Eļļa vakcīnpretinieku liesmām

Neraugoties uz to, ka pašlaik ar pieaugušo cilvēku vakcināciju valstī neiet spīdoši, Imunizācijas valsts padome atbalstījusi bērnu vecuma grupā no pieciem līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19. Pirmām kārtām uzsvaru liekot uz tiem, kas ietilpst kādā no riska grupām — ar  aptaukošanos, cukura diabētu, onkoloģiskām, kardiovaskulārām un citām hroniskām slimībām. Speciālisti norāda —  ņemot vērā, ka pašlaik ir nepilnīga informācija par jauno kovida omikrona paveidu, sākotnēji rekomendējams bērniem veikt vienu vakcīnas devu, bet otro pēc apmēram trim mēnešiem. Varu iedomāties, kādu sašutuma vētru šāda ziņa sacēla vakcīnas pretiniekos. Nepietiek ar to, ka valsts grib no­špricēt pieaugušos, tagad vēl bērniem uzspiedīs savu draņķi! Tā kā bērni šajā vecumā pilnībā atkarīgi no saviem vecākiem vai aizbildņiem, lēmumu — vakcinēsies bērns vai nē — pieņems viņi. Domāju, ka nav nepieciešamas plašas aptaujas par šo jautājumu, jo atbildes jau zināmas. Īsumā tās var formulēt ar kādu komentāru no sociāla tīkla “Twitter”: “Ja “brīvprātīgi” sāks uzspiest šo, varu pateikt konkrēti: mani bērni dosies mājmācībā. Eksperimentēt ar viņiem neļaušu. Vismaz tuvāko piecu gadu laikā noteikti.” Vakcinēšanās pretiniekiem šie “pieci” gadi ir kā nerakstīts, klusējot pieņemts laika posms, pēc kura viņi no noliedzējiem gatavi kļūt par atbalstītājiem. Tā kā jaunatne mūsdienās (un visos citos laikos) konfliktē ar vecākiem, šis varētu būt viens no gadījumiem, ka bērni ir tie, kas mēģinātu pārliecināt savus vecākus par pretējo. Kā ar bērnu vakcinēšanu veicas pasaulē? Vairākas ES valstis, kā Dānija, Somija, Norvē­ģija, šobrīd vakcinē bērnus no 12 gadu vecuma, un kopumā ap 20 miljonu pasaulē bērnu šajā vecumā ir vakcinēti. Attiecīgi veselības nozarei ir vairāk informācijas par bērnu vakcināciju. Nesen klausījos videokonferenci no Otavas Kanādā, kur trīs mediķes, viņas arī mazu bērnu mammas, dalījās savā pieredzē. Kanādā atšķi­rībā no plāniem Latvijā, kur vakcināciju bērniem paredz pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs,  vakcinē skolā pēc stundām, klātesot vecākiem. Kāpēc viņas izvēlējušās vakcinēt savus bērnus? Vēl viens aizsardzības līmenis, kas pasargās viņus, kā arī cilvēkus, piemēram, vecvecākus, ar kuriem bērni bieži  kontaktējas. Līdzīgi kā citās jomās, tajā skaitā ienākumu ziņā, vēlamies līdzināties attīstītākajām pasaules valstīm. Bet, kad jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai kaut ko mainītu,  slēpjoties aiz nacionālpatriotisma, vakcīnu pretinieki pārējai pasaulei rāda vidējo pirkstu. 

Imants Kaziļuns