Esam izkrituši no ķēdes

Kā katrai pozitīvai iniciatīvai, arī dabas aizsardzībai ir savas negatīvās blaknes, vismaz no cilvēka skatpunkta. Eiropas Savienība iestājas par dzīvnieku aizsardzību, tajā skaitā vilku, lāču un citu retāk sastopamu zvēru. Intensīvas lauksaimniecības dēļ vecajā Eiropā viņu un citu savvaļas dzīvnieku populācija samazinājusies. To gan nevar teikt par Latviju. Pēdējos gados lāči, vilki, lūši, kā arī augumā mazāki plēsēji, piemēram, caunas, vairojušies uz nebēdu. Mani šim jautājumam pievērsa gan personīgā pieredze, gan nesen plaši izskanējusī ziņa par brūno lāci Gulbenes pusē, kuru cilvēka bezatbildības dēļ nācās iemidzināt.

Pēc Valsts meža dienesta aplēsēm, Latvijā pirms diviem gadiem mita ap 1200 vilku, 1400 lūšu, bet šogad saskaitīts, ka Latvijas mežos dzīvo apmēram 60 lāču. Pirms pāris nedēļām divi vilki nokoda un vēlāk arī līdz kauliem aprija vienu manu aitu. Zvanīju vairākiem ar medniecību saistītiem cilvēkiem, lai uzzinātu viņu viedokli — ko darīt tālāk, un kur likt nomušīto aitu. Visi kā viens teica — Latvijā vilku ir par daudz, to medīšanas limits šogad izsmelts. Stāstīja arī citus gadījumus, ka, piemēram, Lietuvas pierobežā vilki aitu ganāmpulkam nodarījuši daudz lielāku skādi. Spriežot pēc tā, ka manā gadījumā vilki aitu nomedīja pārsimt metru no mājas, pat nespeciālistam skaidrs — jo zvēru vairāk, jo tuvāk cilvēkam viņi nāks. Gadījums ar Gulbenes lāci gan esot nedaudz atšķirīgs. Speciālisti uzskata, ka, iespējams, šis dzīvnieks jau bērnībā bijis tuvās attiecībās ar cilvēku, tāpēc arī barības meklējumos devies pie viņiem. Lāča mūžu strauji saīsināja mūsdienu tehnoloģijas — internetā ievietoti daudzie video un foto ar šo dzīvnieku. Rezultātā dzīvnieks kļuva pārlieku drosmīgs. Nedomājošs cilvēks varētu teikt — nošausim visus vilkus (lāčus, caunas utt.), un problēma atrisināsies. Domājošie zina, ka svarīgi saglabāt dabas daudzveidību un barības ķēdē svarīgs katrs tā posms. Diemžēl vai par laimi, cilvēks gan nav sevi iekļāvis šajā ķēdē vai, pareizāk sakot, izkritis no tās. Ja mēs sevi turpinām uzskatīt par radības kroni, cīņa ar zvēriem slepkavām turpināsies bezgalīgi. Līdz šim dzīvnieku skaita regulēšana nozīmēja tikai tā mīnusošanu. Vai to iespējams realizēt citādi? Domāju, ka jā. Tikai — vai esam tam gatavi?