Haosa tuksnesis

Par akciju sabiedrību “CATA”, kas līdz 1. jūlijam Aizkraukles novadā nodrošināja pasažieru pārvadājumus, dzirdētas labas atsauksmes. Kā zibens spēriens pagājušajā gadā bija ziņa, ka Cēsu “CATA” zaudējusi Autotransporta direkcijas konkursā un Aizkraukles pusē ienāks uzvarētājs no Liepājas. Uzņēmuma “CATA” pārstāvis Lotārs Dravants “Staburagam” savulaik sacīja: “Gribas redzēt, kā, tēlaini izsakoties, vīri tuksnesī uzbūvēs un palaidīs to pakalpojumu, par kādām cenām to ir nosolījuši. Viens ir tas, ko raksta konkursa noteikumos, otrs — reālā dzīve. Tā savukārt rāda, ka dzīvē viss nav tā kā uz papīra.”

Ar bažām uztvēru ziņu, kā “Liepājas autobusu parks” no tālās jūras pilsētas Aizkrauklē spēs nodrošināt pasažieru pārvadājumus. Tas šķita un joprojām šķiet ļoti neloģiski. Par visu vairāk urdīja jautājums, kādēļ iznīcināt to mehānismu, kas ir celts gadu desmitiem un labi funkcionē, kādēļ atņemt tirgus daļu, pagrūst malā “iezemiešus” un ienākt kā uzvarētājam, sak, tagad te valdīsim mēs! Tas nav ne taisnīgi, ne loģiski. Apmēram pirms gada “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālists Arnis Kluinis par satiksmes ministru Tāli Linkaitu un Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu rakstīja, ka viņi “rīkojas kā visļaunākie no šausmu stāstu tēliem, kuri dzen mierīgos iedzīvotājus pa priekšu saviem tankiem, lai tādējādi ieņemtu iekārotos objektus”. Viņš runāja par sabiedrisko autobusu satiksmes sagraušanu Latvijā.

Kas šodien notiek Aizkrauklē? Šausmu tēli rīkojas, un viņus “diriģē” ārēji neredzamie tirgus daļas iekarotāji. Šķēles, Šlesera un viņu ģimenes locekļu kontrolētais uzņēmums “Liepājas autobusu parks” tirgus daļu ieguva, taču ziedu un ovāciju vietā ir tuksnesis bez darba rokām, ar iedzīvotāju asarām, satraukumu un neziņu. “CATA” no pilsētas ir aizslaucīta, vakar “Liepājas autobusu parks” šoferu trūkuma dēļ nevarēja izpildīt 54 reisus, un notiekošo var raksturot kā sabiedrisko autobusu satiksmes graušanu. Piepildījies iepriekš prognozētais, ka būs šoferu deficīts. Ko līdz invalīdu ratiņu vietas autobusos, bezvadu internets un citas ekstras, ja nav šoferu, kas to visu vada? Pasažieriem nav tik svarīgi, vai autobusu vidējais vecums ir 3,64 gadi un vai pa ekrānu skrien elektroniskie uzraksti, bet gan svarīgāk, lai autobuss vispār kursē un reiss tiktu nodrošināts. Valsts, pārdalot tirgu un neparedzot sekas, šajā gadījumā rīkojusies kā iedzīvotāju kaitnieks.