Iedzīvotāji krāpniekiem atdod naudu un atklāj datus

2025. gada sākumā iedzīvotāji turpinājuši telefonkrāpniekiem atklāt savus banku kontu datus, nodot krāpnieku sūtītiem kurjeriem skaidru naudu, kredītkartes un sūtīt tās noziedzniekiem pa pastu. Atsevišķos gadījumos krāpšanās cietušie savu skaidro naudu pasnieguši krāpnieku sūtītiem naudas mūļiem pat pa logu. Vislielākā summa telefonkrāpšanu rezultātā šogad izkrāpta kādam vīrietim Zemgalē — 115 820 eiro.

GITA GŽIBOVSKA, VALSTS POLICIJAS SABIEDRISKO ATTIECĪBU NODAĻAS VECĀKĀ SPECIĀLISTE

2025. gada janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē uzsākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā. Ar jelgavnieku pa telefonu sazinājās svešinieks, kurš apgalvoja, ka ir bankas drošības daļas darbinieks un informēja cietušo, ka viņa naudu plānojot piesavināties cits bankas darbinieks, tādēļ tā jāpārskaita uz citiem kontiem un bankas kartes jānodod drošā glabāšanā. Zvana saņēmējs izpildīja krāpnieku rīkojumus, turklāt savas bankas kartes ievietoja pakomātā. Rezultātā cietušajam tika nodarīts materiālais zaudējums 115 820, 41 eiro apmērā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja amatpersonas izmeklēšanas laikā identificēja personas, kas šajā noziedzīgajā shēmā darbojušās kā naudas mūļi. Šā gada martā likumsargi aizturēja trīs no identificētajām personām, un diviem aizdomās turētajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Papildu veiktas kratīšanas un izņemta skaidra nauda 25 000 eiro apmērā, kā arī citi izmeklēšanā nozīmīgi priekšmeti.

Arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldē saņemts iesniegums par to, ka šā gada 3. un 4. februārī seniore saņēma zvanus no nezināma vīrieša, kurš runāja latviešu valodā, uzdevās par bankas drošības dienesta darbinieku un paziņoja, ka cietušās bankas kontā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Maldinot sazvanīto sievieti, viltvārdis pārliecināja viņu savā datorā lejuplādēt programmatūru, kas ļauj attālināti pieslēgties datoram. Izmantojot piekļuvi cietušās datoram un internetbankai, ļaundari veica noziedzīgas darbības viņas bankas kontā. Pēc tam telefonkrāpnieks pārliecināja cietušo parakstīt divus zemes pirkšanas-pārdošanas līgumus, doties uz bankas filiāli un veikt no sava bankas konta divus maksājumus uz ārvalsts banku kontiem it kā par zemes pirkšanu. Noziedznieks apgalvoja, ka tas esot nepieciešams, lai noskaidrotu un notvertu krāpniekus. Tāpat viltvārdis pārliecināja seniori nepazīstamai personai atdot norēķinu kartes. Vēlāk cietušās sievietes kredītkartes izmantotas, veicot skaidras naudas izmaksu bankomātos bez viņas ziņas un atļaujas. Kopējais sievietei nodarītais mantisks kaitējums ir 81 600 eiro.

Jāpiemin, ka šajā kriminālprocesā Valsts policijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu ir izdevies panākt aresta uzlikšanu 33 000 eiro no izkrāptās naudas, kas bija pārskaitīta uz Kipras kontu.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirknī 6. janvārī uzsākta izmeklēšana saistībā ar saņemtu iesniegumu no Valkas iedzīvotājas par 72 201,26 eiro izkrāpšanu. Arī šoreiz telefonkrāpnieki zvana saņēmēju maldinājuši par krāpnieciskām darbībām viņas bankas kontā. Viens no telefonkrāpniekiem pat uzdevies it kā par Valsts policijas priekšnieku Matiasu Stenvaldu. (Jāpiemin, ka šāda persona Valsts policijā nestrādā). Vadoties pēc zvanītāju instrukcijām, sieviete katru dienu no sava bankas konta izņēma naudu 2 200 eiro apmērā un nodeva krāpnieku atsūtītam kurjeram. Sākotnēji sieviete ticējusi krāpnieku meliem, ka šī nauda tikšot ieskaitīta viņas jaunajā drošajā bankas kontā.

6. martā kāda Daugavpils iedzīvotāja saņēma zvanu no krāpnieces, kas uzdevās par viņas mazmeitu un paziņoja, ka ir iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā un tagad esot nepieciešama nauda advokāta pakalpojumiem. Rezultātā no cietušās tika izkrāpti 15 000 eiro, kurus viņa nodeva krāpnieku atsūtītam taksometra vadītājam. Valsts policija ir atguvusi sievietei izkrāpto naudu, un saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Valsts policija stingri brīdina iedzīvotājus, ka pēc nepazīstamu zvanītāju pieprasījuma nedrīkst atklāt piekļuves datus banku kontiem, kā arī nodot svešiniekiem skaidru naudu un bankas kartes! Nekādā gadījumā pēc šādu nezināmu zvanītāju lūguma arī nedrīkst lejuplādēt savos datoros un mobilajos telefonos programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti var pieslēgties jūsu ierīcēm! Ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki neprasa veikt šādas darbības. Ņemot vērā, ka no telefonkrāpšanām lielākoties cieš seniori, likumsargi aicina finansiālās drošības nosacījumus sevišķi rūpīgi pārrunāt ar pensijas vecuma radiniekiem, paziņām un draugiem!