Valdībā pieņemtie noteikumi paredz, ka no 2028. gada 1. septembra skolu direktori un viņu vietnieki, ja viņi šos administratīvos amatus pilda pilnu slodzi, vairs nedrīkstēs vadīt mācību stundas un veikt citus pedagogu pienākumus. Diskusija par šo jautājumu sākās jau pēc 2018. gada Valsts kontroles ziņojuma. Izglītības darbinieku arodbiedrība šādam priekšlikumam iebilst.
SARMĪTE KĻAVIŅA, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja
— Arī Aizkraukles novadā liela daļa skolu direktoru vada mācību stundas. Tas ir līdz šobrīd atļautajam skaitam, nesasniedzot maksimumu. Katrā ziņā šo stundu skaits nav liels. Manuprāt, tā nav slikta prakse, un piekrītu tam, ka līdzīgi kā citās profesijās arī mācību iestāžu direktoriem sava pedagoģiskā profesionalitāte jāsaglabā un jāuzlabo, strādājot ar skolēniem klasē. Ja vadītājs iet stundās un vērtē skolotāju darbu, viņam arī pašam jāizprot un jāprot tās vadīt. Tā ka nesaskatu iemeslus, kāpēc direktori nevarētu vadīt mācību stundas. Savas nianses tajā ir atalgojumam, bet šo jautājumu var sakārtot, un tās var būt, piemēram, ne vairāk kā piecas mācību stundas, skatoties, lai visas nav vienā dienā, jo tad saprotams, ka nav iespējams vienlaikus veikt arī savus tiešos pienākumus.
Turklāt līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši direktori visbiežāk aizstāj kolēģus slimības vai citas prombūtnes laikā, jo nav iespējams operatīvi rast citu risinājumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu.
LAUMA MĪLĪGA, Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Mans uzskats ir, ka direktoriem jāļauj strādāt, jo skolotāju jau tā trūkst. Ja vairs nevarēs mācīt, piemēram, to pašu vācu valodu, tad, kā lai piesaista citu skolotāju, kuram būs četras mācību stundas? Tā ir absurda situācija, jo jau šobrīd vajadzīgi vēl tik daudz skolotāju, un skolu direktori daudzviet ir neapskaužamā situācijā. Mazās skolās tas ir vēl aktuālāk, jo dažkārt slodzes nav lielas, un visi nevar mācīt vairākus mācību priekšmetus.
Turklāt, kā iestādes vadītājs var izvērtēt mācību procesu, ja viņš pats tajā nepiedalās. Administratīvais darbs ir viens, bet vadīt stundas, kas cits. Tas ir redzējums par skolu un kopīgo darbu, kas ir ļoti būtiski.
BAIBA VIŠĶERE, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Aizkraukles novada arodorganizācijas vadītāja
— Uzskatu, ka izmaiņas, kas paredz ierobežojumus skolu direktoriem un viņu vietniekiem ar pilnu administratīvo slodzi vadīt mācību stundas, vai veikt citus pedagoga pienākumu no 2028. gada 1. septembra, ir jāizvērtē atkārtoti un jāmeklē risinājumi. LIZDA uzstāj, ka jebkādi lēmumi šajā jomā jāpieņem, ievērojot tiesiskuma un vienlīdzības principus, nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem izglītības iestāžu darbiniekiem.
Jāmeklē juridiski korekti risinājumi, jo Darba likuma normas attiecas uz visiem vienādi. Mums jāatrod balanss starp iespēju veikt administratīvo darbu un iespēju strādāt kā skolotājam. Svarīgi, lai necieš izglītības kvalitāte un arī pedagogi nezaudē profesionālās iemaņas.
