Pleiders, avīkša, čunčuriņi, rupucis, šaļs – jūs droši vien domājat, kas tie tādi, bet īsti sēļi šo lasot uzreiz sapratīs, ka runa ir par ceriņiem, avenēm, bērniem un citām lietām, kuras minētas sēļu izloksnē. To bagātīgi dzejā, dziesmā un sarunās varēja dzirdēt Jaunjelgavas kultūras centrā.
Projektā “Sēļu bolsam navaid gols”, ko Jaunjelgavas kultūras centrs īstenoja ar Sēlijas kultūras programmas atbalstu, izgatavotas alfabēta burtu kartītes ar sēļu izloksnes vārdiem un radīta dziesma ar sēļu izloksnes vārdiem “Loba dzeive Sēlijā”. Gan vizuāli, gan muzikāli darbi iedzīvina sēļu valodas un kultūras skaistumu – saka projekta īstenotāji.
Stāstos par projekta ideju, Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja Sandra Smona saka, ka kultūras centrs ir radis iespēju piesaistīt publisko finansējumu un tā ir vēl viena iespēja paveikt kādu labu un pamanāmu darbu. “Tā kā Jaunjelgava, braucot no Rīgas puses, ir pirmā pilsēta ceļā uz Sēliju, vārti uz šo kultūrvēsturisko zemi, tad strādājam arī pie tās atpazīstamības veicināšanas. Mums jau ir iestrādes tieši sēļu vārdu popularizēšanā. Magdalēnas ielā ir karogi ar sēļu vārdiem, pilsētas centrā baneri. Man šķita, ka alfabēta burtu kartītes ar vārdiem sēļu izloksnē varētu būt labs turpinājums iesāktajam. Rotaļīgs veids, kā bērniem jau no mazotnes iemācīt sēļu vārdus,” stāsta Sandra Smona.
Kartītes veidotas tā, ka vienā pusē ir alfabēta burts un latviskais vārds, otrā pusē – tas pats vārds sēļu izloksnē. Sandra gan atzīst, ka ne katram burtam varēja piemeklēt bērniem pazīstamu vārdu, un uz kartītes ar burtu “ņ” abās pusēs ir “kaķīša dziesma” ņau-ņau. Arī ūpis abās kartītes pusēs ir ūpis. “Taču ir arī ļoti interesanti vārdi, piemēram, ceriņi ir pleiders, avene ir avīkša, žakete ir burnass,” dažus noslēpumus atklāj Sandra un piebilst, ka nav nemaz tik daudz vārdu, ko izvēlēties – kas būtu labi saprotami bērniem. “Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” mājaslapā ir sadaļa “Sēļu mēle”, dažus vārdus ņēmām no turienes. Braucām uz Bebreni pie folkloras kopas “Ritam” teicējām, arī viņas mums ieteica dažus vārdus. Sarunās ar tie, kas pārzina sēļu valodu, šie vārdi izkristalizējās, iezīmējās,” stāsta Sandra.
Katrs vārds uz kartītes ir ilustrēts un mīlīgo zīmējumu autore ir māksliniece Līga Romančuka. “Man viņas zīmējumi saistās ar Margaritu Stārasti. Viņa zīmē ar roku, šie tēli ir tik dzīvi, tik pozitīvi! Uzreiz var redzēt, ka šajos zīmējumos ir ielikta sirds un dvēsele. Katra kartīte ir kā stāsts. Piemēram, burts o – omlete jeb olinīks. Tur nav uzzīmēta tikai ola, bet gan attēlots zaķīts, kurš cep omleti. Un vecāki kopā ar bērnu mācoties burtus, var izstāstīt veselu stāstu par to,” skaidro projekta vadītāja.
Pie kartītēm klāt ir arī dzejolītis ar sēļu vārdiem, kura autore ir vairāku bērnu grāmatu izdevēja Oļesja Gudreniece.
Daži no kartīšu tēliem iedzīvināti animācijā, kas veidota dziesmai, ko iedziedājusi Jaunjelgavas kultūras centra vokālā grupa “Frdihštate”. Dziesmas tekstā, kas ir projekta radošās komandas kopdarbs, iekļauta arī daļa no vārdiem, kas ir uz kartītēm. Mūzikas autore ir grupas “Fridrihštate” vadītāja Una Arbidāne.
Par projekta līdzekļiem izgatavoti simts alfabēta kartīšu komplekti, kas tiks nogādāti katrā novada izglītības iestādē un bibliotēkā, jauniešu centros, to dāvanā saņems visi projektā iesaistītie. Taču papildu izgatavoti vēl 30 komplekti, ko finansējusi pašvaldība, un tos var iegādāties Jaunjelgavas tūrisma informācijas punktā.
