Informē sabiedrību par jauno finansēšanas modeli

Cer, ka tas veicinās augstāku izglītības kvalitāti

No nākamā gada 1. septembra paredzēts ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tam jānodrošina taisnīga darba samaksa ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā.

SANDRA PUMPURE

Esošā sistēma nedarbojas

Izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.

Par jauno finansēšanas modeli izglītībā jau runāts iepriekš, esam arī informējuši, ka to bija paredzēts ieviest šajā mācību gadā, tomēr tas nenotika. Tagad izmaiņas gatavo nākamajam mācību gadam, aktīvi par to informējot sabiedrību. Kāds paredzēts jaunais modelis, mediju pārstāvjiem skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un viņas padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.

— Pirmais akcents, kas rosināja domāt par pārmaiņām, bija bērnu lasītprasme un centralizēto eksāmenu rezultāti. Tas viss norāda, ka nav kaut kas pietiekami — mācīšanas metode vai atbalsts skolēniem. Tāpēc pirmais, ar ko sākām sadarbībā ar pašvaldībām, bija skolu tīkla sakārtošana. Tas atklāja situāciju, ka mums ir daudz skolu, kur ir maz skolēnu un tādas, kur daudz. Rezultāti gan labi, gan slikti ir abās, bet esošā sistēma, kad nauda seko skolēnam, nenodrošina pietiekamus resursus labai izglītībai. Pasakot, ka konkrētajā vietā jābūt skolai, tai jābūt atbilstošam finansējumam, lai nodrošinātu atbilstošu izglītību. Līdz ar to modelis “Programma skolā” izveidots atbilstoši esošajai situācijai, — skaidroja ministre.

Jaunais modelis paredz trīs galvenos virzienus — pedagogu un atbalsta personāla algu fondu, kā arī administrācijas izmaksas. Finansējumu sadalīs divās daļās, un lielākā nonāks skolā, bet otra — pašvaldībā. Ministrijas loma šajā procesā ir vienoties ar pašvaldību par izvirzīto rezultātu sasniegšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu izglītības kvalitāti. Šobrīd jaunā programma paredz izmaiņas vispārējā izglītībā no 1. līdz 12. klasei, bet izstrādē ir arī pirmsskolas, profesionālajā un speciālajā izglītībā.

Jābūt pietiekamam finansējumam

Edīte Kanaviņa skaidroja, ka šobrīd pedagogu darba samaksa galvenokārt atkarīga no skolēnu skaita izmaiņām pašvaldībā. Daudzviet valstī tas ir neprognozējami mainīgs — iedzīvotāju un attiecīgi arī skolēnu skaits ar katru gadu samazinās. Tāpēc daudzviet finansējums skolām turpina samazināties. Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību arī mazāk apdzīvotās vietās, jābūt pietiekamam finansējumam pedagogu atalgojumam un citiem aspektiem. Esošais modelis nav taisnīgs arī pret skolām Rīgā, kur finansējuma koeficients vienam skolēnam ir viszemākais valstī, lai arī skolēnu skaits klasēs visbiežāk lielākais. Tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest jauno modeli “Programma skolā”, domājot arī par skolotājiem, lai, nodrošinot atbilstošu atalgojumu, piesaistītu profesionāļus.

— Jaunais modelis neparedz vienkārši pārdalīt finansējumu no lielākām skolām uz mazākām, bet to piešķirt pēc dažādiem modeļiem. Tā apjoma pamats katrai skolai ir skolēnu, klašu un mācību stundu skaits, cik daudz jāmaksā pedagogiem tiešā mācību darba un citu pienākumu veikšanai. Papildu finansējumu piešķirs programmām bērniem ar speciālām vajadzībām. Pēc šiem kritērijiem aprēķinās finansējumu atbalsta personāla un administrācijas atalgojumam, papildus piešķirot naudu citām vajadzībām, ko varēs izlietot arī darbam ar talantīgiem skolēniem vai citiem atbalsta pasākumiem, — stāsta Edīte Kanaviņa.

Ieguvumi no jaunā modeļa ieviešanas būs taisnīgāka un konkurētspējīgāka darba samaksa visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Sistēmā ienāks arī papildu finansējums, būs nodrošināta naudas plūsmas prognozējamība un stabilitāte, lielāka skolas direktora un darba plānošanas autonomija, atalgojuma pieaugums pedagogiem, sabalansētas slodzes, atbalsta personāla un augstvērtīgākas izglītības pieejamība pašvaldībā. Savukārt skolēni un viņu ģimenes iegūs augstāku izglītības kvalitāti jebkurā vietā Latvijā, papildu atbalstu skolēniem (sociālie pedagogi, karjeras konsultanti), kā arī vairāk resursu bērnu individuālajām vajadzībām.

Ministrijas pārstāve atzina, ka ikviena skola varēs izrēķināt sev paredzēto finansējumu pēc esošajiem publiskajiem datiem. Tāpat pedagogs varēs aprēķināt savu atalgojumu. Lielāku pieaugumu, visticamāk, izjutīs tieši mazākās skolas, jo būs apmaksātas iespējas, kādu līdz šim daudzviet nebija, bet lielajās skolās šī dinamika būs mazāka. Modelis arī virzīts uz to, ka skolās nav ļoti mazu vai lielu klašu. Optimālais ir 20 — 24 skolēni, paredzot, ka tas var būt arī pieci vai vairāk.

Nedrīkst būt atšķirīgas

Jaunais finansēšanas modelis gan neatceļ izglītības prasības skolām. Kādas tās ir? Edīte Kanaviņa skaidroja, ka šobrīd paredzēts monitorēt galvenokārt trīs rādītājus — skolēnu labbūtību, izglītības iestādēs iegūstot datus katru gadu, skolēnu sniegums eksāmenos un monitoringa darbos, kā arī skolēnu tālākā izglītība — ko un cik veiksmīgi izvēlas pēc pamatskolas, vidusskolas vai studijām.

Ko var sagaidīt pierobežas un lauku skolas? Anda Čakša atgādināja, ka skolu tīklu veido un nostiprina pašvaldības. Nodrošinot izglītību, nedrīkst būt atšķirību, kur skola ir — galvaspilsētā vai pierobežā, tam domāts arī jaunais finansēšanas modelis, ievērojot ministrijas noteiktos kritērijus, ka klasē nevar būt mazāk par pieciem bērniem un nevar būt apvienotās klases. Tāpat ņemts vērā skolas pieejamības jautājums, lai jaunākajās klasēs tā būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Ministre arī atzina, ka skolu tīkla sakārtošanā noteicošais lēmums ir pašvaldībai, ar kādu finansējuma daļu tā piedalās izglītības iestādes pedagogu darba samaksas nodrošināšanā. Kur kritēriji ir izpildīti, no valsts tas ir simtprocentīgs, bet, kur nē, pašvaldība var izlemt maksāt pati, lai nodrošinātu programmas īstenošanai nepieciešamo naudas daudzumu.

Jāiedod labākais

Runājot par naudu, Anda Čakša atzina, ka šo modeli nevar ieviest daļēji, vai ar mazāku finansējumu, kā nepieciešams. Naudas apjoms pirmajiem četriem mēnešiem ir 35 miljoni. Līdz šim izskanējusī informācija liecināja, ka pagaidām tāda nauda nākamā gada valsts budžetā nav paredzēta, bet ministre apņēmusies šo situāciju līdz gada beigām atrisināt.

Lai arī finansējums jaunajā modelī paredzēts līdzvērtīgs, kā panākt, lai arī mācību rezultāti tādi būtu? Anda Čakša uzsvēra, ka piešķirto finansējumu noteikti nesamazinās, ja skolēnu mācību sasniegumi nebūs tik augsti, kā gaidīts. Tas būs iemesls domāt, kā skola var palīdzēt konkrētajam skolēnam, jo bērni ir ar atšķirīgām prasmēm.

— Mūsu uzstādījums ir, ka skolai jābūt labai, lai bērnam, kurš tur mācās, iedotu labāko. Jaunais finansēšanas modelis ir nevis, lai “piesietu” naudu sniegumam, bet strādātu individuāli katram bērnam, bet sasniegumiem jābūt stabiliem vai ar augošu dinamiku, — teica izglītības un zinātnes ministre.

Jaunā modeļa “Programma skolā” informatīvo ziņojumu ministrija nodevusi arī sabiedriskajai apspriešanai, skaidroti tā ieviešanas principi, aprēķina mehānismi un plānotās priekšrocības. Ziņojums pieejams Tiesību aktu publiskajā portālā, un oficiālus atzinumus no saistītajām institūcijām un sadarbības partneriem ministrija gaidīs līdz 22. novembrim. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.