Iedzīvotāji vēl neizjūt reformas ietekmi

Jau četrus mēnešus darbojas jaunizveidotais Aizkraukles novads, kura daļa ir arī Pļaviņu apvienība ar Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastiem. Kas šajā laikā mainījies, un vai iedzīvotāji izjūt izmaiņas? Aptaujājot dažādu jomu pārstāvjus, lielākoties atbilde skan, ka viņu ikdienā nekas nav mainījies, vienīgi varētu būt vairāk informācijas.

Bez darba nekā nebūs 

Vietalvas un apkārtējo pagastu piensaimniekus apvieno kooperatīvs “Bites”. Tā vadītāja vietalviete Biruta Pudniece atzīst, ka lauku cilvēkiem nekas nemainās — ir darbs, kas jāpaveic. Par reformas izmaiņām daudz neaizdomājas, un dažkārt pat piemirstas, kā tagad nodēvēts bijušais Pļaviņu novads. Ja ikdienā tas neskar tieši, mazāk pievērš uzmanību. 

— Vienmēr esmu uzskatījusi, ka mazi novadi nevar pastāvēt, tāpēc reformu vajadzēja. To arī redzu kooperatīvā, jo vienam visu paveikt un pastāvēt ir grūti, īpaši nelielām saimniecībām. Domāju, būs labāk, un arī cilvēku paliek mazāk, lai nevarētu pārvaldīt lielākas teritorijas. Arī līdz šim atsevišķi pakalpojumi uz vietas nebija pieejami, daudz kas bija jāveic pašam internetā vai jābrauc uz domi Pļaviņās. Varbūt cilvēkiem gados ir citādāk, bet lielākoties jau uz novada domi vai pagasta pārvaldi reti iznāk doties. Ja vienīgi uz bibliotēku, kur var satikties un parunāties, kas arī ir svarīgi. Tā ka mani personīgi reforma nekādi neskar, — saka Biruta Pudniece. 

Ceļi jātīra vairāk

Arī no saimnieciskās puses nekādu izmaiņu neesot. Šajā sniegotajā laikā ceļus lielākoties iztīra, bet par personīgajiem katram jārūpējas pašam vai jāpiesaka un jāmaksā par šo pakalpojumu. Dodoties uz saimniecībām pēc piena, autovadītāji ievērojuši, ka maršrutā Ērgļi—Mazozoli—Madliena gan iztīrīti visi ceļi, pat mazākie, bet Kokneses—Bērzaunes ceļš tīrīts slikti. Vietalvā pietrūkstot tā, ka pašvaldība painteresētos, kuriem jānāk palīgā, ja paši to nespēj, jo viensētās dzīvo gan pensionāri, gan aprūpējami cilvēki, un viņi ir ieputināti, bet iespējas tikt laukā no mājas nav. Vismaz blakus esošajā Sausnējas pagastā tās lietas ir sakārtotas, un piemājas ceļus iztīra visiem bez atgādinājuma. Iespējams, problēmu rada tas, ka ceļu piederība un tīrīšanas prioritāte ir tik dažāda, tāpēc, iespējams, tos vajadzēja nodot pagastu pārziņā, domā Biruta Pudniece. Viņa piebilst, ka, par spīti ziemas grūtībām, ik gadu priecājas par baltajiem ceļiem, ko nav skāris sāls, pārvēršot sniega putrā, un,  kad prasa, operatīvi atbrauc un iztīra arī piemājas ceļu. 

— Ar laiku jau redzēs, ko dos apvienošana, resursu optimizēšana, samazinātā administrācija un izdevumi, jo vēl ir tikai sākums un noteikti daudz kas jāsakārto, sistēmai jāiestrādājas. Lielākoties viss gan atkarīgs no pašiem, arī uz vietas pagastā  ir jāstrādā, lai kaut kas būtu. Laukos jau citādāk nevar, jo pašam vien savs pagalms jāsakopj. Domāju, ka arī pagastam ir nākotne, jo bērni dzimst, un cilvēki domā par šo vietu. Arī lauksaimniecība nekur nepaliks, bet piensaimnieku skaits gan ik gadu samazinās. Piena cenas tagad paaugstinās, bet piena ir mazāk. Tāda ir realitāte, un, visticamāk, nebūs paaudžu nomaiņas piena lopkopībā. Tas ir smags darbs, pie kura esi “piesiets” katru dienu. Ir jaunie, kuri mēģina, tomēr beigās izvēlas citu nodarbi. Bez darba gan nekur nebūs ienākumu. Runājām ar vairākiem zemniekiem, kuri gadu un veselības dēļ pārtraukuši darbību — jaunā paaudze ir, bet viņi šo nodarbi nepārņems. Tomēr kopumā Latvijā jauni cilvēki iet uz laukiem un veido arī perspektīvas saimniecības, — saka vietalviete. 

Ietekmē pandēmija 

Arī biedrības “Pļaviņu pļāvēji” vadītāja aiviekstiete Sarmīte Norvaiša lielas izmaiņas pēc reformas pagaidām nejūt. Daudz ko nosaka pandēmija, jo mazāk notiek pasākumi un citas aktivitātes. Ja cilvēki vairāk pulcētos, biežāk kaut kur dotos, iespējams, būtu kaut kā citādāk, un vairāk varētu just, kā pietrūkst un kā nē. 

— Ceļus tīra, un arī visi līdzšinējie pakalpojumi pieejami. Pagastiem tāpat ir pārvaldniece, un vajadzības gadījumā ir, pie kā vērsties. Kā biedrība turpinām iesākto pasākumu tradīcijas, tad jau redzēs, kā viss virzīsies tālāk uz priekšu kovida dēļ, jo ne viss notika, kā bija plānots. Vairāk to visu varēs izjust nākamajā gadā, kad būs vienotais novada budžets. Strādāsim tālāk, bet tagad galvenais, lai cilvēki neslimotu, un šobrīd arī paši cenšamies nekur daudz nedoties, lai nesaslimtu un slimību neatvestu citiem. Tagad var tīrīt sniegu — veselīgi un noderīgi pavadīt laiku svaigā gaisā, — saka Sarmīte Norvaiša.

Viņa atzīst, ka lielajā Aizkraukles novadā arī Aiviekstes pagasts nepazudīs. Viss atkarīgs no cilvēkiem — ja paši darīs, viss būs. Svarīgākais būs pārvarēt pandēmiju un tās sekas. 

Jābūt pārskatāmai un pieejamai pārvaldei 

Uzņēmuma “Pļaviņu DM” valdes loceklis Juris Seikovskis atzīst, ka uzņēmumu darbību reforma nav ietekmējusi nemaz, un cer, ka nekas nemainīsies uz slikto pusi. Ar Pļaviņu pašvaldību līdz šim bijusi laba sadarbība, tad redzēs, kā būs tālāk. 

— Visticamāk, jau reformu vajadzēja, jo novadi bija mazi, deputātu skaits liels. Tagad visā Aizkraukles novadā ir tikpat, cik līdz šim vienā atsevišķā novadā. Teritoriālajā ziņā gan novads nav pārdomāts, jo attālums ir liels, piemēram, Pļaviņas un Nereta šķiet kā divas atšķirīgas pasaules. Lai gan no iedzīvotājiem nekādu lielo atšķirību neizjūt un ar pašvaldību lielas saistības nav, arī pārvaldes ēkā sen neesmu bijis. Nav vajadzības, jo daudz ko var izdarīt attālināti, — saka Juris Seikovskis. 

Arī SIA “Juniperus” vadītājs Normunds Vingris no Klintaines pagasta uzskata, ka šī reforma uzņēmējdarbību neskar. Būtiskākie ir valsts lēmumi, kas ne vienmēr ir veiksmīgi. Šajā ziņā pašvaldības maz ko var ietekmēt. 

— Galvenais, vai jaunajos novados mazinās administratīvo slogu, pratīs  atteikties no kaut kā nevajadzīga, bet ieviest citas labākas un vajadzīgākas lietas, cik liela un pārskatāma būs novada pārvalde, cik pieejama iedzīvotājiem. Tā kā Rīteri ir tuvāk Koknesei, skatos un redzu konkrētus darbus, kas tur paveikti, un ir uzticība, ka arī turpmāk bijušais novada vadītājs jaunajā struktūrā spēs dot vēl daudz laba jaunajam novadam. Kopumā, domāju, novada vadības komanda ir laba, un, ja izdosies izveidot labu struktūru, būs rezultāti un novads attīstīsies. Viegli tas, visticamāk, nebūs, jo līdz šim katrs novads strādājis ar savu redzējumu un trūka vienotības ar citiem daudzās lietās. Tas varbūt tagad sakārtosies, bet viss vēl priekšā, un to, cik veiksmīgs bijis šis solis, varēs pateikt labi ja pēc trijiem gadiem, vērtējot, cik veiksmīgi strādā sociālā joma, kāda ir izglītības kvalitāte, kādi pakalpojumi pieejami, kāda tam visam ir kontrole un sabiedrības atsauksme, — saka Normunds Vingris.

Vaicāts, kurai jomai būtu visvairāk jāpievērš uzmanība, uzņēmējs uzskata, ka sociālajai, atbalstot maznodrošinātos, seniorus, kā arī radot vidi un infrastruktūru, lai attīstītos uzņēmējdarbība, būtu jaunas darba vietas un pakalpojumi. Ar lauku tūrismu vien izdzīvot nevar. — Viss atkarīgs no cilvēkiem, un pēdējā laikā jūtams, ka patiesi daudzi palikuši aktīvāki, vairāk domā par veselīgām nodarbēm un paplašina redzesloku. Tagad ikdienu ietekmējusi pandēmija, bet tik un tā iedzīvotāji atrod tam visam laiku. Daudz kas mainās uz labu, un jācer, ka tā būs arī turpmāk, — teic Normunds Vingris. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.