Patlaban visiem vasarājiem prognozētās ražas ir par 10% zemākas nekā pērn šajā pašā laikā, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļā.
Vasaras kviešiem tiek prognozēta raža trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – 2,1 tonna no hektāra. Kopumā vidējā raža ir par 10% zemāka, bet vasaras rapsim – pat par 15% zemāka nekā 2010.gadā. Vienīgi griķiem tiek prognozēta nedaudz augstāka raža – vidēji par 0,9 tonnām jeb 12% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada prognozēm šajā pašā laikā.
Viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmēja vasarāju sējumu sadīgšanu un attīstību, bija laika apstākļi maijā un jūnijā, skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. Maija pirmajā dekādē turpinājās nokrišņu deficīta periods, kad Latvijas lielākajā daļā laikā no 11.aprīļa līdz 10.maijam nokrišņu daudzums bija 1% līdz 10% no nokrišņu normas. Tas būtiski noteica sējumu sadīgšanas un attīstības apstākļus.
Diennakts vidējā gaisa temperatūra maija sākumā bija līdz pat pieciem grādiem zemāka par normu, savukārt jūnija pirmajās nedēļās vidējā gaisa temperatūra par sešiem grādiem pārsniedza normu, bet nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija tikai 13% no normas, kas ietekmēja vasarāju graudaugu sējumu produktivitāti.
Šādos apstākļos graudaugu un rapša papildmēslošana nebija iespējama, līdz ar to aizkavējās augu attīstība.
Lauku konsultāciju un izglītības centrs jūnijā ražas prognozēšanu veicis vasarājiem – vasaras kviešiem, miežiem, auzām, rapsim un griķiem. Raža prognozēta visos Latvijas reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Viduslatvijā, Vidzemē un Latgalē.
Kā ziņots, šogad ievērojami mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo šogad pavasara sākuma ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā.
Lauku konsultāciju un izglītības centrs veic laukaugu ražas prognozēšanu laikā no maija līdz oktobrim, lai Latvijas un Eiropas Savienības atbildīgajām struktūrām sniegtu datus par valstī esošajām sējumu platībām, iespējamo ražību un iespējamo kopievākumu.
Ražas prognozēšana tiek veikta desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem – ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Ziemāji tiek apsekoti maijā, jūlijā un augustā, vasarāji – jūnijā, augustā un septembrī, savukārt kartupeļu platības – jūlijā, augustā un oktobrī.
