Graudi un tanki

Pagājuši nepilni divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Eiropa un arī pārējā pasaule vienojās boikotēt agresorvalsti un tās atbalstītāju Baltkrieviju vairākās jomās. Tostarp preču importā. Kā jau visi lēmumi, kas saistīti ar ekonomiskajiem aspektiem, nebija viegli, bet pārliecība bija spēcīgāka par naudu. Tā nav zudusi arī šobrīd, vien atslābusi, jo veikalos ir Krievijas un Baltkrievijas konfektes, parfimērija un citas preces. Pircēja izvēlē ir tās pirkt vai nepirkt.

Tagad aktualizēts jautājums par graudiem no abām valstīm. Eiropas Savienība noteikusi Krievijai dažādas sankcijas, bet tās neliedz eksportēt lauksaimniecības produktus. Nacionālā apvienība izskatīšanai Saeimas komisijās nodevusi sagatavotos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz aizliegt lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Politiķu ieskatā jāstrādā pie tā, lai šo produktu importu aizliegtu visā Eiropas Savienībā. Paredzams gan, ka par to ir un vēl būs karstas debates.

Asins nauda — tā daudzkārt nodēvēti līdzekļi, ko maksājam par precēm no Krievijas. Tas ir kā regulārs papildinājums, lai Krievija varētu karot Ukrainā. Saprotams, ka ir resursi, no kuriem nav tik vienkārši atteikties, bet, vai tie ir graudi? Latvija gan bieži šim produktam ir viens no tranzīta posmiem uz trešajām valstīm. Izjaucot šo plūsmu, tas var negatīvi ietekmēt to nodrošinājumu ar pārtiku. Tomēr — gandrīz visas pasaules teritorija pret Krievijas. Vai tas ir samērojams, lai ļautu vienai valstij dancināt visus pārējos? Divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai pārskatītu, ko un no kurienes ievest. Mums patīk radīt un veicināt ažiotāžas, ka, mainot kaut ko, būs tikai sliktāk. Attiecībā par ekonomiskajiem darījumiem ar Krieviju, jau arī agrāk esam pieredzējuši dažādas krīzes, un ne visās ražotāji un tirgotāji izrādījušies zaudētāji. Tas tikai pierādījis, cik nepastāvīgs ir šis sadarbības partneris.

Nestabilā politiskā situācija daudzas valstis, tostarp arī Latviju, mudinājusi pārskatīt aizsardzības stratēģiju. Tomēr, iespējams, ne jau tikai tanki jāpērk, bet arī vairāk jāaudzē graudi. Arī lauksaimniecības politiku nepieciešams pārskatīt, lai mēs būtu daudz pašpietiekamāki. Nesen mājās runājām, ka Latvijā ir tik daudz produktu, kas nav īsti novērtēti, lai arī aug katrā piemājas dārzā. Izaug un bieži vien turpat arī nobirst vai sapūst, jo nav kur likt. Tajā pašā laikā veikalā pērkam importētus dārzeņus, ogas, sulas un saldumus, meklējam un apbrīnojam eksotiskus produktus, kas varētu palīdzēt uzlabot veselību, bet pašmāju upenēm nav pieprasījuma. Tās nevar konkurēt ar lielo valstu eksporta mērogiem. Tas attiecas arī mūsu audzētajiem graudiem, bet nereti tieši mazs izrādās liels, nevis otrādi.