Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, 13. septembrī Skrīveru Kultūras centrā notika īpašs pasākums. Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt gleznas-panno “Jāņu nakts” atveidi, tā teikt – dzīvajā. Panno attēlotos cilvēkus, priekšmetus dublēja kultūras nama zālē. Jāteic, ka līdzība bija satriecoša. Pasākumā notika sadziedāšanās, un to kuplināja jauktais koris “Divaja”, folkloras kopa “Dimti”, kā arī Skrīveru dejotāji un dziedātāji.
Skrīveriete Daina Vancāne-Viļuma stāstīja par šī izcilā mākslas darba tapšanu. Tas pabeigts un atklāts 1959. gada 28. novembrī. Gleznojums nav tikai dekorācija, bet gan divu izcilu latviešu mākslinieku – Laimdota Mūrnieka un Ulda Zemzara – sirds un dvēseles darbs, kurā iemiesots Latvijas lauku reālisms un zemes spēks.
Sākotnēji Zemkopības institūta ēka bija Skrīveru Lauksaimniecības skola, kas vēlāk tika pielāgota zinātnieku vajadzībām. Pārsteidzoši, bet šis darbs tapa uz vietas, institūta aulā, nevis mākslinieku darbnīcās Rīgā. Gleznojums sastāv no četrām garajām daļām, katra 4 metrus gara un 2,5 metrus augsta, un divām īsākām daļām, katra 2 metrus gara, kas kopā veido iespaidīgu, panorāmas tipa kompozīciju.
Dainas Vancānes stāsts atklāj, ka mākslinieki gleznojumā iemūžināja Skrīveru puses daudzveidību. Gleznas restaurācijā atklājās, ka tās radīšanā izmantoja guašu, eļļas krāsas un pasteli. Glezna ir unikāla arī ar to, ka tajā nav saskatāmas padomju ideoloģijas iezīmes.
Gleznojums ir ne tikai vēstures liecība, bet arī atspoguļo mākslinieku pieredzi Skrīveros, tostarp dalību Līgo svētkos. Tā ir unikāla liecība par to, kā māksla un zinātne var radīt kaut ko patiesi brīnišķīgu. Kā sacīja Daina Vancāne-Viļuma – skrīverieši ar šo darbu var lepoties un pacelt galvu, jo tas ir viens no retajiem šāda veida mākslas darbiem Latvijā.
