Lai rastu optimālu risinājumu ietvju un brauktuvju apstrādei ar pretslīdes materiālu, eksperimentālā kārtā divām ietvēm Aizkraukles pilsētā — gājēju ielai caur Mežaparku un Torņu ielas ietvei — apsaimniekotājs “Aizkraukles KUK” līdz ziemas sezonas beigām par pretslīdes materiālu izmantos granīta šķembas.
Daudzviet Eiropā, tajā skaitā Skandināvijā, gan ietves, gan brauktuves apstrādā ar šādu materiālu, tam ir vairākas priekšrocības — mazāk nepieciešams izmantot sāli, retāk jākaisa, jo granīta šķembas ūdens tik ātri neaizskalo, mazāk kaisāmā materiāla jāizmanto. Taču ir arī ēnas puses — materiāls ir dārgāks, un Latvijā šādas šķembas neražo. Tāpat pagaidām nav zināms, vai granīta šķembas lietus kanalizācijas sistēmu neaizdambēs ātrāk, kā to var izdarīt sāls un smilšu maisījums, cik lielus resursus prasīs šāda materiāla savākšana pavasarī.“Izmantojot granīta šķembas, kaisīt var par trešdaļu retāk. Savācot granīta šķembas, 20% materiāla varētu izmantot atkārtoti, līdz ar to izdevumi varētu būt tādi paši, kā kaisot ar smilšu un sāls maisījumu. Ziemai atkāpjoties, mums jāsavāc kaisītās smiltis, kas put, granīta šķembas neputēs. Tāpat granīta šķembas palīdzētu aizstāt sāls patēriņu ziemas sezonā. Ēnas puse granīta šķembām ir tāda, ka ietves paliks sniegainākas. Kaisot šādu materiālu, diez vai ietves tīrīsim līdz bruģim, jo tad mēs materiālu notīrām nost. Ietves būs sniegainākas, bet neslīdēs,” skaidro Zemgus Vītoliņš, “Aizkraukles KUK” vadītājs. Eksperimenta veikšanai iegādājās četras tonnas granīta šķembu, kas izmaksāja nepilnus 200 eiro.Salīdzinājumam — smilšu un sāls maisījums tonnā izmaksā vairāk nekā 10 eiro, taču jaunais risinājums ļautu ietaupīt uz kaisīšanas biežuma, kā arī atkārtoti izmantot daļu patērētā materiāla, līdz ar to izmaksas izlīdzinātos. Tas būtu dabai draudzīgāks, efektīvs risinājums, kas ilgtermiņā, iespējams, atmaksātos, jo pieaug arī līdz šim izmantotā maisījuma iegādes izmaksas. Iepriekš tonna sāls maksāja 70 eiro, tagad — 110 eiro.
