Pašlaik 12. klases skolēniem jāpieņem grūts un atbildīgs lēmums — ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas. Par vidusskolēnu nākotnes iecerēm interesējās arī “Staburags”.
Kristīne Bondare, Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolniece, pēc vidusskolas nolēmusi dzīvot un mācīties Dānijā.Pirmajā gadā Kristīne domā apgūt dāņu valodu, kā arī vienlaikus strādāt. Kādēļ Kristīne nevēlas palikt Latvijā? “Mūsu valstī studentiem nav perspektīvas,” viņa uzskata. Kristīni nebaida tas, ka viņai jādodas prom no Latvijas, jo ārzemēs studentiem ir lielākas iespējas. Gribējās palikt Latvijā, lai iegūtu pedagoģisko izglītību. Bet, tā kā skolotājiem draud bezdarbs, Kristīnei nav motivācijas apgūt šo profesiju. Nav pārliecības, ka pēc studijām Latvijā būs darbs. Arī Kristīnes māsa mācījusies ārzemēs, labi apguvusi svešvalodu. Vieglāk apgūt citu valodu, esot vidē, kurā to lieto lielākā daļa sabiedrības. Meitene apgalvo, ka plāni strādāt un studēt ārzemēs, motivē viņu cītīgāk mācīties skolā. Vai Kristīne kādreiz vēlētos atgriezties Latvijā? “Kad Latvijā beigsies ekonomiskā krīze un dzīves līmenis paaugstināsies, es ar lielāko prieku atgriezīšos,” saka Kristīne. Vecāki Kristīnes ieceri atbalsta, jo uzskata, ka ārzemēs meitai būs lielākas iespējas.
Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klases skolniecei Evitai Zilbereizenai kopš bērnības mērķis ir skaidrs: “Studēšu medicīnu, būšu homeopāte.” Viņa interesējās par ārstes profesiju, taču apgūt tieši homeopātiju ieteica māte. Evitai jau kopš bērnības interesē ārstniecības augi, ja pati saslimst, lieto tikai homeopātiskās zāles.Meitene vēlas iesniegt dokumentus Rīgas Stradiņa universitātē, ja tur netiks uzņemta, ir arī rezerves variants – Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte.Evita zina, ka medicīna un studijas Rīgas Stradiņa universitātē prasīs lielu gribasspēku, taču viņa ir pārliecināta: ja reiz nolemts, mērķis jāsasniedz.Rīgas dzīve Evitu nebaida. Ir radi galvaspilsētā, arī cerība dzīvot kopmītnēs.
Mārtiņš Liepa līdz 9. klasei mācījās Seces pamatskolā, tad Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā un šogad gatavojas to absolvēt.Mārtiņa bērnības sapnis ir kļūt par policistu. Tas, diemžēl, nevar piepildīties veselības problēmu dēļ. “Nemetot plinti krūmos”, Mārtiņš ir lēmis iestāties Latvijas Universitātē vai Biznesa augstskolā “Turība”, lai apgūtu tiesību zinātnes. “Ja netiek pa apakšu, varbūt no augšas tikšu,” Mārtiņš smejot saka. Neatkarīgi no tā, vai tiks budžeta vai maksas grupā, Mārtiņš mācības turpinās. Ja būtu iespēja uzreiz pēc vidusskolas strādāt, nez vai pietiktu gribasspēka un motivācijas pēc kāda laika atsākt studijas.
Aizkraukles 1. vidusskolas skolēns Aleksandrs Seļivanovs, dzirdot jautājumu par plāniem pēc skolas beigšanas, nedomādams atbild, ka vispirms ir jāatpūšas. Pēc tam meklēs darbu, lai varētu iegūt autovadītāja apliecību. Aleksandram šobrīd vēl nav noteikta mērķa. Viņš domā iestāties kādā augstskolā, lai studētu svešvalodas. Ja netiktu augstskolā, nebūtu nekas pretī doties uz Angliju pelņā. Puiša sapnis ir kļūt slavenam šovbiznesa jomā.
