Iepazīst viens otru un atrod sadarbības partnerus. Diskutē par uzņēmēju konventa izveidi.

Odzienas muižā aizvadīta jau ceturtā Aizkraukles novada uzņēmēju tikšanās, kurā kopā sanāca uzņēmēji no Skrīveriem, Aizkraukles, Vietalvas, Kokneses un Pļaviņām. Šo tikšanos mērķis ir iepazīt vienam otru, dalīties pieredzē, iegūt jaunus kontaktus, kā arī apskatīt, kā saimnieko un ko ražo kolēģi jaunajā kopīgajā novadā.

Piedāvā nomāt ēku kafejnīcai

Uzņēmējus un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvju Odzienas muižā sagaidīja tās pārvaldniece Inese Krasovska, kura izrādīja muižas kompleksu un pastāstīja par tās vēsturi un tālākajiem attīstības plāniem. Vienā no muižas ēkām, kas pagaidām nav izmantota, ar laiku plānots ierīkot kafejnīcu, un šī arī ir viena no vietējo uzņēmēju sadarbības iespējām. Muižas pārvaldniece aicināja izmantot iespēju un nomāt telpas kafejnīcai tieši vietējos uzņēmējus. Uzņēmēji apmeklēja arī muižas kompleksā esošo alus brūzi, kur visus sagaidīja pieredzējušais aldaris Imants Birzgalis. Apmeklējuma brīdī gan alus darītavā tika veikti rekonstrukcijas darbi, lai jau tuvākajā laikā atsāktu ražošanu un varētu piedāvāt Odzienas muižas alu vietējā tirgū. Odzienas muižas piedāvājumam ir sezonāls raksturs, un drīz tā viesus vairs neuzņems, taču alus darītava darbojas visu gadu. Lielu interesi uzņēmēji izrādīja par privāto padomju laiku ekspozīciju, kurā var apskatīt daudzveidīgu tā laika braucamo un sadzīves tehnikas kolekciju. Vakara gaitā uzņēmēji pārrunāja aktualitātes par elektroenerģijas un apkures maksu, inflācijas ietekmi uz uzņēmējdarbību, savukārt Skrīveru galdniecības pārstāve Ingrīda Gavare dalījās pieredzē par dalību interjera dizaina izstādē Norvēģijā.

Dodas viens pie otra ciemos

Pirms novadu reformas mazā Aizkraukles novada uzņēmēju ikmēneša tikšanās galvenokārt tika rīkotas domē un vairāk pārrunātas pašvaldības aktualitātes, kā arī atbalsta iespējas dažādos projektos un programmās. Jaunajā novadā uzņēmējus tikties aicināja plašākā mērogā, un pirmās tikšanās laikā izskanēja ierosinājums rīkot šādus pasākumus pie uzņēmējiem visā plašajā novadā. Tas ļautu labāk iepazīt gan mazāk zināmas vietas jaunā novada teritorijā, gan arī vietējo uzņēmēju darbu, preces un pakalpojumus. Šī iecere arī veiksmīgi īstenojas, jo uzņēmēji jau viesojušies atpūtas kompleksā “Klidziņa” Skrīveros, kempingā pie Daugavas Jaunjelgavas pusē un tagad Odzienas muižā Vietalvas pagastā. Šīs tikšanās ir arī iespēja jaunajiem uzņēmējiem iepazīstināt ar savu produkciju un pakalpojumiem.

Atrod klientus

DatoruDarbnica.lv IT speciālists Armands Ķezberis ir viens no uzņēmējiem, kurš cenšas apmeklēt visas tikšanās. Jautāts par šo pasākumu nozīmi un ieguvumu, viņš stāsta: “Es uz šiem pasākumiem dodos ar domu satikt dažus no pazīstamiem vai nepazīstamiem uzņēmējiem vai domes pārstāvjiem. Ar uzņēmējiem parasti ir vienkārša pazīšanās vai sadarbība. Sniedzu visu veidu IT risinājumu piemeklēšanas pakalpojumus. Piemēram, kādu planšeti iegādāties vai datoru. Vai pat kuru programmu iegādāties, lai atvieglotu uzņēmuma darbību. Programmēju mājaslapas, interneta veikalus. Ir liela pieredze, tādēļ parasti iesaku labāku risinājumu jebkurai IT problēmai. Palīdzu arī ar digitālo mārketingu. Ir jauni uzņēmumi, kuri tikai sāk darbību, palīdzu tiem kļūt redzamiem internetā, sociālajos tīklos, “Google”. No domes pārstāvjiem uzzinu svarīgāko, kas attiecas uz uzņēmējiem. Šajos pasākumos gandrīz katrā atrodu kādu klientu, kuram noder manas zināšanas. Uztaisu kādu mājaslapu, digitālā mārketinga auditu, atrodam kādus ieteikumus, ir skats no malas.”

Arī ES fondu projektu vadītāja, pašnodarbinātā Māra Bitāne, kura raksta un īsteno investīciju projektus NVO un uzņēmumiem, atzīst, ka šīs tikšanās viņai dod biznesa kontaktus, turklāt arī iespējams sekot līdzi pašvaldības aktualitātēm, jo tikšanās reizēs klāt ir pašvaldības pārstāvji. “Ir vērtīgi iepazīties ar citiem novada uzņēmējiem iespējamajai sadarbībai nākotnē,” piebilst Māra.

Kristiāna Kreitāle ir jauna uzņēmēja no Pļaviņām, kura sekmīgi piedalījusies Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā biznesa ideju konkursā un guvusi atbalstu. Viņa saka: “Ļoti priecājos par aktīvo pašvaldības un uzņēmēju sadarbību. Sociālās aktivitātes vidē, kurā dzīvoju, ir mana prioritāte, es tam saskatu daudz pozitīvu aspektu. Gan jaunus kontaktus un sadarbību, gan informāciju par vietējiem uzņēmumiem un pašvaldības rīkotajām aktivitātēm. Bet pats galvenais — gūstu aizvien lielāku pārliecību runāt pati par savu produktu un popularizēt veselīgākas ikdienas izvēles caur uzturu, kas ir draudzīgs planētai, iedzīvotājiem un mūsu nākotnei — bērniem.”

Vajadzīgs līderis un vadītājs

Aicinot kopā jaunā novada uzņēmējus, izskanēja arī ierosinājums dibināt Aizkraukles novada uzņēmēju biedrību. Šobrīd novadā ir viena oficiāli reģistrēta uzņēmēju biedrība Pļaviņās, kas pēc toreizējās Pļaviņu novada domes ierosinājuma dibināta 2014. gadā. Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Elita Kaņepēja no Pļaviņām stāsta: “Uzrunājām uzņēmējus vienoties kopīgu interešu aizstāvībai. Palīdzējām sagatavot dokumentus biedrības reģistrācijai, rīkojām uzņēmēju launagu, mainot tikšanās vietas un viesojoties pie toreizējā Pļaviņu novada uzņēmējiem.” Pļaviņu uzņēmēju biedrība, īstenojot projektus, iegādājās izstāžu telti, kuru var izmantot gan biedrības biedri, kā arī pārējie apvienības uzņēmēji, iegādāti arī divi ģeneratori.

Elita stāsta, ka pašvaldības atbalsts, protams, ir ļoti svarīgs, taču būtiski, lai būtu cilvēks no pašu uzņēmēju vidus, kas darbojas biedrībā, kas aizrauj, iedvesmo un iedrošina pārējos, ir gatavs paralēli savam biznesam veltīt laiku un darbu arī šajā organizācijā, un tas ir bez atlīdzības. Pašreizējais Pļaviņu uzņēmēju biedrības vadītājs Andris Zeps atzīst, ka šī varētu būt galvenā problēma jaunas biedrības dibināšanā — cilvēks, kurš ir gatavs uzņemties papildu pienākumus, atbildību vadīt un organizēt citus.

Viedokļi par biedrību atšķiras

Uzņēmēju viedoklis par biedrības nepieciešamību ir atšķirīgs. Piemēram, Māra Bitāne, kurai ir diezgan liela pieredze arī pašvaldības darbā, norāda: “Nejūtu vajadzību pēc uzņēmēju biedrības, man šķiet, ka visas funkcijas lieliski izpilda Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kas pārstāv uzņēmēju intereses. Turklāt ir papilnam institūciju — katra savā nozarē, kas sniedz gan konsultatīvu, gan finansiālu, gan informatīvu atbalstu uzņēmējiem, piemēram, Lauku konsultāciju centrs, LIAA, Biznesa inkubatori, partnerības utt.”

Turpretī mājražotāja Sarmīte Rone atklāj, ka izjūt vajadzību pēc oficiālas uzņēmēju biedrības. Armands Ķezberis saka: “Par oficiālu biedrību neesmu īsti domājis, man nav argumentu par, bet neesmu arī pret.” Savukārt Kristiāna Kreitāle nupat iestājusies Pļaviņu uzņēmēju biedrībā.

Šobrīd gan vairāk tiek runāts nevis par biedrības dibināšanu, bet gan par uzņēmēju konventa veidošanu, kas varētu darboties kā konsultatīva institūcija sadarbībā ar pašvaldību. Nākamā uzņēmēju tikšanās plānota 5. oktobrī “Panna Cafe” Koknesē, kur viesus uzņems Ingūna Grandāne. Uzņēmēju konvents būs viens no darba kārtības jautājumiem. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.