Šogad Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībā stājās Kristīne Saulīte. Darba sākšanas brīdis nav viegls — vēl aizvien nav beidzies skandāls ar informācijas tehnoloģiju sistēmu datu turētājiem un jau nākamgad jānotiek Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Autors: ULDIS VARNEVIČS

Vienkāršākā vēlēšanu procesa kontrole — vēlēšanu iecirkņi ar konkrētiem vēlētāju sarakstiem. Tomēr gan Eiropas Parlamenta, gan Latvijas Saeimas vēlēšanās vienkāršāk būtu vēlēt tur, kur katrs mīt, un tad kontroli ir iespējams nodrošināt tikai ar informācijas tehnoloģiju sistēmu palīdzību. Centrālā vēlēšanu komisija šajā stāstā atrodas zināmā ķīlnieka pozīcijā — ir likumi, kas jāizpilda, ir plāns, ka sistēmas pārņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra, bet, ja kaut kas noies greizi pat ne komisijas dēļ, tāpat vainu meklēs komisijas vadībā. Ekspertus uztrauc fakts, ka līdz šim valsts institūcijām ar informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu nav īsti veicies, — kā piemēru var minēt šī gada problēmas ar centralizēto eksāmenu rezultātu apskatīšanu internetā. Ja kaut kas tāds notiks vēlēšanu naktī, tas ievērojami var palēnināt vēlēšanu iecirkņu darbu. Atliek cerēt, ka atbildīgās institūcijas šoreiz tomēr pratīs īstenot prasīto.

Par to, kā ir strādāt šādā situācijā un kas ir plānots jau nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti.

— Cik ilgi strādājat Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas amatā, un kādi ir uzdevumi no valdības puses?

— Amatā esmu jau pusgadu. Pēc pirmajām simts dienām arī publicējām pārskatu par paveiktajiem darbiem. Par sevi varu teikt, ka no vecāku puses man ir ieaudzināta liela atbildība — biju vecākais bērns ģimenē. Tas nav tikai par savējiem, arī visiem darbiem un amatiem atbildīgi pieeju. Uzdevumi ir gan manis pašas izvirzīti, gan ar kolēģiem esam kopā vienojušies. Gan no iepriekšējiem, gan jaunajiem darbiniekiem izveidota izcila komanda. Visi esam dažādi, bet to saskatu kā bagātību pienesumā, zināšanās un interesēs. Ir lieliski, ka mums ir tāda persona kā Ritvars Eglājs, kurš daudzus gadus ir darbojies vēlēšanu komisijā. Ir institucionālā atmiņa, un pāri visam ir interese par vēlēšanām.

— Galvenais — vēlēšanām ir jānotiek. Esam izpildinstitūcija, paši sev likumus nevirzām un nerakstām. Svarīgi sarunāties ar visu sabiedrību, ar visiem vecumiem, jāspēj pieskaņoties, lai visa sabiedrības daļa jūtas uzrunāta.

— Par elektroniskajām sistēmām. Nākamvasar būs Eiropas Par- lamenta (EP) vēlēšanas — vai strādās elektroniskā vēlētāju reģistra tiešsaistes sistēma? Vai tomēr vēlētāji būs piesaistīti pie noteiktiem iecirkņiem un sarakstiem? Šādā gadījumā var kristies jau tā zemā vēlētāju aktivitāte, jo EP vēlēšanas ir maz interesantas pilsoņiem.

— ETVR — elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs — tam ir jābūt. To Saeima ir apstiprinājusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kur nesen bija grozījumi, lai vēlētājs var nobalsot jebkurā sev tuvākā tīkamā vēlēšanu iecirknī. Realitāte ir tāda, ka daudzi cilvēki ir deklarējušies vienā vietā, bet dzīvo citur vai ceļo. Sistēmas darbību nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas to darīja arī iepriekš. Principā nekas nemainās.

Esam Latvijā diezgan unikāli šajā ziņā. Mums bija iespēja būt kopā ar kolēģi Baibu Veisu Somijā novērot parlamenta vēlēšanas, un viņi tur šādu reģistru lietoja vēl testa variantā. Izņemot Igauniju, visā pasaulē ir “papīra un zīmuļa” vēlēšanas. Igaunija vienīgā rīko vēlēšanas internetā.

— Pēdējās vēlēšanās varēja bal- sot iepriekš un vēl vēlēšanu dienā. Tas paildzināja balsu skaitīšanas procesu.

— Tas ir ierakstīts Satversmē, un par to ir bijušas daudzas sarunas. Esam ieminējušies, ka varbūt būtu vēlams paskatīties, kas prasītu nelielus Satversmes grozījumus, kas nav vienkārši. Vajag mainīt, ka būtu nevis balss glabāšanā, bet gan iepriekšējā balsošana. Mūsu ierosinājums ir to mainīt, kad balsotājs parādās balsošanas reģistrā, un viss. Bet tā ir liela politiska lemšana, jo, lai arī izmaiņa neliela, tā ir diezgan būtiska.

— Kāpēc vairākās valstīs ir tā, ka dažādās vēlēšanas tiek apvienotas un notiek vienā dienā, piemēram, parlamenta vēlēšanas ar vietējo pašvaldību, bet pie mums par to nav domāts, lai līdzekļus mazāk tērētu?

— Šādas lietas mums ir ierakstītas likumos, konkrētas dienas, datumi. Bet piekrītu, ka citur apvieno, — Zviedrijā visas vēlēšanas ir vienā dienā, izņemot Eiropas Parlamentu. Doma ir tāda, ka tādā veidā pēc iespējas vairāk cilvēku savāc kopā un izdara izvēli vairākos jautājumos. Tas ir lielāks darbs, bet reizē var arī vairāk izdarīt. Tā būtu politiska izvēle. Ja pateiktu, ka tas uzreiz jādara, tas būtu sarežģīti, bet pāreja varētu notikt pamazām.

— Vai varētu būt vēlēšanas internetā, un vai vajag?

— Vai par to ir jārunā? Jā! Tehnoloģijas mainās, bet ir jāsaprot, ko tas nozīmē. Ja mēs domājam, ka, internetā balsojot, būtu lielāka iedzīvotāju aktivitāte, tad tā gluži nav. Igaunijas piemērs, kur to praktizē, pierāda, ka balsošana internetā nekādā veidā nepalielina iedzīvotāju aktivitāti. Skaitļi nemainās. Pēdējās vēlēšanās nedaudz vairāk balsoja internetā nekā klātienē, bet kopējā aktivitāte nepieauga.

Galvenā problēma — ja balsošana ir aizklāta, kā šo principu nodrošinām? Vēlēšanās mums ir jāpanāk, lai nevar izsekot, kā kurš cilvēks balsojis. Igauņi teic, ka iedzīvotāji ir pieraduši un to pieprasa. Tas arī ir tas, kāpēc tas paliek. Citur pasaulē iet pie vēlēšanu urnām un dara to klātienē. Grūti pateikt, vai tas kādreiz būs, — tehnoloģijas mainās, un lietas mainās.

Piemēram, bija doma, ka jaunieši vairāk balsos internetā. Bet nē, izrādījās, ka viņiem tas ir īpašs pasākums, kurā var nobildēties, sevi atzīmēt, izbaudīt un izmēģināt. Arī pati katru reizi svinīgi jūtos aiziet un nobalsot.

— Kas notiek ar pašvaldību vēlēšanu procesiem?

— Ir lieta, kur CVK kā koordinatoru iestāde iesaistīsies ar nākamo gadu. Likums paredz, ka ar 2024. gada 1. janvāri spēkā stāsies iespēja rīkot pašvaldību referendumus, kur būs iespēja daļēji arī balsot elektroniski. To pašlaik zināmu iemeslu dēļ nevar īstenot — bija problēmas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām, kas bija CVK paspārnē, konkrēti ar attiecībām ar sistēmu izveidojušo uzņēmumu. Bet ne tik tālā nākotnē taps šādi rīki izveidoti, lai iedzīvotāji var iesaistīties. Pašvaldību referendumos CVK saturiski gādās par procesu, bet sistēmu izstrādās Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas pārņem šādas digitālās funkcijas.

Otra puse — pašvaldības pašas veido dažādus, pat ļoti vienkāršus e-rīkus, kur iedzīvotāji var iesaistīties, izteikt savu viedokli par bērnu laukumu izveidi, pilsoniskās līdzdalības jautājumiem. Tur var viegli, nekaitīgi nobalsot. Skatoties jauno Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā ar šī gada janvāri, tur ir liels uzsvars uz sabiedrības iesaisti.

— Eiropas Parlamenta vēlēšanas — kas būs jauns?

— Vēlēšanas notiks nākamgad 8. jūnijā. Sagaidāms, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām būs iespēja ievēlēt deviņus pārstāvjus — iepriekš bija astoņi. Nekādas citas būtiski lielas atšķirības nebūs.

Kandidāti varēs iesniegt līdz pat desmit tūkstošiem zīmju savos aprakstos. Būs augstāka iemaksa — 8000 eiro drošības nauda par kandidātu sarakstu, lai piedalītos vēlēšanās. Katrā valstī šis slieksnis ir cits. Ceram, ka tas atsijās virkni nepamatotu populistu un paliks tie, kas nopietni domā par darbu Eiropas Parlamentā. ◆

Apmeklē Bausku, lai uzzinātu reālo situāciju

KRISTĪNE SAULĪTE,

CVK priekšsēdētāja, 20. jūlijā bija ieradusies vizītē Bauskas novadā, kur tikās ar Bauskas novada vēlēšanu komisijas vadību un Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Mačeku.

“Nav uzstādījuma braukt uz novadiem. Tā ir mūsu pašu iniciatīva braukt un iepazīties ar tiem, kas strādā vēlēšanu iecirkņos, kas vada komisijas, jo viņi nodrošina vēlēšanas. Kā citādi varam izzināt visu to, kas vajadzīgs iecirkņiem, komisijām un sabiedrībai? Rīga ir liela, un notiek bieža sadarbība ar Saeimas, valsts un pašvaldību pārvaldes komisijām. Tomēr mūsu uzdevums ir īstenot reāli to, kas ir vajadzīgs katrā vietā konkrēti. Svarīgi saprast reģionus, pilsētas, jo katra vieta ir atšķirīga. Tāpēc arī izlēmām iepazīties ar cilvēkiem un reālo situāciju. CVK likums ir sens, kopš 1996. gada, un tur ir nepieciešami jauninājumi, ejot laikam līdzi. Ar komandu vēlētos pieķerties lielākām vēlēšanu politikas lietām, kas arī ieskaita sabiedrības informētību un izglītošanu, kas ir demokrātija, ka tā ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi,” skaidro K. Saulīte.

Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis atzina, ka šī bija savstarpēja iepazīšanās vizīte. “CVK ir daudz jaunu cilvēku, vienīgais, kas no iepriekšējiem gadiem palicis, ir CVK sekretārs. Viņi vēlas saprast procesus, kā strādā iecirkņa komisijas, kā darbu organizē. Dalījās viedoklī par elektroniskajām vēlēšanām. Tur paliek drošības problēmas,” stāstīja J. Gailis. Viņš uzsvēra, ka ciešāka sadarbība var veidoties nākamgad, jo likumā par pašvaldību referendumiem paredzēts, ka būs vajadzīga elektroniskā datubāze, lai varētu nošķirt tikai novada iedzīvotājus.