Identitāte mūsdienās ir elastīgāka

Kā cilvēku sabiedrībā identificē pēc apģērba, frizūras un citām acīm redzamām detaļām, tā novads, šoreiz runa ir par jaunizveidoto Aizkraukles novadu, identificē sevi ar vārdu un dažādām citām unikalitātēm — ģerboni, karogu, saukli, robežzīmēm, uzrakstiem pie iestāžu parādes durvīm. Pagājuši vien divi mēneši, kopš Latvijas kartē pārzīmētas iekšējās robežas, un pašlaik novada vadībai daudzo darbu gūzmā jāizraugās svarīgākie. Aizkraukles novada publiskajam tēlam vien paspēts uzvilkt uzvalku un kreklu jeb apstiprināts ģerbonis un karogs. Par cepuri, kurpēm, ziedu pogcaurumā vēl spriedīs līdz nākamajam pavasarim. Tomēr pirms tam digitālajā pasaulē ienāks novada elektroniskais tēls — jaunā mājaslapa. 

Laikraksta drukāto versiju lasiet šeit:

Viens no sarežģītajiem uzdevumiem, strādājot pie Aizkraukles novada tēla, ir ņemt vērā iepriekšējos 12 gados paveikto katrā no bijušajiem novadiem. Šajā laikā Koknese sevi sāka pozicionēt kā Latvijas sirdi vai otro Siguldu, Pļaviņas — kā vietu, kur savu mūža rakstu ierakstīt, Skrīveri — Zaļās zemes novads, Jaunjelgava — vārti uz Sēliju, Nereta īpaša kā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtā puse. Pati Aizkraukle sevi centās saukt par “normālu vietu” vai “vietu, kur gaisma Daugavā dzimst”. Pirms gadiem kā pilsētu raksturojošu objektu izvēlējās velosipēdu, tomēr ar laiku šī tēma kļuva neaktuāla. Kurā virzienā iet? Skatīties atpakaļ vēsturē vai tikai saulainajā rītdienā? Pozicionēt sevi kā dinamisku vai mierpilnu? 

Unikalitāte ir ieguvums, nevis problēma

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, saka: “Katra bijušā novada unikalitāte ir nevis problēma, bet ieguvums. Katrs ir atšķirīgs, un šī dažādība jāsaglabā, nevajag unificēt. Kāpēc noliegt to, kas šajos gados izveidots? Tā vietā jācenšas to veiksmīgi apvienot. Atpazīstamības, konkurētspējas veicināšanai noteikti jādomā par novada zīmola izveidi, kas piederības sajūtu, identitāti veidotu arī iedzīvotāju prātos. Ar šiem jautājumiem nodarbosies jaunā novada kultūras pārvalde, kura arī jāveido no nulles. Papildus būs nepieciešami eksperti, kas šo identitātes veidošanas procesu pieskata, kā arī jābūt demokrātiskām darbībām — iedzīvotāju iesaistīšanai, viņu līdzatbildībai. Ja kāds šo identitāti iedos no malas, tā neiedzīvosies. Mums pašiem visiem kopā ir jāizdiskutē, jāpārdzīvo, jāpretojas, jāvienojas, un tad būs sasniegts ilgtermiņa rezultāts.”

Iesaka saglabāt kā vēstures liecības

Uldis Riekstiņš, novada pašvaldības izpilddirektors, stāsta, ka šobrīd nodarbojas ar praktiskām lietām, piemēram, jānoņem ceļu malās izliktās vecās novadu robežzīmes un jāuzliek jaunas. Piemēram, “uz papīra” vairs neeksistē Neretas novads, un zila zīme ar baltajiem burtiem “Neretas novads” ir maldinoša. Ar bijušo novadu pārstāvjiem esot panākta vienošanās, ka šīs zīmes tuvāko mēnešu laikā viņi pašu spēkiem noņems. Pašlaik izsludināts iepirkums par jaunu ceļa zīmju “Aizkraukles novads” izgatavošanu, un tās izliks novada ārējās robežās. Līdzekļus šo zīmju izgatavošanai piešķirs no valsts budžeta tā sauktās “apvienošanās naudas”. Kopumā nepieciešamas 22 jaunas robežzīmes.

Pagaidām nav konkrēti izlemts, kādas izgatavos plāksnes jeb izkārtnes pie novada iestāžu ārdurvīm. Aptaujājot katru no pagastiem, apvienību centriem, secināts, ka esošās ir ļoti atšķirīgas — vienas no stikla, uz kura ar līmplēvi uzlīmēts teksts, citas veidotas metālā. Līdz šim nebija arī skaidrības, kā sauks bijušos novada centrus — apvienības pārvalde vai citādi. Ir iestādes, pie kuru durvīm rakstīts, piemēram, “Kokneses bibliotēka”, un šādu plāksni nav iemesla mainīt. Turpretī Jaunjelgavas novadā daudzām plāksnēm ir novada ģerbonis, un tās nāksies nomainīt. Uldis Riekstiņš teic, ka bijušais Jaunjelgavas novada domes vadītājs Guntis Libeks iebildis pret šādu strauju vecā novada identitātes atribūtu noņemšanu un ieteicis pat tās saglabāt esošajās vietās kā vēstures liecības. 

Plāksnīšu maiņa skar arī videonovērošanu. Līdz šim pie katra novada robežas bija izvietotas zīmes, kas informēja par šādu darbību. Tās nāksies nomainīt ar citām, ar informāciju, ka “Aizkraukles novadā notiek videonovērošana”. Šāds solis nepieciešams, lai novērošanu varētu veikt likuma noteiktajā kārtībā, iedzīvotājus par to informējot.

Tāpat visā novadā būs vienoti karogi, kurus uzvilks pie katras apvienības pārvaldes. 

Katram savs un visiem kopīgs

Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne šobrīd ir novada kultūras jomas koordinatore. Viņa teic, ka pašlaik nav izcelts jautājums par novada identitātes meklēšanu, bet ar to nodarbosies kultūras pārvalde un, visticamāk, pie šī darba ķersies janvārī. “Nedomāju, ka mums būtu jāvirzās uz kādu vienu kopīgu identitāti, kas nepieļautu citu, bijušo novadu tēlu lietošanu. Identitātes veidošanā redzu vairākas konceptuālas līnijas. Viena no tām ir Daugavas — atmiņu upes — tēma, kas ir svarīga gan tautai kopumā, gan tieši šim reģionam. Tāpat noteikti būtu jāievēro visi trīs kultūrvēsturiskie novadi — Sēlija, Zemgale un Vidzeme, kas satiekas Aizkraukles novadā. Identitātes apzināšanās dēļ mums noteikti nevaja­dzētu censties cilvēkiem kaut ko atņemt. Tieši pretēji — turpināt iesāktās lietas, saglabāt katras vietas identitāti. Ja, piemēram, vienā novadā jaundzimušajiem dāvina sudraba karotītes, citā grāmatu, nenoteiks, ka visiem jādara vienādi. Attiecībā uz pasākumu “Gada notikums” to var veidot kā vienotu, gan katrā vietā atstāt savu. 

Piederība visam Aizkraukles novadam veidosies pamazām. Tas notiek jau tagad, kad veidojam kopīgu gada plānu, vienā mājaslapā liekam visas kultūras ziņas. Te arī parādās daudzveidība. Protams, ir jābūt kādam kopīgam mērķim, uz kuru ejam, tajā skaitā sauklim. Varbūt varam uzsvaru likt uz tirdzniecību, atsaucoties uz Daugavu, kas senatnē bija tirdzniecības ceļš. Tirgus ir viena no platformām, kurā mēs visi kopā identificējamies — cilvēki satiekas, apmainās domām. 

Veco novadu simboliku neizmantos 

Evija Vectirāne ir viens no cilvēkiem, kurš nodarbojas gan ar Sēlijas vēsturiskā novada, gan Aizkraukles novada identitātes meklēšanas jautājumu. 

Pašlaik steidzamā kārtā notiek darbs pie jaunās novada mājaslapas izveides un tiek sagatavots iepirkums par tās izveidi.

 Par pamatkrāsu jaunajai vietnei izvēlēta novadam jau raksturīgā gaiši zilā, kurai piemeklēs atbilstošus toņus. Konkursa veidā noteiks labākās idejas autoru. Vai jaunajā mājaslapā katram bijušajam novadam būs kāda īpaša vieta? Evija Vectirāne saka,  šis ir sarežģīts jautājums. Ir pilsētas, piemēram, Jaunjelgava, kurai ir savs ģerbonis — sarkans grifs uz sudraba fona. Tāds tas arī paliks uz mūžu mūžiem, tikai bijušo novadu ģerboņi un simboli nekur oficiāli netiks izmantoti. 

Šogad un nākamā gada pirmajā pusē plānots veidot jaunā Aizkraukles novada stila grāmatu. Tajā apkops noformējumu, sākot no oficiālajām veidlapām, komunikācijas rīkiem un citai ar pašvaldību saistītai informācijai. Ar grāmatu saistītos, gan citus novada identitātes veidošanas jautājumus sākumā izrunās starp kultūras, sabiedrisko attiecību un tūrisma jomas cilvēkiem. “Protams, prātīgāk, pareizāk būtu vispirms izveidot šo stila grāmatu un tikai pēc tam ķerties pie mājaslapas izveides,” atzīst Evija Vectirāne.
 Arī Daugavu var pasniegt mūsdienīgi

Lolita Ozoliņa ir zīmolvedības un komunikācijas eksperte un šobrīd iesaistījusies Smiltenes novada vizuālās identitātes, zīmola veidošanā. Saistībā ar Aizkraukles novadu viņa saka: “Svarīgi saprast lielā novada stratēģiskos mērķus saistībā ar ekonomiku, politiku, sociālajiem jautājumiem utt. Vai mērķis ir vairot uzņēmējdarbību, piesaistīt un noturēt iedzīvotājus. Identitāte ir arī simboli — literatūras personības, kā šajā gadījumā Andrejs Upīts, Jānis Jaunsudrabiņš, vai vēsturiskas personības, notikumi un citi, kas saistīti ar Aizkraukles novadu. Katrā bijušajā novadā ir savi simboli, un nevar kādu unificēt, padarīt par galveno pāri citiem. Vairāk, labāk strādā šīs atsevišķās vērtības, stāsti. Tajā pašā laikā šī ir iespēja radīt ko jaunu, modernu. Šajā ziņā man simpatizē Valmiera, kas atradusi kaut ko savu, inovatīvu — zaļā, uzvarošā dzīvesstila virzienu. Katru lietu, notikumu viņi sasaista ar šo tēmu. Tāpēc nav aizmirstas viņu kultūrvēsturiskās vērtības. Var skatīties pagātnē, bet tikai uz tās nevar bāzēt visa novada identitāti. Aizkraukles gadījumā likteņupe Daugava nekur nepazudīs. Jāsaprot, ka mainās paaudzes un gados jaunāku cilvēku izpratne ir ļoti atšķirīga no to cilvēku, kas dzimuši padomju laikā vai Otrās atmodas sākumā. Mūsdienu jauniešiem likteņupe nebūs tas pats, kā mēs, vecāka gadagājuma cilvēki, to jūtam. Līdz ar to jāmeklē pilnīgi jauni stratēģiski identitātes elementi, kas saista jaunos cilvēkus, ir saprotami, mūsdienīgi un atbilstoši. Arī Daugavu var pasniegt gan vēsturiski, gan mūsdienīgi. Identitāte mūsdienu izpratnē ir daudz atvērtāka, mobilāka, elastīgāka, ir kā tilts starp vēsturi un mūsdienām, nepazaudē savu piederību, simbolu. Ja Siguldai ir spieķis, tad tas arī paliks. Siguldas sauklis ir “Sigulda aizrauj”, un šo aizrautību pārņem novada ekonomika un citas nozares, lai gan sākotnēji sauklis bija izstrādāts tūristu pievilināšanai, bet vēlāk saprata, ka aizrautība ļoti labi der Siguldas iedzīvotāju motivēšanai. Lai ko līdzīgu veidotu Aizkrauklei, sākumā jāizsitas cauri stereotipiem, pieņēmumiem, kas pirmie nāk prātā. Tie pirmie priekšstati ir tie, ar kuriem mēs jau dzīvojam, bet vai tie ir mārketējami?” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.