Ērtības tikai vienā virzienā

Atnāku uz darbu un sasveicinos ar kolēģi. Viņai kādu laiku pie auss “karājas” telefons — cenšas sazvanīt telesakaru operatoru. Savulaik piedāvāts izdevīgs televīzijas pieslēgums, pēkšņi rēķins rāda, ka piedāvātais izdevīgums nez kur zudis. Solītais bezmaksas gads ildzis vien sešus mēnešus. Pie abpusēja kopsaucēja neizdodas nonākt, kolēģe izlemj atteikties no pakalpojuma. Lai to izdarītu, jādodas uz tuvāko kompānijas klientu apkalpošanas centru. Paveicās, filiāle darbojas arī Aizkrauklē. Šī situācija lika savilkt paralēles ar pagājušajā nedēļā dzirdēto bijušo pastnieču problēmu. Visas kā viena saņēmušas vēstuli no bankas. Savulaik darbavieta, labu gribēdama, atvēra darbiniekiem kontus pensiju trešā līmeņa uzkrājumiem. Nu saņemtas vēstules, ka, sākot ar šī gada 22. novembri, spēkā stāsies jaunas konta uzturēšanas izmaksas — ikmēneša minimālā administrēšanas komisijas maksa būs pieci eiro. Personīgi man pāris zināmajos gadījumos uzkrājums ir nepilni 20 eiro — skaidrs, ka nav vērts maksāt uzturēšanas maksu. Interesanti, ka konts tika atvērts bankā, kuru konkrētās darbinieces neizmantoja, arī algu uz konkrēto kontu neskaitīja. Pašsaprotami, kontu uzturēt nav izdevīgi, bet, lai to slēgtu un izņemtu uzkrājumu, jādodas uz tuvāko filiāli, kuras Aizkraukles novadā nav. Ņemot vērā laiku un degvielas patēriņu — uzkrājums aizies pa nullēm, dažos gadījumos pat ar mīnuszīmi.

Un es te tā domāju… Ir 21. gadsimts, tehnoloģiju un iespēju laikmets. Nepieceļoties no dīvāna, varam noformēt aizdevuma kredītu, pieslēgt jaunu televīzijas paketi, mainīt pieslēgumu un izdarīt virkni citu darbību. Saistību pārtraukšanai gan nepieciešams piecelties un doties plašajā pasaulē, pieteikt rindu filiālē un ar pasi rokās gaidīt savu kārtu.

Līgumu slēgšana ar dažām kompānijām līdzinās saistībām ar pašu nelabo — tev visu iedos, pievedīs klāt, un tu būsi laimīgs! Līdz brīdim, kad tevi skars smalkās drukas rindas. Protams, maz ko var iebilst — līgumā atrunāta kārtība, es tikai brīnos, kādēļ mūsdienās dažas darbības joprojām iespējams ērti veikt tikai vienā virzienā? Ja telefoniski var pieslēgt kādu pakalpojumu, kādēļ atslēgt nevar tāpat? Piekrišanai pietiek ar pliku “jā”, bet, lai šķirtos, vajag izrādīt godu klātienes vizītē.

Man reiz bija nepatīkama situācija ar kādu elektropreču tirdzniecības veikalu. Saplīsa televizors, bet spēkā vēl bija garantija. Procesā man radās sajūta, ka sistēma izveidota tā, lai es padotos un pati no tās atteiktos. Divu mēnešu murga laikā, kurā zaudēju daudz nervu un pēdējās pacietības piles, vieglāk būtu bijis vienkārši nopirkt jaunu. Varbūt tas ir kāda līmeņa svētais grāls — censties paturēt klientu, sarežģījot procesu? No biznesa viedokļa ģeniāli, no cilvēciskā — zemiski.