Ginta Grincēviča
Jaunjelgavā norisinājās IX Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Rosība un plaša kultūras programma piepildīja visu dienu. Šogad pasākums norisinājās jaunā konceptā — spēlējot kāzas. Stāsts tika ritināts kā cilvēcīgu attiecību saspēle tautas mūzikā, dejā un mākslā, sajaucoties gadsimtiem, par mūžīgo tēmu — mīlestību.
Svētkus svin visu dienu
Pasākuma idejas autore ir Anta Teivāne, Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja. “Ideja ietver lielo svētku mērķi — simbolisku kopā nākšanu, ar savstarpēju apliecinājumu, līguma slēgšanu par izdošanos nākotnē, sadarbību. Sēļiem ir jāturas kopā! Pasākuma virsmērķis bija stiprināt identitāti un kopības apziņu caur šīm prasmēm, ar mazliet laikmetīgu piesitienu. Ierasti svētki aprobežojas ar vienu gala noslēguma koncertu, manuprāt, ja ir svētki — tie jāsvin visu dienu. Svētki — tie ir vairāki notikumi. Šogad “Sēlija rotā” iepriecināja ar septiņiem koncertiem, astoņām teātra izrādēm, gājienu, amatnieku tirgu, izstādi, konferenci un kopienas sarunām. Svētki ir cēlušies no senajiem rituāliem. Tas arī ir rituāls — kopā sanākšana, lai apliecinātu to, ka domājam vienādi, ieraudzīt un iedvesmot vienam otru, sajust Sēliju garšās, smaržās un krāsās,” teic A. Teivāne.
“Sēlija rotā” dalībnieki un apmeklētāji iejutās kāzu viesu lomā. “Kāzu goda viesi, vietvaras pārstāvji ieradās ar dāvanām un sveica jauno pāri. Tas svētkiem piešķīra vieglumu. Sajūtas tiešām bija kā kāzās — gaisā virmoja mīlestība. Pasākums tika izplānots tā, ka visa pilsēta dzīvo līdzi šim notikumam. Neko īsti nevarēja nokavēt, jo ikviens bija svētku daļa. Ir sajūta, ka šī diena mūs saliedēja. Žogs, kas ir Jaunjelgavas identitātes zīmē, uz kādu laiku kļuvis vaļīgāks, mēs vairs tik ļoti nenorobežojamies viens no otra. Mums jāsvin dzīve, jāatpūšas, jādomā par sevi un savām ģimenēm. “Sēlija rotā” ļāva atbrīvoties no sasprindzinājuma un ļauties svētkiem,” stāsta Sandra Smona, Jaunjelgavas kultūras centra direktore.
Deju maratons četru stundu garumā
Diena sākās ar Sēlijas asociācijas rīkoto Sēlijas reģiona konferenci “Ceļā uz Sēlijas kongresu”. Sanākušie atcerējās pirmo kongresu, kas notika 1999. gadā Viesītē, un pārrunāja šajā laikā sasniegto. Arī nākamais kongress notiks Viesītē — 5. oktobrī. Tajā pārrunās drošības, ekonomikas un virkni citu aktuālu jautājumu. Sēlijas asociācijas vadītāja Evija Vectirāne stāsta, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad kongresā plānots izvirzīt reāli sasniedzamas un noteiktā laika periodā izmērāmas rezolūcijas. E. Vectirāne atminas arī iepriekšējo reizi, kad pasākums “Sēlija rotā” 2015. gadā notika Jaunjelgavā: “Prieks, ka vēriens nav mazinājies un ir pat audzis. Deju koncerts “Spēlēsim kāzas Sēlijā!” iepriecināja ar Sēlijas deju kolektīvu dejām četru stundu garumā. Tāds deju maratons vēl notiek tikai Deju svētkos. Tas tikai pierāda, ka Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas ir dzīvas un aug. Tas ietekmē kopēju Dziesmu un deju svētku kustību, sēļi ir tie, kas dzied un dejo lielajās estrādēs Rīgā. Ar šo pasākumu mēs spodrinām un stiprinām sēļu identitāti.”
Jaunjelgavā pulcējās kori, vokālie ansambļi, tautas deju kolektīvi, amatierteātri, folkloras kopas, pūtēju orķestri un tautas lietišķās mākslas studijas — kopā apmēram 1300 dalībnieki no visas plašās Sēlijas svinēja kāzas. “Sēlija rotā” aizvadīts mīlestības zīmē, jaunlaulāto godā iejutās Līva un Ēvalds Ābelskalni no vidējās paaudzes deju kolektīva “Augšzeme”. Kā jau kāzām pieklājas, svinības ilga visu dienu. Pusdienlaikā Daugavmalā notika līgavas lūkošana, ar dažādām precību spēlēm un līgavu izpirkšana un čamdīšana, kurā likteņupes krastus pieskandināja folkloras kopas un kapelas, izdziedot Sēlijā pierakstītas dziesmas. Kāzu vedēju godā bija folkloristi Iveta un Vidvuds Medeņi.
Pucēt attiecības un sēļu identitāti
Gatavojoties pasākumam, S. Smona kopā ar fotogrāfu Vitāliju Prutski apbraukāja Sēlijas novadu, lai iemūžinātu kolektīvu pārstāvjus sēļu tautastērpos. Vairākās vietās Jaunjelgavā pasākuma dienā bija izstādītas šo pāru attēli dabīgā lielumā. Viens no tiem bija Ābelskalnu pāris, kuru lielformāta fotogrāfija rotāja ieeju Liepu parkā, kur notika koru lielkoncerts “Mīlestības jūrā”. “Tas bija skaistākais, kas var būt! Viņi ir tik enerģiski, dzirkstoši un iemīlējušies joprojām! Tas, kā Ēvalds joprojām uzlūko savu sievu, ir aizkustinoši. Viņi ir lielisks piemērs, kā mēs stiprinām Sēlijas identitāti. Viņi iemīlas vēlreiz un vēlreiz. Šis notikums ir devis vēl vienu stipru laulības atslēgu. Ar šādiem pasākumiem mēs varam pucēt cilvēku attiecības un Sēlijas identitāti. Tikai izejot aiz sētas, runājot vienam ar otru un rīkojot pasākumus, mēs varam sajust piederību Sēlijai. Pēc šī koncerta noteikti būs vairāk cilvēku, kas sevi sajutīs kā sēli. Esmu dzimusi un augusi Sēlijā, bet agrāk nebiju par to tā aizdomājusies. Ar šādiem pasākumiem es iesakņojos un varu teikt — esmu sēliete!” sacīja S. Smona.
Piesaisti Sēlijas novadam varēja sajust ikviens. Elizabetes Magdalēnas ielā, pa kuru dalībnieki devās svētku gājienā uz noslēguma lielkoncertu, pie apgaismes stabiem izkārtas visu Sēlijas novada pilsētu un pagastu vēsturiskās identitātes zīmes. Tās pilsētniekus un viesus priecēs visu vasaru.
Iznes sēļu cildenumu
Dalībni eku pulku kuplināja Salas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Letkiss”. Tā vadītāja Inga Kalniņa uzauga Jaunjelgavā, uzstāšanās dzimtajā pusē kā viņai, tā kolektīvam bija īpašs notikums. Kāzu svinēšana svētkos bija zīmīga tematika Inga dejo kopā ar vīru, abiem mugurā bija kāzu tautastērpi, arī kolektīva nosaukums iemieso svētku noskaņu. “Nosaukumu “Letkiss” cilvēki saprot divējādi – vieniem tā asociējas ar deju (Letkiss jeb ZaķīšLēcis), citi to uztver kā aicinājumu ļaut noskūpstīt (tulkojumā no angļu valodas). Mums, dejotājiem, nosaukums paslīd gar ausīm, mēs nedzirdam 1 vārdu, mums tā ir skaņa, vērtī- bas. Mēs to tā redzam – caur deju dāvāt mīlestību. Deja ir “Letkiss” instruments, ar ko dalīties priekā, mīlestībā, stāstos un vērtībās. Visu, kas latvietim ir bijis – krogu dzīve, meitu ģēģerēšana, lauku darbi un aroda mīlestība. “Letkiss” ir sakņu izzināšana, darbība, ko mēs nesam pasaulē. Katram kolek tīvam ir sava frekvence, kurā viņš vibrē. Katırs ir citādāks un īpašs. Kāds vairāk lustējas, cits akcentējas uz tehnikas tīrību, citi tiecas pēc dziļākām saknēm un mantojuma izzināšanu. Kolektīvā visi dejotāji ir sēļi, kolektīvs piesaista ar to, ka izceļ vērtības, cildenumu. Krogus dejas mums iet gar degunu, bet ir vienotā sajūta – mēs Sēliju redzam kā senu novadu, tajā ir senču gudrība, tautasdziesmas, deja un mūzika. Gribam iznest săĬa godu ar călumu. Protams, lauku kolektīvam mădz būt grūti dejotāji ir arī traktoristi, lauku cilvăki, kuriem iznest skaistumu prasa pūles. Dejotāji sevi redz kā sēļus, vēlas uzvilkt tautastărpu un pēc tādiem izskatīties. Kolektīvs ir piedalījies visos “Sēlija rotā” koncertos, atskaitot vienu reizi pirms deviņiem gadiem Jaunjelgavā. Līdz ar ko man šis koncerts bija īpaši svătki, deviņus gadus ilgi gaidīts notikums. Pasākumam izvălăta lieliska tēma kāzas. Mēs iejutāmies tēlā. Pirms gada ar vīru apprecăjāmies un šūdinājām kāzu tautastărpus, kurus mums bija iespăja uzvilkt šajā koncertā. Diena dejotājiem bija Ĭoti grūta. Ja kāzas svin, tad săĬi to dara no sirds, un bija grūti turăt līdzi! Diena bija jaudīga, mums patīk gūtā pieredze. Nācās tikt galā ar daŮiem izaicinājumiem, bet laiks bija dāvana nelija un dejotājus veldzăja văjiņš. Pasākuma formāts bija lielisks, skatītājiem piepildīta bija visa diena. Tā šħistu, ka ir Ĭoti noslogota diena, bet, svinot kāzas, citādāk nemaz nevar būt! Mums ar vīru tā bija iespăja vălreiz piedzīvot kāzu dienu. Uzvelkot tărpu, mugura uzreiz iztaisnojas, tu jūti šo spăku, kas uzlādă un piepilda. Sezona păc deju svătkiem ir grūta, măs uz “Sēlija rotā” atbraucām ar četriem pāriem, bet esmu droša, ka septembrī dejotāji atgriezīsies. Koncerts bija liela uzlāde. Mums tik Ĭoti vajag šo kopību, sanākšanu un piedzīvošanu. Ikdienas skrăjiens mūs katru mazliet apăd, bet šis kopības brīdis atjauno. Lai nu kā latvietim ietu, kultūra mūs vieno. Nesen dzirdăju labu atziņu. Măs degam par Latviju un tas ir labi, bet sanākt ciešākā pulkā novada vai pilsătas apmărā ir nepieciešams. Jo sīkāk măs sevi identificăjam, jo dziļāk mēs dzenam savas saknes. Tā arī šajā pasākumā, varăja iepazīt săli un Sălijas kultūru, tās dejas, dziesmas un tărpus. Koncerta noslăgums bija Ĭoti aizkustinošs, cilvăki călās kājās, viņu acīs bija redzamas asaras. Mīlestība un săĬu saknes piepildīja, kopības sajūta pārņăma ik vienu. Tas bija tik skaisti! Cilvēki bija laimīgi, viņi ir săĬi păc koncerta iespaidos dalījās I. Kalniņa.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma