Ekonomikas seriāls

Latvijas ekonomika sāk atgādināt seriālu — vienu dienu paziņo, ka darbaspēka trūkuma dēļ rosina saīsināt bērnu kopšanas atvaļinājumu vecākiem, bet jau nākamajā plāno palielināt vecumu iekšlietu dienestos nodarbinātajiem. Tajos varētu pieņemt arī cilvēkus vecākus par 50 gadiem. Acīmredzot nodarbinātības krīze tuvojas ļoti strauji. Tikai tās pārvarēšana atgādina izmisuma māktu, nevis pārdomātu rīcību.

Nevienu krīzi nevar atrisināt kā ar rokas mājienu un vienkārši — dzenot darbā mazu bērnu vecākus, nelaižot pensijā sirmgalvjus un sakot jauniešiem: ja negrib mācīties, lai iet strādāt. Neapšaubāmi pamata posms kā darbinieki ir cilvēki starp šīm vecuma grupām, jo viņi ieguvuši izglītību, zināmu pieredzi, prasmes un var dot tik daudz valsts ekonomikai. Tikai jāprot salikt pareizos akcentus, un galvenais izdarīt to laikus, jo signāli par to, ka darbaspēka trūkums kļūst arvien aktuālāks, bija jau sen. Tostarp iekšlietu un militārajos dienestos. Tajā pat laikā dzirdēts ne viens vien gadījums, ka noraidīti darbinieki, kuri tikai mazu laiku pārsniedza atļauto vecumu un pieteikušies nevis policista vai ugunsdzēsēja, bet administratīvam darbam, piemēram, lietvedībā, grāmatvedībā vai ieslodzītajiem mācīt latviešu valodu. Likums to nepieļāva.

Pēc esošajām ziņām Valsts policijā vakanti ir 27,2% amatu, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā — 13,2%, robežsardzē — 15,5%, Ieslodzījuma vietu pārvaldē — 19,3%, Iekšējās drošības birojā — 11,8%. Tāpat pēdējo desmit gadu laikā saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta minētajās iestādēs atvaļinās lielāks amatpersonu skaits nekā tajās pieņemts. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka ar divām trešdaļām darbaspēka kapacitātes neviena struktūra nevar pilnvērtīgi darboties.

Šajos procentos gan ir liela daļa to, kuri devušies izdienas pensijā, un šis jautājums joprojām ir kā “karsts kartupelis” politiķiem, kuriem trūkst gribas to sakārtot vai vismaz pārskatīt. Pirms kāda brīža arī Valsts kontrolei bija uzdots izvērtēt izdienas pensijas esamību kā tādu un saņēmēju loka samazināšanu. Kā nesen plašsaziņas līdzekļos par šo jautājumu izteicies Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics – nevar salīdzināt ugunsdzēsēju, kurš iet degošā mājā, ar cilvēku, kurš atrodas ierēdnieciskajā pozīcijā, bet iespējas visiem vienādas. Tomēr, kad mēģina skatīt šo jautājumu, lielākoties ir tikai frāze — jāizdiskutē, bet tālāk par to netiek.

Šobrīd gan valdībā vērtē iespēju celt izdienas pensijas vecumu, kas arī būtu viens no risinājumiem darbaspēka trūkumam dienestos, kur nepieciešami zinoši speciālisti. Tam neapšaubāmi jābūt pamatotam ar atbilstošu algu un sociālajām garantijām, lai nevajadzētu izjust darbinieku trūkumu valstij tik nozīmīgos dienestos. Tādu “drošības spilvenu” gan pelnījis ikviens iedzīvotājs.