Inese Rupenheite: gūstu atbalstu savām idejām, tāpēc ir patīkami strādāt

Kad saku Inesei Rupenheitei, ka Aizkraukle, pilsēta, kurā dzīvoju jau vairāk kā 40 gadu, šajā vasarā izjutusi īsta dārznieka roku pieskārienu, viņa samulst un kautrīgi saka — paldies par novērtējumu. Inese Rupenheite, meitene no Sērenes pagasta, ir Aizkraukles pilsētas jaunā daiļdārzniece, kura plānoja un kopā ar savu komandu kopa un kārtoja pilsētas apstādījumus, un daudzviet viņu aprūpētās puķes zied vēl tagad.
— Kad atnāci uz Aizkraukli, darba bija daudz?
— Darba tiešām bija daudz. Taču ņemot vērā, ka kādu laiku nevarēju strādāt un biju noilgojusies pēc jauniem darba apvāršņiem, bija tieši labi, ka darba bija tik daudz. Man vajadzēja tādu jaunu uzrāvienu un biju priecīga, ka varu mesties tajā visā iekšā. Aizkraukles pilsētā sāku strādāt 14. martā. Darbu sāku ar visu apstādījumu apsekošanu, fotografēšanu, aprakstīšanu. Tad izvērtējām, kur kas būtu labojams, pieliekams vai noņemams.