Iveta Skaba
Aizkraukles aktīvie jaunieši augusta beigās noorganizēja vēl pāris aktivitāšu garāžiņā: vasaras noslēgumu atzīmēja ar filmu vakaru, bet pirms tam sarīkoja pasākumu “Ar grāmatu rokās vienmēr labāk”, uz kuru tika uzaicināta rakstniece un dramaturģe Agnese Rutkēviča.
Gabriēla Elizabete Kareva un Parisa Arīna Močāne pavasarī uzrakstīja projektu, veltot tam vakarus, ko aizvadīja Aizkraukles novada Interešu izglītības centrā. Aktivitāte tika finansēta Aizkraukles novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursā.
Meitenes zina, ka viņu vidū ir jaunieši, kas lasa grāmatas, kaut arī ar tām mūsdienās konkurē telefoni un citas viedierīces. Neraugoties uz to, Parisa Arīna un Gabriēla Elizabete lasīšanu un grāmatas vēlējās popularizēt, jo ir pārliecinātas, ka lasīt ir stilīgi.
Meitenes, rakstot projektu, nolēma, ka būtu lietderīgi uz tikšanos uzaicināt kādu rakstnieku, kas varētu iedvesmot lasīšanai tos, kas nelasa. Parisa Arīna sacīja, ka apvaicājās savai latviešu valodas skolotājai Lolitai Ondzulei, kuru rakstnieku varētu paaicināt. “Paņēmām no bibliotēkas lielu kaudzi grāmatām un sākām šķirstīt. Atradām Agnesi Rutkēviču, kuru arī uzaicinājām,” pastāstīja Parisa Arīna.
“Grāmatas lasīt ir stilīgi un vērtīgi,” sacīja dzejniece, dramaturģe, rakstniece un aktrise Agnese Rutkēviča. Agnesei mūsu puse nav sveša, jo Staburagā dzīvo viņas tēvs, bet Secē — vecmāmiņa. Agnesei Rutkēvičai pirmā publikācija bijusi 2008. gadā žurnālā “Karogs”, viņas radošajā kontā ir dzejas, eseju krājumi, lugas un literāro darbu dramatizējumi.
Sanākušajiem rakstniece vadīja meistarklasi “Blackout poetry”, latviski — teksta dzēšanas metode, kas nozīmē no jebkura teksta radīt savu tekstu un piedot tam jēgu. Paņemot jebkuru tekstu periodikā, no tā var radīt dzejoli. Teksta dzēšanas metodes mērķis ir atstāt pēc iespējas mazāk vārdu. “Dzejā tā ir — jo mazāk vārdu, jo dziļāka jēga.” Arī meistarklases uzdevums bija radīt jēgu, izmantojot trīs līdz piecus vārdus.
Klātesošajiem tika izdalīti laikrakstu, pārsvarā “Staburaga”, numuri, un, jebkurā rakstā svītrojot vārdus, vajadzēja radīt savu tekstu. Meistarklases dalībnieki ķērās pie darba, izraugoties savu tekstu svītrošanai. Kad darbs bija padarīts, katrs nolasīja, kas bija sanācis. Jāpiebilst, ka daži tiešām bija ar dziļu jēgu.
Noslēgumā Parisa Arīna un Gabriēla Elizabete intervēja rakstnieci Agnesi Rutkēviču. Iepriecināja, ka meitenes šai intervijai bija rūpīgi gatavojušās un jautājumi bija pārdomāti, jo interesanti bija gan viņām pašām, gan sanākušajiem.
Reklāma