Eksperiments Aizkrauklē attaisnojies, bet vēl ir daudz nezināmā

Šogad janvārī eksperimentālā kārtā Aizkrauklē smilšu un sāls maisījuma vietā divu ietvju kaisīšanai sāka izmantot granīta šķembas. Pagājis mēnesis, un Aizkraukles pilsētas un pagasta ielu apsaimniekotājs “Aizkraukles KUK” atzīst, ka eksperiments daļēji ir izdevies un tagad jau ar granīta šķembām kaisa visas ietves.

Sākumā ceļu apsaimniekotāji prognozēja, ka šķembas varēs kaisīt par trešo daļu retāk nekā smiltis un sāli, taču šīs ziemas krasi mainīgie laikapstākļi pamatīgi iegriezuši visiem ceļu apsaimniekotājiem. Ir bijušas situācijas, kad šķembas tomēr jākaisa biežāk nekā sāls un smiltis, taču ir brīži, kad sāls un smiltis neko nelīdz, jo lietus tos ātri noskalo. Tas tāds koks ar diviem galiem — saka uzņēmuma vadītājs un piebilst, ka ir situācijas, kad nepalīdz nekas.Būtiska problēma, izmantojot tikai šķembas, ir tā, ka ietves paliek sniegainākas. Kaisot ar sāli, tas nokausē piemīto sniegu, ko nevar izdarīt ar šķembām. Tāpēc bija brīži, kad cilvēki bija ļoti neapmierināti, un arī mēs saņēmām daudz sūdzību, ka ietves nav tīrītas. Bet Zemgus Vītoliņš uzsver, ka apsaimniekotāju galvenā problēma ir mazināt un novērst slīdēšanu, nevis nokasīt visas ietves līdz bruģim vai asfaltam.

Šķembas pavasarī paredzēts savākt, izsijāt un nākamajā ziemā izmantot atkal. Lielas pieredzes uzņēmumam šajā darbā gan vēl nav, jo tas tiks darīts pirmo reizi, taču tehnika ir un teorija skaidra, kā tas būtu jādara, atzīst Zemgus Vītoliņš. Pagaidām vēl nevar spriest, cik daudz no izlietotā izdosies savākt atpakaļ. Uzņēmuma vadītājs prognozē, ka tie varētu būt kādi 20%. Taču tikai tad, kad tas reāli būs izdarīts, varēs veikt aprēķinus, cik tas bijis izdevīgi un vai atmaksājies. Līdz ar to arī nav zināms, cik nākamajā sezonā vajadzēs piepirkt klāt.

Problēma ir tā, ka Latvijā šādas granīta šķembas neražo, tās jāiepērk ārzemēs. Janvārī uzņēmums bija iegādājies pirmās četras tonnas šķembu, tagad veikta cenu aptauja, un iepirkts vēl vairāk nekā 100 tonnu. Tās nopirktas no piegādātāja Latvijā, bet ievestas no Baltkrievijas. Tur tās iegādājamas lētāk. Kas notiks rudenī, pagaidām nav zināms, tas saistīts arī ar ekonomiskajām sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju. Tāpēc vasarā tiks veikta tirgus izpēte, lai atrastu labāko variantu un izrēķinātu, ar kādu cenu ir rentabli to turpināt darīt un ar kādu vairs nav.

Zemgus Vītoliņš pastāstīja, ka ar šķembām pamēģināja kaisīt arī vienu ielu, lai saprastu, kā situācija atšķirsies tajā un pārējās pilsētas ielās, ja tās apledos. Tā kā lielas atšķirības nebija, nolemts ielu kaisīšanā arī turpmāk izmantot smilšu un sāls maisījumu.

Šķembas ietvju kaisīšanai turpinās izmantot līdz pat sezonas beigām. Vēl viens no iemesliem, kāpēc šāda izvēle, ir tas, ka izsīkumam tuvojas sagatavotie smilšu un sāls maisījuma krājumi. To taupa pašvaldībai piederošo ceļu kaisīšanai līkumos un kāpumos, jo tādu apjomu kaisāmā materiāla, kāds izlietots šajā gadā, neviens nevarēja prognozēt. “Aizkraukles KUK” šajā sezonā izlietojis aptuveni 900 tonnu kaisāmā materiāla, kas ir vispār lielākais apjoms, kāds bijis kopš 1983. gada.

Šī ziema ir īpaša Aizkrauklē arī ar to, ka pirmo sezonu ceļu un ietvju tīrīšana uzticēta komunālo pakalpojumu uzņēmumam. Līdz tam tas bija sadalīts starp namu apsaimniekošanas uzņēmumu “Lauma A” un “Aizkraukles KUK”, un lielu daļu ietvju tīrīja sētnieki. Tagad visu veic “Aizkraukles KUK” un visus darbus padara ar tehniku, roku darbs tiek izmantots ļoti maz. Daudzi cilvēki gan sūdzas, ka līdz ar to ietves un celiņi ir slikti iztīrīti un, kad to darījuši sētnieki, situācija bijusi daudz labāka. Zemgus Vītoliņš skaidro, ka, ja sētniekiem ar rokām būtu jānotīra tas apjoms, ko tagad paveic KUK, diez vai arī viņi tiktu ar visu galā tik labi.