imants@staburags.lv
Šogad pirmajiem ciemiņiem durvis vēris viesu nams “Zilais Zirgs” Skrīveru pagastā. Nama saimniecei Anželikai Legantei šī ir pirmā pieredze viesu uzņemšanā un vajadzēja trīs gadus, lai no idejas tiktu līdz rezultātam. Līdzīgi kā pasakā par Pelnrušķīti, necilā kūtiņa pārtapusi par mīlīgi modernu namiņu Daugavas krastā.
Anželika Legante, viņas dzīvesbiedrs Ēriks, dēls Herberts kādu laiku sevi sauc par skrīveriešiem. Apmetušies viņi Daugavas krastā, mājā, kurai pasaku varoņa cienīgs vārds — “Lāčauss”. Ģimene pamazām iedzīvojusies, iegādājusies piecus staltus melnus zirgus, kas ikdienā ganās pļavā netālu no mājas. Ēriks aizraujas ar lidošanu — paraplāniem. Anželiku līdz šim bieži manīja dažādos Aizkraukles novada uzņēmējiem rīkotos pasākumos. No janvāra viņa savam pienākumu lokam pievienojusi rūpes par viesu namu. Nosauca to par godu dzejniekam un rakstniekam Imantam Ziedonim, vārdu ņemot no viņa “Zilās pasakas”.
Pēkšņi viss saslēdzās
Kā no domas par savu pasaku namiņu Anželika nonāca līdz reālai divstāvu būvei, kāpēc tās galvenais motīvs ir Imanta Ziedoņa “Zilā pasaka”?
Viņa stāsta, ka doma par savu viesu namu bijusi sen, kad vēl strādājusi Jūrmalas domē. Toreiz realizēti daudzi projekti, tajā skaitā pašvaldības iestāžu ēku, telpu labiekārtošana. Gribējies radīt kaut ko sev, kā Anželika saka, izlēkt laukā no lielā riteņa. Sapni palaidusi Visumā, un zināja, ka šā vai tā tas realizēsies. Toreiz pat nebija varianta, ka tas varētu tapt Skrīveros. Īpašums “Lāčauss” Skrīveru pagastā nav nopirkts, bet gan nomāts uz 20 gadiem, laika nav daudz, un Anželikas vīrs Ēriks sacījis — darām tā, lai nauda nāk pie mums mājās. Pirms trīs gadiem tika pieņemts lēmums, bet reāli būvdarbi sākās 2022. gadā. Viņa uzņēmās šo vērienīgo projektu — radīt “Zilo Zirgu”. Pati meklēja meistarus, gādāja materiālus, vadīja darbus. Viesu namu plānoja atvērt 2023. gada vasarā, bet dažādi sīkumi prasīja daudz vairāk laika nekā lielā būvniecība.
Viesu nams ir Daugavas krastā, ainaviski skaistā vietā, bet, lai šis nebūtu tikai kārtējais viesu nams ar “IKEA” mēbelēm, vajadzēja stāstu. Tas radās laikā, kad teju bija pabeigti iekšdarbi, jāplāno, kur ierīkot elektrības rozetes. “Manī joprojām dzīvo ļoti liels bērns, un viņam patīk Ziedonis. Savukārt viņš ir no tiem cilvēkiem, kas sevī visu dzīvi nēsā bērnu. Ziedonis to gan izrādīja, gan aprakstīja. Kādu rītu, dzerot kafiju, sāku racionāli domāt: kas mums ir? Dabas parks, pieci zirgi, deltaplāns. Viena no manām mīļākajām krāsām ir debesu zilā, mīļākās puķes — neaizmirstules. “Zilā pasaka” man bijusi viena no tuvākajām, un tad bija “tas klikšķis” — sapratu, ko vēlos te radīt. Tad vairs nebija jautājumu, tikai ļāvos procesam. “Zilo pasaku” sāku izjust niansēs,” stāsta Anželika.
Tomēr ar logiem
Kas te bija pirms “Zilā Zirga”? Kūtiņa. Aiz tās skatu uz Daugavu aizsedza augsts zemes valnis. Iespējams, ka senāk tas mākslīgi radīts aizsardzībai plūdu gadījumā. Mājai bija akmens sienas, koka grīdas un māla dakstiņu jumts. Tas saglabāts. Vecā dēļu grīda, lai cik labi, autentiski izskatītos, nebija glābjama. Sākumā ēka bija bez logiem upes pusē. “Vai tos vajag?” prātoja saimnieki. Vaļņa nošķūrēšana un aizvešana nebija lēts darbiņš. Jāpiebilst, ka zeme starp māju un upi pieder Aizkraukles luterāņu baznīcai, un draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš nav pierunājams uz sadarbību. Pretējā gadījumā izmaksas būtu daudz mazākas, jo zemi varētu vienkārši nošķūrēt. Neraugoties uz sarežģījumiem, no “Zilā Zirga” logiem tagad var baudīt rāmo Daugavas plūdumu.
Viesu nams nav tapis kā ierasti mūsdienās, par kāda projekta līdzekļiem. LEADER projektā viņa gan pieteikumu iesniedza, atbalstu ieguva, bet līgumu par dalību projektā tomēr izvēlējās neparakstīt. Nosacījumi paredzēja saistības sešiem gadiem, un tas nozīmētu, ka šajā laikā namā neko nedrīkst mainīt. No šādām līgumsaistībām atteicās, finansējumu sarūpēja saimnieciskā kārtā.
Ne katrs var apgleznot griestus
Ieejot namā, pirmais, kas katru uzrunā, ir spārnotais zilais cerību zirgs, ieskauts vizbuļu, hiacinšu, neaizmirstuļu ziediem un zilām mušmirēm. Zirgs uz visiem raugās no mākslinieces Baibas Feoktistovas gleznas. Anželika stāsta, ka ideja par gleznu bija, bet mākslinieku, kurš to varētu realizēt, nācās pameklēt. Ar Baibu satikušās kādā meistarklasē, un tad arī lūgusi padomāt par šādu gleznojumu. Uzrunājis Baibas krāsu redzējums viņas iepriekšējos darbos, kā arī abu tuvās attiecības ar dabu. “Teicu — Baiba, izlasi Ziedoņa “Zilo pasaku”, un to, ko sajūti, uzglezno,” stāsta Anželika. Gleznojumus uz sienām un griestiem veikusi cita māksliniece. Arī lai viņu atrastu, vajadzēja papūlēties, jo ne katrs piekrīt fiziski sarežģītajai griestu apgleznošanai. Kādai citai radošai meitenei uzticēts uz sienām un durvīm radīt tekstu rindas — citātus no “Zilās pasakas”. Anželika vēlējusies dažā-
dās mājas vietās izkaisīt pilnīgi visu pasakas tekstu, tomēr vēlāk no šīs domas atteikusies. Ja viesi dzīvo tikai vienā istabiņā, pie pārējā teksta viņi nepiekļūst. Tāpēc no visiem 647 vārdiem paņemti vien daži.
Ar bijību pret Imantu Ziedoni
“Lieliskākais mājas tapšanas procesā ir daudzi iepazītie fantastiskie cilvēki. Katra lieta, vieta namā radīta ar cilvēka pieskārienu, kurš mīl savu darbu,” stāsta “Zilā Zirga” saimniece. Pirms ķerties pie darbiem, no draugiem un paziņām saņemti komentāri, ieteikumi, pamācības, ko un kā labāk darīt, bet vadījusies ieklausoties sevī, un aiz lielas bijības pret Imantu Ziedoni, viņa darbiem. Līdz ar to sirdsapziņa neļāva, piemēram, skatīties idejas internetā un mēģināt kaut ko lipināt kopā. Tam, kā šeit izskatīsies, bija jānāk no sirds un dvēseles. Līdz ar to no dienas kārtības pazuda abu ar vīru moto šo māju veidojot “just for business” (tikai biznesam). Mājā ieguldīts divas reizes vairāk nekā sākotnēji plānots. “Nācu, sēdēju, domāju. Baidījos nedaudz no krāsām, toņiem. Daudzi neticēja, ka tumši zilā krāsa un mazās telpas labi ies kopā,” saka Anželika.
Milzu šūpulis alpīnistu trosēs
Viena no trim guļamistabām nosaukta “Pļavā”. Tā atrodas pirmajā stāvā, un bez sienu gleznojumiem īpašais akcents ir platā palodze. Uz tās var ērti sēdēt, spilvenos ar siltu tējas krūzi rokā ieritināties divi cilvēki, un, veroties caur logu, izbaudīt skatu uz Daugavu. Pavasarī, kamēr saule vēl zemu pie apvāršņa, no šīs vietas skatāmi burvīgi saulrieti. Otra istaba pirmajā stāvā ir “Ar mellenēm”. Saistībā ar tām Ziedoņa “Zilajā pasakā” pieminēti melleņu ķiļķeni. Mājas saimniece šogad plāno piedalīties Mājas kafejnīcu dienās un ciemiņiem piedāvāt šo ēdienu. “Zilā Zirga” otrajā stāvā ir viena liela istaba — “Virs Mākoņiem”. Telpas lielāko daļu aizņem griestos iekārta liela gulta. Anželika stāsta, ka, cik viņai zināms, ideja ir oriģināla, nekur citur šāda gulta nav redzēta. Lai tās konstrukciju izveidotu izturīgu, bet tajā pašā laikā vieglu, nācās meklēt kaut ko līdzīgu tradicionālam kokam. Rezultātā gulta tapa no kompozītmateriāla dēļiem. Konstrukcija iekārta alpīnistu virvēs, stiprināta ar profesionālām karabīnēm. Drošībai materiāli izvēlēti ar divas reizes lielāku izturību nekā ikdienā būtu nepieciešams. Sarūpēta linu gultasveļa, labas kvalitātes segas un spilveni, lai viesi varētu izbaudīt veselīgu miegu. Lai iemigšana būtu ātrāka, miegs dziļāks, pie gultas nav naktsskapīša, uz kura atstāt telefonu, un istabā nav arī televizora. Skatoties uz logu, istabas labajā pusē kaktā sēž liels rotaļu lācis. Stāsts par to ir šāds: tā kā viesu māju tās saimnieki cerēja atklāt agrāk, uz īpašo dienu vēlējās uzaicināt Imanta Ziedoņa dzīvesbiedri Ausmu Kantāni. Diemžēl viņa pirms diviem gadiem aizgāja mūžībā. Aktrises piemiņai uz sienas tapa gleznojums — pieneņpūkas un aizlidojoša mārīte. Ausma Kantāne kolekcionēja rotaļlāčus, tāpēc arī šeit ir liels un pūkains, ar zilu degungalu.
Atbraukt un novilkt masku
“Mana ideja par šo vietu ir tāda — te cilvēks atbrauc, nomet savas ikdienas maskas, atbrīvojas no visa liekā, atgūst to, kas viņš patiesībā ir — daļa no dabas. Tāpēc šī viena varbūt nederēs kuram katram. Te nebūs ļauti dzerstiņi. Te ir vieta cilvēkiem, kuri grib atjaunoties, kuri ciena dabu, mīl sevi, saprot, ka reizēm maskas jānomet un spārni jāiegūst. Te nebūs citviet ierastais kubls. Pirts, ja tādu veidosim, atradīsies tālāk no mājas,” stāsta Anželika. Ar laiku viesiem plānots piedāvāt arī izjādes zirga mugurā.
Pirmie viesi — sportisti, te bija janvārī, laikā, kad Aizkrauklē notika tenisa turnīrs. Mājas saimniece nodrošināja taksometru, kas viņus aizveda līdz Aizkrauklei, ieteica labu pusdienošanas vietu. Par to saņēmusi augstāko novērtējumu portālā booking.com.
Anželika saka, ka viesu namu īpaši necentīsies reklamēt. Uzrunājusi Imanta Ziedoņa muzeju, un tā pārstāvji izteikuši vēlmi sadarboties. Tas varētu izpausties dažādu kopīgu pasākumu veidā. Vasaras sezonā nama tuvumā izvietos masīvkoka mēbeles un plānots, ka vieta te būs aptuveni 30 cilvēkiem. Tiesa, bez iespējas tik lielam skaitam dot naktsmītni.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma