Vallē, brāļu Teodora un Alfreda Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukās”, Latvijas Nacionālā teātra 107. sezonas atklāšanā pulcējās teātra ļaudis un viņu darba cienītāji. Šogad aktierim un režisoram Alfredam Amtmanim-Briedītim 140 gadu jubileja. Šis ir gads, kurā Bauskas novada pašvaldība diviem Nacionālā teātra aktieriem pasniedz režisora vārdā nosauktās prēmijas.
Aktrise Lidija Freimane savulaik teikusi: “Mana pirmā uzvara bija māja—muzejs Eduardam Smiļģim. Mana otrā uzvara ir māja—muzejs Briedītim.” (Pēc aktrises iniciatīvas tika izveidots Amtmaņa-Briedīša muzejs Vallē. — aut.)
Uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi
Muzeja vadītāja Dace Anna Zvaigzne aicināja katru klātesošo pēc pasākuma apmeklēt muzejā izveidoto izstādi, kas ierīkota par godu muzeja 40 gadiem. Tajā var arī uzzināt, kāpēc Alfreds Amtmanis izvēlējies savam uzvārdam pievienot “Briedīti”.
Atmiņās par režisoru dalījās teātra zinātniece, Alfreda Amtmaņa laikabiedre Rita Melnace. Viņa sacīja, ka vienas rokas pirkstu ir par daudz, lai saskaitītu tos, kas reiz bijuši kopā ar Briedīti. Vēl mazāk ir to, kas ar viņu kopā strādājuši. Laikabiedres ir aktrises Inta Tirole, Ausma Ziemele, Māra Zemdega, kuras citus gadus 5. augustā arī atbrauca uz “Zvanītāju Bukām”.
Kad viņa studēja Maskavā, A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūta pēdējā kursā, palīdzēja rīkot režisora 80. jubileju. Toreiz Rita dzīvoja Rīgā, netālu no režisora. Viņa atceras, ka no loga varēja redzēt, kā viņš, uzvilcis mēteli, sēž uz sava piektā stāva dzīvokļa balkona un lasa lugas manuskriptu.
Reiz viņi satikušies 3. trolejbusa pieturā, tagadējās Krišjāņa Valdemāra un Bruņinieku ielas stūrī. “Viņš vienmēr — līdz pat pēdējam savas dzīves brīdim — bija džentlmenis. Lai arī sūdzējās par sāpēm kājās, runājot ar sievieti, vienmēr piecēlās. Tāpēc negāju uz pieturu — pastāvēju pie stūra un pagaidīju, lai trolejbuss aizbrauc,” atceras Rita.
Kad Briedītim teātra vadības groži bija jānodod kādam citam, valdījušas lielas kaislības. Viņš izvēlējās Alfreda Jaunušāna kandidatūru. Kad režisors jau bija slimnīcā, vienā no pēdējām sarunām ar Jaunušānu viņš teicis: “Lai kādi laiki nāktu — galvenais, nepazaudējiet cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē.”
Rita Melnace saka, ka teātrī nostrādājusi līdz tā 101. jubilejai un visus šos gadus, neraugoties uz domstarpībām, cilvēks teātrī bijis galvenais.
Nedaudz novadnieks
Atmiņas par režisoru reiz apkopojis Kārlis Pamše grāmatā “Kāpums mūža garumā”, kas pirmo reizi izdota 1971. gadā. Tajā iekļautas Briedīša māsas Lidijas Strautnieces, kura arī dzīvoja Vallē, atmiņas. Viņa teikusi: “Vairāk nekā brālis. Visu mūžu mēs sapratāmies. Vienam no otra mums nebija, ko slēpt. Jaunības dienās runājām par priekiem, mīlestību. Vecumā — par sāpēm un slimībām. Bet visu mūžu — par darbu. Tas bija brāļa īstais dzīves piepildījums. Atbraucis uz “Bukām”, viņš skatījās, kur var roku pielikt. Nedod die’s, ja ieraudzīja mani ar siena dakšām vai kapli, tūlīt bārās — ko sieviešu cilvēks ar tik smagiem darbarīkiem!”
Nacionālā teātra direktors Māris Vītols kopā ar Bauskas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Gunti Kalniņu diviem teātra aktieriem pasniedza tradicionālo prēmiju. To ieguva režisore un aktrise Ināra Slucka un aktieris, savulaik Nacionālā teātra aktieru arodbiedrības vadītājs, Egils Melbārdis.
Guntis Kalniņš pieminēja, ka uzzinājis — Egils Melbārdis varētu būt novadnieks. Aktieris atzina, ka desmit gadus viņam Vecumnieku pagastā piederējis nekustamais īpašums.
Top grandiozs iestudējums
Teātra direktors pasniedza muzejam arī personīgu dāvanu — parka rozes stādu, kas selekcionēts sešdesmitajos gados par godu aktrisei Lidijai Freimanei. Māris Vītols klātesošajiem nodeva sveicienus no Raita Apalupa — bijušā Latvijas 6. Saeimas deputāta, liela teātra un šī muzeja drauga. Viņš reiz savu pensiju ziedojis šīs prēmijas izmaksāšanai.
Stāstot par teātra jauno sezonu, Māris Vītols teica, ka tās centrā būs latviešu dramaturgu pērles. Atzīmējot Raiņa 160. jubilejas gadu, sezonu iesāks ar grandiozu iestudējumu Ingas Rogas režijā, lugu “Indulis un Ārija”. Pirmizrāde paredzēta 20. septembrī. Tas būs kopdarbs ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, kuru vada diriģents Māris Sirmais. Ieplānotas arī citas izrādes, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Aija” un daudzas citas — kopumā 15. Iestudēs arī trīs koncertizrādes. Viena no tām veltīta komponistam Uldim Stabulniekam viņa 80. dzimšanas dienā. Šīs izrādes režisore ir Marija Bērziņa. Savukārt Ziemassvētku koncertu iestudēs Paula Pļavniece. Neiztrūkstošs šajā sezonā būs arī Teātra dienas koncerts.
