Jauns kultūrvēsturisks objekts Jaunjelgavas apvienībā

Aizvadītā sestdiena bija Sērenes pagasta svētku diena. Tā iesākās ar lentes griešanu kultūrvēsturiskam objektam — jauns “dzīves posms” sācies kādreizējās muižas manteļskurstenim.

Pēc apnicīgajām lietavām sestdienas rīts, kad sākās Sērenes pagasta svētki, atausa saulains. Jāpiekrīt pagasta kultūras dzīves vadītājai Signei Sniedzei — citādāk nevar būt, jo Sērenes vārds sākas ar burtu “s”, tāpat kā saule.

Pirmais biedrības projekts

Saulainais rīts aicināja gan biedrības “Sērenes ļaudis” dalībniekus, gan citus interesentus būt klāt projekta noslēguma pasākumā, kas paredz jaunu “dzīves posmu” muižas manteļskurstenim. Mēs tikai varam iedomāties, ko savā mūžā pieredzējis vairāk nekā 300 gadu vecais dūmenis. Tie bijuši dažādi laiki, notikumi un ļaudis tajos. “Bet šodien tam ir svētki, tāpat kā mums. Projekts “Sērenes muižas manteļskurstenis — tilts starp pagātni un mūsdienām” ir realizēts,” sacīja Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja un biedrības pārstāve Rea Vovere. Vēsturiskais objekts piedzīvoja atdzimšanu, pateicoties biedrībai “Sērenes ļaudis”, Aizkraukles novada domes finansiālajam atbalstam un Sērenes bibliotēkas atbalstam. Atklājot pasākumu, sanākušie vienojās dziesmā “Mazs bij’ tēva novadiņ(i)s”.

Prieks par īstenoto projektu bija biedrības “Sērenes ļaudis” vadītājai Edītei Osānei: “Esmu ļoti pateicīga un lepna par to, cik daudzi cilvēki ir atbalstījuši šo projektu. Prieks par to, ka pirmais biedrības projekts tika atbalstīts un novads tam piešķīra finansējumu, lai mēs to varētu īstenot.” Edīte stāsta, ka projekts tika rakstīts, tad kaut kas tajā pamainīts, vēlreiz pārlasīti nosacījumi, lai būtu droši, ka viss izdarīts pareizi. Biedrība darbojas tikai vienu gadu, tāpēc jo liels lepnums, ka tas tika paveikts.

Edīte Osāne pateicās zemes īpašniecei — “Priedulāju” māju saimniecei — Antai Grozītei un viņas ģimenei par atsaucību, ka uz savas zemes atļāva īstenot šo projektu. Biedrībā tika nolemts rīkot talkas un palīdzēt sakopt manteļskursteņa vietu. Lai arī pateicību pelnījusi pati biedrības vadītāja, viņa uzsvēra sen zināmo patiesību, ka viens nav darītājs, tādēļ paldies par ieguldīto darbu, padomu, degsmi un atbalstu Edīte teica Voveru, Apsīšu, Grozīšu, Ziemeļu ģimenēm, Sanitai Lūsei, Ingai Opolniecei, Dacei Iesalniecei, arboristam Andžejam Senkevičam, Jānim, Artim, Gunāram un Viktoram no SIA “VIK Auto” un visiem pārējiem. “Mēs augam un saprotam, cik tomēr mēs vareni! Tā būs ne tikai piemiņa, bet arī jauna vēsture jaunajai paaudzei. Tiem, kas brauks garām, būs vēl viens pieturas punkts, lai apstātos un paskatītos,” sacīja Edīte Osāne.

Jāsaglabā nākamajām paaudzēm

Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzinīgi novērtēja, ka šāds kultūrvēsturisks objekts ir tuvākajā apkārtnē, to, ka šāda vieta ir sakopta un atvērta, kā arī to, ka ideja piedzīvojusi īstenošanu un ka var notikt visdažādākā sadarbība — starp iedvesmotājiem, organizētājiem, darbu veicējiem un zemes īpašniekiem. “Ir patiess prieks par jums! Lai jums spēks!” sacīja priekšsēdētājs, piebilstot, ka Dievs to atmaksājis ar labu laiku.

“Tas ir kā apliecinājums divām ļoti svarīgām lietām. Viena lieta ir vēsturiskais mantojums, jo katrs mēs vēsturi radām šodien. Ja nākamā paaudze neveido tiltu, saknes apcērtas. Mums šodien ir būtiski radīt ne tikai savu pienesumu, bet arī skatīties, ko mūsu senči kādreiz darījuši, un celt to gaismā.

Otra lieta ir Sērenes kopiena, kas iedvesmo. Jūsu kopīgais darbs ir atzīmējams kā izcils kopienas paraugs visā novadā,” teica Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova pateicās visiem aktīvajiem sēreniešiem, kas atbalsta biedrības idejas, novēlēja izaugsmi un nenolaist rokas, ja kaut kas neizdodas. Pateicība izskanēja arī Grozīšu ģimenei. Savukārt Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta vadītāja Līga Kozlovska pauda prieku, ka tagad būs vēl viens objekts, ko ieteikt ceļotājiem.

Grozīšu ģimenes pārstāves Anta un Liene sacīja paldies par atbalstu biedrībai “Sērenes ļaudis”: “Bez jums un jūsu atbalsta mēs te nestāvētu un nevarētu priecāties. Tas bija mūsu sapnis, ko pašu spēkiem nevarējām piepildīt. Esam lepni par palīdzību, esam lepni, ka tas ir šeit. Sapņi piepildās!”

Sēreniešus uzrunāja arī iedzīvotāju padomes vadītājs Māris Ziemelis, uzsverot aktīvo iedzīvotāju paveikto. Ja ielūkojamies pagātnē, manteļskurstenis liecināja par muižas bagātību. Tā būvniecībā ieguldīts liels darbs, joprojām redzami izmantotie materiāli. Tagad jādara viss, lai manteļskursteni šādā izskatā saglabātu arī nākamajām paaudzēm. “Tas ir visas Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, ne katrā pašvaldībā ir tādas vērtības,” sacīja Māris Ziemelis.

Pie Sērenes muižas manteļskursteņa ir novietota brūnā kultūrvēsturiskā pieminekļa norāde, stendā ir informācija gan par manteļskursteni, gan par tā vēsturi. Apmeklētāju drošībai manteļskurstenis apjozts ar koka sētiņu. 

No manteļskursteņu vēstures

Senie manteļskursteņi jeb apvalkdūmeņi bija bieži sastopami 16.— 19. gs. muižu ēkās. Tie bija ne tikai funkcionāli (apsildīja telpas un kalpoja ēdiena gatavošanai), bet bija arī daļa no reprezentatīvās muižas virtuves vai dzīvojamās zonas interjera. Izcelsme šādam skurstenim meklējama viduslaikos, kad līdz ar pilsētu attīstību vairākstāvu namos virs pavarda aizsardzībai pret uguni un dzirkstelēm sāka izmantot konusveida uzjumteņus. Latvijā manteļskursteņi parādījās 16. gs. līdz ar reģionālo sakaru attīstību Baltijas jūras kultūru ietekmē, īpaši no Ziemeļvācijas, kur tie bija plaši izmantoti. Apvalkdūmeņi vairāk bija izplatīti Kurzemē un Zemgalē, tajā skaitā vēsturiskajās Sēlijas zemēs.

Apvalkdūmeņiem lielākoties ir pudeļveida forma, tomēr tie ir dažādi. Virtuves nišā bijuši iebūvēti mazāki, muižās un pilīs — samērā grandiozi, apvienoti ar citām funkcijām. Manteļskursteņos no jumta augšas uz egles koka ārdiem tika sakārti āķi ar gaļu, kas skursteņa dūmos žāvējās ilgi un lēni, tā iegūstot dūmotai desai līdzīgu kārumu. Iekarot produktu augstu skurstenī, tas bija droši pasargāts no suņiem, kaķiem, pelēm un žurkām.

(No informācijas stenda)

Uzziņa

Manteļskurstenis piederējis kādreizējai Sērenes muižas ēkai, kas vairs nav saglabājusies. Tas ticis būvēts 18. gs. kā virtuve ar nelielu platību.

Apvalkdūmenis celts no plakaniem, neliela izmēra dolomīta gabaliem, savukārt skursteņa augšējās daļas noslēgums būvēts no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem.

Skursteņa platība uz zemes ir 6 m², bet uz augšu tas ir sašaurināts, kas raksturīgi lielākajai daļai manteļskursteņu. Apkārt skurstenim bijusi uzbūvēta četrstūra formas koka celtne.

Blakus manteļskurstenim ir pagrabs, kuram ir divas izejas, no kurām viena ar pazemes eju savienota ar virtuvi (aizmūrēta). Otras durvis ir virszemē.

Pagrabā visu gadu ir plus sešu grādu temperatūra. Tiek uzskatīts, ka tas ticis izmantots kā vīna pagrabs.