Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Gostiņi svin svētkus par godu pilsētiņas 90 gadiem

Sandras Pumpures foto

Atzīmējot notikumu, kad Gostiņi, kas šodien ir daļa no Pļaviņām, pirms 90 gadiem ieguva pilsētas statusu, Gostiņos svinēja svētkus, uzņemot viesus un atceroties pagātni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izstaigājot vēstures taku pa Gostiņu galveno ielu kopā ar tūrisma organizatori Zaigu Bondu, grūti atpazīt, kas palicis no tā, kas redzams fotogrāfijās, bet šī vieta joprojām saglabā īpašu auru, kas nāk līdzi no pagātnes. Cilvēku atmiņās vēl saglabājusies skola, tipogrāfija, suvenīru ražotne, kinoteātra ēka, kur notikušas arī balles. Kā todien atzina daudzi – dzīve Gostiņos kūsāt kūsāja! Tagad tā pierimusi, bet iezīmē jaunus vaibstus. Kāda tā reiz bija pagājušā gadsimta 30. gados, svētku apmeklētāji varēja izjust ar amatiermākslas kolektīva “Aina” un Pļaviņu kultūras centra darbinieku palīdzību, kuri iejutās dažādos tēlos.

Gostiņu iedzīvotāji sevi dēvē par gostiņiešiem, bet ne pļaviņiešiem. Vietas nosaukumi gan bijuši dažādi – Evestmunde, Glazmanka, Trentelberģis, Zarnu miests un Žīdu miests, Dankeri. Oficiāli un tautas valodā. Par tiem vēsta ar biedrības “Kopsolis” un tās pārstāves, vēstures skolotājas Ivetas Krastiņas, kā arī pašvaldības atbalstu izveidotais Gostiņu kultūrvēsturiskais parks. Pie katra nosaukuma ir informatīvais stends ar aprakstu, fotogrāfijām un nosaukums, kas iekalts arī akmenī. Tas ir gostiņieša akmeņkaļa Arta Leončika veikums.

Kā jau svētkos, netrūka apsveikumu, un tos bija atveduši arī viesi no Daugavpils – deju kolektīvs “Aviva” un vokālais ansamblis “Mazel tov”, kuru dejās un dziesmās skanēja ebreju melodiju ritmi. Daugavpils ebreju kopienas vadītāja un “Aviva” dalībniece Riva Urjutova atzina, ka kolektīvs darbojas jau vismaz 15 gadus. Dalībnieču kodols palicis teju nemainīgs, bet ir pa kādai jaunpienācējai. Kolektīvs ir daudznacionāls – gan ebreji, gan arī latvieši un citu tautu pārstāvji. Ebreju kopienā Daugavpilī ir 150 cilvēki, kurus vieno ne tikai piederība šai tautai, ģimenes saites, bet arī vēlme saglabāt ebreju tradīcijas. Riva atzīst – ja ir vēlme, tas nav grūti, bet lielākoties tas notiek daļēji. Mākslinieki labprāt uzņem viesus un dodas ciemos pie citiem. Gostiņos viņi bija pirmo reizi un priecīgi par iespēju tur uzstāties.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.