Ērci ne dzird un ne vienmēr uzreiz arī pamana — gadās, ka pat cilvēks, kurš devies dabā, pārdomāti saģērbies gaišas krāsas apģērbā un rūpīgi salicis bikšu staru galus zeķēs, no pļavas vai meža atgriežas ar ērci, kas lielākoties piesūcas tajās ķermeņa zonās, kur āda ir visplānākā — padusēs, cirkšņos. Atšķirībā no odiem ērces nevienam pakaļ nedzenas, bet gaida savu upuri un, sajūtot tā tuvumu pēc siltuma, vienkārši krīt, pieķeras, piesūcas ādai, lai sāktu baroties. Ko darīt tad, ja ērce piesūkusies un vai nepieciešams to nodot pārbaudīt?

“Lielākoties ērces mīt zālē, sīkos krūmiņos vai zaros, kas nav augstāki par vienu metru. Taču arī tad, ja konstatēts, ka piesūkusies ērce, tas vēl nav iemesls steigties uz slimnīcu vai pie ārsta. Pirmais uzdevums ir ērci uzmanīgi izņemt, ieteicams izmantot ērču izņemšanai speciāli domāto pinceti, satverot ērces galviņu pēc iespējas tuvāk ādai, un ar rotējošām kustībām, gluži kā skrūvējot skrūvi, censties kukaini izņemt,” iesaka farmaceite Laila Zālīte. Kamēr ērce vēl piesūkusies ādai, nekādā gadījumā tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas vai smērēt sviestu, jo šo vielu ietekmē ērce sāks smakt un atvems vēl lielāku daudzumu šķidruma, kas satur borēlijas. Pēc ērces noņemšanas koduma vietu var apstrādāt ar kādu dezinfekcijas līdzekli, piemēram, 70% spirtu vai joda tinktūru. “Aptiekā pircēji bieži jautā pēc visefektīvākā līdzekļa, kas aizbiedē odus un atvaira ērces. Viena noteikta vislabākā līdzekļa nav, piedāvājums ir pietiekami plašs — katram jāizvēlas sev visatbilstošākais preparāts kukaiņu atvairīšanai,” norāda L. Zālīte.

Ērces — slimību ierosinātājas

“Pēc ērces koduma cilvēks var inficēties ne tikai ar ērču encefalīta vīrusu, bet arī ar citiem infekcijas slimību ierosinātājiem. Divās pēcsvētku dienās pēc Jāņiem vien izmeklēšanai “Centrālās laboratorijas” filiālēs visā Latvijā bija atgādātas 316 ērces, divām atrasts ērču encefalīta vīrusa RNS, bet 145 kāds cits ērču pārnēsāto infekcijas slimību ierosinātājs — 88 gadījumos noteikta Borrelia burgdorferi DNS, kas nozīmē ka cilvēkam var attīstīties laimboreliozes slimība. Savukārt 42 ērcēs bija noteikta Rickettsia species DNS. Ir zināmas vairākas patogēnās riketsiju sugas, un līdz ar to, ja ir atrasta šī ierosinātāja DNS, cilvēkam ir risks riketsiozes attīstībai, kas var izpausties ar tai raksturīgiem izsitumiem un paaugstinātu temperatūru,” stāsta “Centrālās laboratorijas” valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jeļena Storoženko.

Pirmajā pusgadā Latvijā šajā laboratorijā izmeklētas 2268 ērces.

Savukārt “E. Gulbja laboratorijā” šajā sezonā pārbaudīts apmēram 1300 ērču, un gandrīz 24% no tām bija pozitīvs Laimas boreliozes tests un tikai vienai bija pozitīvs ērču encefalīta vīrusa RNS tests.

Iesaka, bet nav obligāti

“Ja ērce ir piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem un jānogādā pārbaudei. To vajadzētu izdarīt 72 stundu laikā. Pirms nogādāšanas laboratorijā vēlams ērci uzglabāt uz mitras salvetes traukā ar aizskrūvējamo vāku, to novietojot ledusskapī 2 līdz 8 grādu temperatūrā,” iesaka J. Storoženko. Pēc ērces noņemšanas vienas līdz trīs nedēļu laikā obligāti jānovēro sava veselība. Tomēr speciāliste uzsver, ja arī izmeklēšanas rezultāts pēc ērces pārbaudes ir pozitīvs, tas nenozīmē, ka infekcija attīstīsies.

Vērts pieminēt, ka “Centrālajā laboratorijā” filiālēs Rīgā piedāvā iespēju noņemt piesūkušos ērci. Savukārt “E. Gulbja laboratorija” piedāvā ērču nodošanu bezkontakta ierīcēs.

“Paraugu ņemšanas filiāļu darbiniekiem ērces visbiežāk jānoņem nedēļas nogalēs, un pārsvarā pēc palī-
dzības vēršas cilvēki gadījumos, ja nepieciešams ērci noņemt bērnam vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem āda vairs nav tik elastīga un ērci izņemt ir īpaši grūti. Pacienti vēlas, lai ērci noņem medicīnas darbinieks, jo šo procedūru labāk uztic profesionāļiem drošības apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, ka baidās pieskarties ērcei. Lielākā daļa klientu nav pārliecināta, ka pašu spēkiem ērci izņems pilnībā — vai visu izdarīs pareizi.

Rekomendējami izņemto ērci arī pārbaudīt, bet tas nav obligāti,” norāda J. Storoženko. 

Rīcība pēc ērces noņemšanas:

■ turpmākās divas nedēļas jāseko līdzi savai veselībai, jāvēro, vai uz ādas neparādās tipiskais apsārtums (eritēma), kas var liecināt par Laimas slimību. Ja tādu novēro, jāvēršas pie ārsta un jāsāk terapija;

■ ir iespēja ērci nodot laboratorijā un pārbaudīt, vai tā nav bijusi inficēta ar borēlijām, vai nav ērču encefalīta nēsātāja. Gadījumā, ja cilvēks ir vakcinējies pret ērču encefalītu, ērces pārbaudīšanai laboratorijā lielas nozīmes nav, jo, pirmkārt, vakcinācija nodrošina imunitāti pret saslimšanu ar encefalītu, otrkārt, pat ja konstatēs, ka ērce bijusi inficēta ar borēlijām, ieteikums jebkurā situācijā būs viens un tas pats — vērot savu pašsajūtu un veselību, bet pie ārsta vērsties tikai situācijā, ja pamana uz ādas Laimas boreliozei raksturīgo eritēmu. Turklāt arī tad, ja laboratorijā konstatē, ka ērce bijusi inficēta ar borēlijām, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims;

■ pēc ērces noņemšanas ieteicams vairāk piedomāt pie dzīvesveida, lai nenovājinātu imunitāti — jāizguļas, jāizvairās no stresa un pārāk intensīvām fiziskām slodzēm, jālieto C vitamīns, augļi, ogas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.

Avots: SKPC

Ērcēm nepatīk ķiploki

Inga Sizova,

alūksniete:

— Mežā dodos ogot un sēņot, tomēr no ērcēm īpaši nevairos un nebaidos. Protams, ik pa reizei kāda piesūcas, tomēr tas mani neattur doties uz mežu. Jāteic, ērču pagājušajā gadā bija salīdzinoši vairāk kā šogad. Lai gan tieši šonedēļ viena staigāja man pa plecu, otra sunītei Sērai. Kopumā šogad esmu manījusi tikai četras ērces visas sezonas laikā, pagājušajā gadā dažreiz pat vienā dienā uz drēbēm bija četras, piecas.

Ja ērce piesūkusies, velku ārā pati ar diegu. Uz koduma vietas paturu, piemēram, šņabja kompresi. Tad dažas dienas uzmanu, vai nepaliek sarkans pleķis. Pēc ērces koduma ieteicams vairāk lietot skābus dzērienus. Es dzeru savas gatavotās sulas un ēdu daudz ogas gan mežā, gan dārzā. Pret ērcēm neesmu vakcinējusies. Sunītei gan vasaras laikā ik pa laikam iepilinu ampulu pret kukaiņiem. Viņai arī pagājušajā gadā bija katru dienu jālasa nost ērces, šovasar bija tikai viena piesūkusies. Protams, ka, mājās atnākot, pārbaudu visas drēbes, vai nav kāda ērce ielīdusi.

Nu jau vairākus gadus nelietoju rūpnieciskos līdzekļus ne pret odiem, ne pret ērcēm. Odiem, piemēram, nepatīk krustnagliņas, tādēļ izmantoju krustnagliņu eļļu. Dažreiz uzpilinu, mežā ejot, ļoti noder arī naktī, kad odi salido istabā — uzpilinu uz salvetes pilīti, un odi turas vismaz pusmetra attālumā. Vai tas der arī ērču atbaidīšanai, neesmu gan pārbaudījusi. Cik zinu, ērcēm nepatīk, ja, ejot mežā, pakošļā ķiploku lakstus. Saka arī, ka ērcēm nepatīk sviedru smaka, ja ēsti ķiploki. Manuprāt, mežā un cirsmās vairāk jāuzmanās no lapsenēm un iršiem. Tiem gan nezinu nevienu līdzekli atbaidīšanai. Lapsenes ir ļoti agresīvas pirms lietus.