Gada pārdomas. Sandra Pumpure: Paver plašāk durvis uz prieku

Mūsu, žurnālistu, darbā ik pa laikam var piedzīvot kādu pārsteidzošu tikšanos, atklāsmi, pat brīnumu. Interesanti, ka jau otro gadu pēc kārtas man tāda pacilājoša tikšanās bijusi saistībā ar mūziku. Pērn tāds atklājums bija Raimonda Tigula fascinējošās dziesmas, ko klausos joprojām, bet šogad priestera Pāvila Kamolas komponētās. Intervija ar viņu bija iepriekšējā laikraksta numurā, kurā jau rakstīju, cik pārsteidzoši vieglas ir viņa melodijas. Tādas, kuras gribas dziedāt līdzi, pat nezinot vārdus. Tādas, kuras “nespiež” pie zemes, bet rada prieku. Un tas ir tik svarīgi, jo tieši prieks liek pozitīvāk paraudzīties uz pasauli un notikumiem, pleciem iztaisnoties un bēdām sarauties. Par to pēc tikšanās ar priesteri runājām ar kādu kundzi, kura arī bija pārsteigta, ka var būt tāds mācītājs, kurš vārdu gaisotni un tikšanos var padarīt tik vieglu.

Tā kā pasākumu ierakstīju diktofonā, joprojām ik pa laikam atskaņoju Pāvila Kamolas dziedājumu, kas ir par garīgām tēmām, arī veltījums Dievmātei, un tās saviļņo joprojām. Galvenokārt ar melodiju, un tad arī vēstījums vārdos ir vieglāk uztverams. Tagad manā krājumā ir jaunas melodijas, ko brīvprātīgi piespiedu kārtā jāklausās arī manai ģimenei, par ko pretī saņemu draudzīgu izbrīnu, vai māmiņai viss kārtībā. Smejoties atbildu, ka dalos priekā, un tā arī ir! Tas gan nenozīmē, ka tagad kļūšu cītīgāka baznīcā gājēja, bet šādas tikšanās paver plašāk kādas pasaules durtiņas.

Dziesma, melodija ir spēcīgs instruments, un tādu spēka dziesmu mums ir daudz. Kad viesojos pie māsas Zviedrijas ziemeļos, kopā ar kaimiņu lietuviešu ģimeni atskaņojām vienu pēc otras, un tikai latviešu. Tik spēcīgas, ka paņem “līdz kaulam”! Leiši mēģināja apgūt arī dejas “Es izjāju prūšu zemi” soļus un ar nepacietību gaida nākamos latviešu Dziesmu un deju svētkus, jo pie viņiem tādu nav. Mums ir! Ne velti esam zeme, kas dzied, un kārtējo dziesmu svētku gaidās arī skolēnu kori ir piepildīti. Tātad būs jauni dziedātāji. Tikmēr māsa veido savu skaistāko latviešu dziesmu krājumu, un es sūtu arī savējās, jo dziesmā nereti ir vairāk spēka kā vārdos. Arī latviešu tautasdziesmā ir vārdi — liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama

Sandra Pumpure, žurnāliste