Iemācīt bastotājiem neizdarības sekas

Atminos pirmo klasesbiedru aicinājumu nobastot ģeogrāfijas stundu. Tas bija aizliegtais auglis, vilināja, bet bija bail. Aiz loga pavasaris, laiks, kas nenobriedušus prātus vilina doties piedzīvojumos. Tā nu mēs, visa klase, ar vienas zeltenes izņēmumu, stundu neapmeklējām. Tā bija mana pirmā nobastotā stunda. Kavējos atmiņās, jo kā izrādās, Latvijā pieaug to skolēnu skaits, kuri kavē mācības. Aizbildinājumi un pamatojumi dažādi. Skolu direktori uzskata, ka attieksme pret mācībām bieži vien būtu jāmaina ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Savukārt Saeimā sāk domāt, vai nekautrīga skolas kavēšana nav jāpielīdzina administratīvajam pārkāpumam, par ko vecākiem varētu pienākties arī naudassods. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā — kavējumu skaits, gan attaisnotu, gan neattaisnotu — pieaudzis par vidēji 20%.

Šobrīd Latvijā visu ar kavējumiem saistīto kārtību nosaka katra skola individuāli. Valsts respektē skolu autonomiju un katras skolas tradīcijas. Ārsta zīme – tas ir attaisnojošs kavējums, bet pārējais skolas ziņā. Iemesli stundu kavēšanai ir visdažādākie. Latvijas skolu direktori, kas televīzijas sižetā izteicās par šo tēmu, kā konkrētus piemērus minēja sporta treniņus, nometnes, sacensības, autoskolu nodarbības un došanos ceļojumos, kas nelabvēlīgi ietekmē skolēna stundu apmeklētību. Pirms pāris gadiem draudzene sūkstījās par skolotājas attieksmi, jo viņi ar ģimeni uz siltajām zemēm devās laikā, kad skolā notika mācības. Viņas atruna vienkārša — skolēnu brīvlaikā biļetes ir dārgākas. Tas bija konflikts, kurā nespēju ieņemt ne vienu, ne otru pusi. Es būtu divkose, ja teiktu, ka neizmantotu iespēju spontāni un par izdevīgām naudiņām doties brīvdienās, neraugoties uz to, ka dēlam ir mācības. Arī skolotājas nosodošajai attieksmei ir vieta būt. Neizšķirts! Bet atgriežoties pie izskanējušā problēmas risinājuma — pielīdzināt bastošanu administratīvajam sodam, par ko vecākiem jāmaksā naudas sods. Manuprāt, tas būtu vēl viens nelietderīgs likuma pants, jo maz ietekmē pašu vaininieku. Lai cik skaisti skanētu — vecāki atbild par bērniem līdz 18 gadu vecumam un viņu pienākums ir mācīties, praksē iespējas kontrolēt atvasi konkrētā vecumā ir nelielas. Tu vari bērnu pievest pie skolas durvīm, bet tas negarantē, ka viņš apmeklēs stundas. Tas, ka vecākiem būs jāmaksā sods, maz ietekmēs pašu dumpinieku. Viedokļu apmaiņai sazinājos ar vietējās skolas direktori. Man patika viņas alternatīvais piedāvājums — piesaistīt nepamatoto stundu kavējumu sekmēm. Konkrēts “bastošanas” apjoms pazemina atzīmi. Varbūt ne pats motivējošākais modelis, taču tas vismaz iemācītu dzīves likumsakarības — mūsu rīcībai tāpat kā neizdarībai ir sekas.