Lai gan pagājušajā gadā valdība atbalstīja piektā centralizētā
eksāmena ieviešanu ķīmijā un fizikā, izglītības un zinātnes ministre Ina
Druviete (V) pieļauj, ka apsverama būtu ideja par centralizēto eksāmenu
skaita samazināšanu, nevis palielināšanu.
Ministre šodien intervijā LTV turpināja uzsvērt, ka pagājušā gada
valdības lēmums ir bijis sasteigts, līdz ar to tagad būtu apsverama
ideja par centralizēto eksāmenu skaitu samazināšanu.
Druviete neprecizēja, kāds eksāmens tiktu atcelts un uzsvēra, ka
jebkurš eksāmens ir mācību procesa sastāvdaļa, tātad noslēguma posms,
kas liecina par zināšanu apguvi. Eksāmena saturs joprojām tiek
pilnveidots, jo pēc ministres domām būtiski ir panākt, ka eksāmenā
nebūtu jāpārbauda tas, ko skolēns varētu zināt, bet, gluži pretēji, tas,
ko viņš nedrīkstētu zināt.
Jau iepriekš Duviete intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pērn
decembrī valdība negaidīti pieņēma lēmumu par piektā obligātā eksāmena –
fizikā vai ķīmijā – ieviešanu jau no 2015.gada. Pēc ministres domām,
tas nebūtu korekti, jo skolēni, uz kuriem šis eksāmens attiektos, jau
tagad mācās 10.klasē un, iestājoties vidusskolā, viņiem šādi noteikumi
nebija zināmi.
Turklāt lēmuma pieņēmējiem esot “paslīdējis garām” fakts, ka ne visās
vidusskolu programmās tiek apgūta fizika un ķīmija kā divi atsevišķi
priekšmeti, un daudzi skolēni apgūst integrēto dabaszinību kursu,
atšķiras mācību programmas vispārējās izglītības iestādēs un
profesionālās izglītības iestādēs, tostarp mākslas un mūzikas
profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs.
Ministre norādīja, ka centralizētie eksāmeni Latvijā ir ierasta
prakse – varam diskutēt, kuri eksāmeni būtu jākārto un kāds ir to
saturs, kāda ir to saistība ar augstskolu iestājprocesu. Viņasprāt,
beidzot nopietni ir jāpievēršas mācību saturam, ko paredz arī valdībā
apstiprinātās Vispārējās izglītības attīstības pamatnostādnes.
Viņa klāstīja, ka centralizētā eksāmena jēga sākotnēji bija arī
nodrošināt adekvātu augstskolu uzņemšanas procesu. “Pašreiz studentu
skaits samazinās un starp augstskolām ir asa konkurence, tādēļ varam
vērot, ka augstskolās ir tendence samazināt prasības jauno studentu
uzņemšanai. Teorētiski, piemēram, ķīmijas programmās centralizētā
eksāmena rezultātus ķīmijā var pat neņemt vērā. Es pat nepieminēšu
mūžīgo jautājumu, vai eksāmens ir labākais motivētājs zināšanu apguvei.
Es vairāk domātu par jaunu mācību līdzekļu veidošanu, atbalstu
pedagogiem, labiekārtotiem kabinetiem un mācību metožu dažādošanu,”
sacīja Druviete.
Viņa arī minēja, ka notiek arī priekšdarbi, lai svešvalodu
centralizēto eksāmenu varētu aizstāt ar starptautiski atzītiem testiem,
lai mūsu skolēniem nebūtu tie vēlreiz jākārto, ja tas nepieciešams
studiju posmam ārvalstīs. Šis process gan neesot vienkāršs, jo tas
ietver visai komplicētus organizatoriskos un finansiālos aspektus.
