Aizkraukles novada vidusskolā kopā sanāca novada bērnudārzu vadītāji, darbinieki, kā arī pašvaldības vadība un deputāti, lai iepazītos ar domes deputāta Kaspara Ādama veikto pētījumu, izvērtējot pirmsskolas izglītības kvalitāti un vēlamo attīstības virzienu.
Kaspars Ādams savā deputāta darba laikā vēlas uzlabot apstākļus visos novada bērnudārzos, kur tas nepieciešams. Reālās situācijas apzināšanai var izmantot dažādas metodes. Viena — apbraukāt visas iestādes un iepazīties ar apstākļiem nepastarpināti. Ieskatu var gūt, veidojot aptaujas. “Mums ir labi, slikti un izcili bērnudārzi. Pats svarīgākais, manuprāt, ir neuztvert šo visu kā vēlmi no manas puses kaut ko graut vai vainot. Mans mērķis ir saprast, kā mēs to varam uzlabot,” sacīja Kaspars. Viņš ir tētis trim bērniem, tāpēc pētījums skar viņu personīgi.
Pilsētā iespēju vairāk
Pētījuma pamatā ir 200 vecāku un 75 pedagogu atbildes uz anketas jautājumiem. No 15 novada bērnudārziem tikai trīs — Seces “Vasariņa”, Pļaviņu “Bērziņš” un Aizkraukles “Zīlīte” aptaujas anketas neaizpildīja. No visām anketām 147 vecāki bērnudārza darbu vērtē pozitīvi. Pārējās, kas veido ap 30 %, ir dažādas nianses, kas neapmierina. Svarīgi saprast, kas tās ir un kādēļ radušās.
Saņemtās atbildes iezīmē trīs galvenās bērnu vecākiem svarīgās bērnudārza vērtības: audzinātāju attieksmi, daudzpusīgas aktivitātes un kvalitatīvu uzturu. K. Ādams norāda, ka bērnudārzs nav tikai vieta, kur “bērnu atstāj, lai vakarā savāktu”, — tā ir vieta, kur bērns pilnveidojas un attīstās. Tāpēc radošas un daudzveidīgas aktivitātes ir ļoti pieprasītas, taču tās bieži vien pieejamas tikai pilsētas bērnudārzos, kamēr lauku reģionos ir problēmas ar to klāstu.
Deputāts uzsver, ka uzlabojumiem jābūt sistemātiskiem un plānveidīgiem, nevis tikai kampaņveida. Aptaujas, viņaprāt, jāveic regulāri, piemēram, reizi trijos gados, lai varētu redzēt, kā dinamika mainās, un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz faktiem, nevis emocijām.
Jādomā par telpu remontu
K. Ādams, balstoties uz aptauju rezultātiem, izcēla vairākas jomas, kur nepieciešams nekavējoties rīkoties. Kritiku izpelnās telpu remonti un āra laukumiņi, kur vēl joprojām ir jūtama “padomju elpa” ar veciem metāla stieņiem, kas “jau 13 reizes pārkrāsoti, bet tur vēl mētājas”. Liels pārsteigums un kritika ir par ūdens pieejamību bērniem. “Izrādās, visos bērnudārzos nevar (pieiet un padzerties),” norāda deputāts, uzsverot, ka bērniem ūdens ir jānodrošina visu laiku, ne tikai noteiktās reizēs.
Liela daļa bērnu fiziski neguļ diendusu, bet ir spiesti to darīt. Kaspars Ādams norāda, ka novadā, kur katrs bērns ir svarīgs, jāskatās elastīgi arī diendusas jautājumā — tie, kas neguļ, varētu nodarboties ar klusām spēlēm citā telpā. Kaspars saka, ka savus bērnus no dārziņa izņem ap pulksten 13, jo diendusu viņi nevēlas gulēt.
Retāk anketās pieminētās tēmas ir stāvvietu sakārtošana pie bērnudārza, tajā skaitā apgaismojums. Dažās anketās ir norādes uz emocionālo vardarbību, kā arī komentēts medicīnas māsu darbs.
Piemaksātu par ēdināšanu
Vēl viens aspekts, ko deputāts uzsvēra, ir ēdienkartes modernizācija. Viņš atklāj, ka ir vecāki, tajā skaitā viņš pats, kas ir gatavi piemaksāt, lai viņu bērniem ikdienā būtu pieejami svaigi vietējie produkti. “Lai visu laiku būtu burkāni. Un viņi varētu tos grauzt,” Ādams saka un norāda, ka aptaujas dati šo vēlmi apstiprina. Ja varētu izveidot saprātīgu līdzmaksājuma modeli, tas uzlabotu uztura kvalitāti bērnudārzos.
Deputāts norādīja arī uz ambiciozu mērķi — Ekoskolas sertifikāts visiem novada bērnudārziem. Tā kā vecāki masveidā atzīmē, ka vēlas, lai bērni pavada vairāk laika ārā, šāds sertifikāts ne tikai uzlabotu kvalitāti, bet arī kalpotu kā spēcīgs mārketinga arguments uz citu novadu fona. Pašlaik tikai bērnudārzs “Zīlīte” ir ieguvis šādu sertifikātu un ceļā uz to ir “Gundega” Koknesē.
Runājot par ēdināšanas kvalitāti, aptaujas rāda, ka ne vienmēr līdz bērniem nonāk tas labākais. Lai gan iepirkumu sistēma formāli ir vienāda, ievērojamai daļai vecāku interesē pārtikas produktu kvalitāte. Tomēr vecāki nav vienīgie, kas nav pilnībā apmierināti — arī liela daļa pedagogu ēdināšanas jautājumā ir vai nu neitrāli, vai slikti vērtējuši pašreizējo situāciju. Ādams uzsvēra, ka ir bērnudārzi, kur “sataisītas mapītes ar nekvalitatīvo produktu sarakstiem, un no tiem cenšas izvairīties”.
Iepirkuma jautājums izraisīja plašas debates. Kaspars Ādams mudināja novada vadību iepazīties ar piemēriem, kur dārziņi joprojām spējuši daļēji saglabāt iepirkumu sistēmu, kas ļauj iegādāties produktus no vietējiem zemniekiem. Taču tam ir juridiskas barjeras. Diskusijas dalībnieki atzina, ka pašlaik Iepirkumu likums paredz centralizētu iepirkumu, kur 50 % nosaka cena, bet pārējais ir Ministru kabineta noteiktie kritēriji, tostarp “zaļais iepirkums”. Tieši šī “zaļā iepirkuma” prasības, kur zemniekiem jāpierāda, ka produkti atbilst noteikumiem, piemēram, PVD atzīme, bieži vien traucē vietējiem uzņēmējiem produkciju piegādāt. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris piebilda, ka savulaik “Zemnieku saeima” lobēja likuma grozījumus un panāca dažādu, ne vienmēr izpildāmu prasību iekļaušanu likumā. Šodien šo sliekšņu un barjeru dēļ vietējie zemnieki nedrīkst piegādāt produkciju, šajā gadījumā bērnudārziem.
Būs arī sāpīgi lēmumi
Pedagogi aptaujās uzskata, ka kopumā bērnu attīstības iespējas bērnudārzā ir labas vai ļoti labas, taču saskaras ar vairākām problēmām, tostarp zemu vecāku iesaisti un nepietiekamu finansējumu.
Vairāki audzinātāji norādīja uz nepieciešamību pēc regulārām un sistemātiskām mācībām, kursiem un atbalstu profesionālai izaugsmei, kā arī aicināja mazināt birokrātiju. Kritisks jautājums ir arī sadarbība ar novada Izglītības pārvaldi, kuru pedagogi vērtē pārsvarā neitrāli. Pedagogu aptaujas secinājumi liecina, ka ir nepieciešama aktīvāka pārvaldes iesaiste problēmu risināšanā, līdzdalība budžeta plānošanā, atbalsts un vadības kompetence.
Ādams prezentācijā izcēla divus būtiskus jautājumus, par kuriem pašvaldībai būs jāspriež. Viens no tiem — iekļaujošā izglītība un grupu lielums. Deputāts aicina atcelt vienlīdzības zīmi starp pilsētas un lauku bērnudārziem. Viņš norāda, ka laukos grupas mēdz būt mazas, taču ir vairāk īpašo bērnu, kuriem vajadzīgs individuāls atbalsts.
Demogrāfiskā situācija, kas liecina, ka šogad dzimuši tikai 100 — 120 bērnu, kas ir divas reizes mazāk nekā pirms pieciem gadiem, liek domāt par bērnudārzu tīkla optimizāciju. Ādams uzsver, ka būs jāpieņem smagi lēmumi par apvienošanu, ir jāievēro princips, ka bērnudārzam jābūt pēc iespējas tuvāk bērnam.
Nevēlas mācīties
Nonākot pie diskusijas par finanšu līdzekļiem, Kaspars Ādams sacīja, ka šo aptauju un komentārus nevajag uztvert kā pārmetumu. Tā ir reālās situācijas analīze, un turpmāk jāvienojas par kopīgu darbu problēmu risināšanā. Domes priekšsēdētājs Leons Līdums bija neizpratnē par izveidojušos situāciju. Ja visiem bērnudārziem finanses piešķir atbilstoši likumam par bezmaksas izglītības nodrošināšanu, kāpēc dažos bērnudārzos mācību līdzekļi ir pietiekamā skaitā, bet citos to trūkst. Kāda bērnudārza vadītāja sacīja, ka naudas pietiek, bet vajadzību vienmēr ir vairāk. Turklāt viņa bija sašutusi par attieksmi, plānojot budžetu šim gadam. “Man bija sajūta, ka esmu lieka, kaut kur malā stāvoša,” teica vadītāja.
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa Kasparam Ādamam jautāja — kāds bija šīs aptaujas mērķis? Deputāts sacīja, ka vienīgais mērķis bija informēt, piemēram, deputātus. Lai nākamajā reizē, kad būs jālemj par kādu ar bērnudārzu saistītu jautājumu, viņi zinātu reālo situāciju. Lai deputāts nav kā balsošanas mašīna, kas paceļ roku. Sarmīte Kļaviņa arī norādīja, lai situāciju izprastu pilnībā, Kasparam Ādamam vajadzētu tikties ar pārvaldes darbiniekiem. Līdz šim tas nebija noticis. Viņa arī sacīja, ka pati galvenā izglītības iestādes funkcija ir mācību procesa organizācija. Iepirkumi, vide, budžets īsti neietilpst pārvaldes darbības jomā un tajos piedalās pastarpināti. Viņa nepiekrīt sanāksmē izskanējušam priekšlikumam, ka izglītības pārvalde visiem bērnudārziem centralizēti noteiktu nodarbību plānu. To izstrādā iestāde pati.
Neiztrūkstoša bija diskusija par bērnudārzu slēgšanu vai reorganizāciju nākotnē. Izskanēja priekšlikumi veidot vienu modernu iestādi, nevis kā tagad stutēt katrā pagastā savu dažkārt neremontētu, grūti uzturamu ēku.
Kokneses pamatskolas-attīstības centra vadītāja Anita Ščerbinska sacīja, ka viņu satrauc pirmsskolas iestāžu speciālistu nevēlēšanās apmeklēt nodarbības par bērnu audzināšanu, kuri ir ar speciālām vajadzībām. Uz iepriekš rīkotajiem kursiem no 18 izglītības iestādēm novadā pieteicās tikai septiņas. Šīs profesionālās pilnveides nodarbības ir bezmaksas, bet, acīmredzot, iestāžu darbiniekiem nav vēlmes izglītoties.
Vardarbība vai sadzīviska situācija
Domes deputāts Aigars Lukss jautāja klātesošajiem, vai novadā ir vienots algoritms, kā bērnudārzs rīkojas situācijās, kad pret bērniem vērsta kliegšana, vienaldzība vai vardarbība. Leons Līdums norādīja, ka risinājums šai problēmai ir atrunāts, veidojot jauno Aizkraukles novadu. Par to savulaik informēja Aizkraukles novada pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas vadītāja Skaidrīte Garnele. Aigars Lukss gan iebilda, atgādinot, ka šis jautājums aktuāls arī Kaspara Ādama rīkotajā aptaujā. Savukārt Sarmīte Kļaviņa sacīja, ka problēma nereti slēpjas vecāku neapmierinātībā ar rezultātu. ‘‘Ir gadījumi, kad vecāki nesaņem atgriezenisko saiti tādā formā, kādu viņi gaidījuši,’’ viņa skaidroja. Kā piemēru minot situāciju, kad bērns, kurš kliedz, tiek izvests no grupiņas, un vecāki to uztver kā ‘‘vardarbīgu izolēšanu’’. Bieži vien vecāki vēršas augstākās instancēs — Bērnu tiesību aizsardzības centrā vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Lai gan diskusija brīžiem bija nokaitēta, tās noslēgumā dominēja konstruktīva noskaņa. Deputāts Kaspars Ādams uzsvēra, ka viņa mērķis nav radīt haosu, bet analizēt situāciju un kopīgi meklēt uzlabojumus.
‘‘Šī ir liela mācību stunda par savstarpējo komunikāciju,’’ atzina kāda no sapulces dalībniecēm. Savukārt cits deputāts noslēgumā, tuvojoties Skolotāju dienai, aicināja pateikties pedagogiem par viņu darbu: ‘‘Skaidrs, ka mums ir trūkumi, kas vienmēr arī būs. Tāda ir normāla attīstība, bet kopumā situācija ir normāla. Mēs jums uzticamies.’’
Diskusija skaidri parādīja — lai arī viedokļi atšķiras, atklāta saruna ir vienīgais veids, kā nonākt pie praktiskiem risinājumiem, lai bērnudārzi Aizkraukles novadā kļūtu par vēl drošāku un labāku vidi mūsu bērniem.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze” , “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
