Šogad Aizkraukles rajonā dzīvniekiem apstiprināti jau septiņi trakumsērgas gadījumi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Aizkraukles pārvaldes veterinārie inspektori Vizbulīte Bērziņa, Inguna Vidnere un Ingars Vuškāns stāsta, ka šogad laboratorija Aizkraukles rajonā apstiprinājusi saslimšanu ar trakumsērgu septiņiem dzīvniekiem — diviem jenotiem, lapsām un kaķiem, kā arī vienam bebram, kurš bija sabraukts pie Pļaviņu hidroelektrostacijas.
Pēdējā laikā pieaugusi tieši kaķu saslimstība ar trakumsērgu — Latvijā ir bijuši gadījumi, ka traks kaķis sakož saimniekus. Kaķi pēc dabas ir mednieki un klaiņotāji, tādēļ viņiem risks saslimt ar trakumsērgu ir pat augstāks kā suņiem. PVD inspektori atgādina: vienīgais veids, kā pasargāt savus četrkājainos draugus — kaķus, suņus un mājas seskus — no saslimšanas, ir viņu vakcinēšana reizi gadā. Gadījumos, ja kādu ir sakodis nevakcinēts mājdzīvnieks, PVD viņa īpašniekam var piemērot administratīvo sodu.
Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas kā smagi nervu darbības traucējumi — viņi kļūst agresīvi, nomākti, baidās no gaismas un ūdens, siekalojas, novēro rīšanas traucējumus. Meža dzīvnieki kļūst pārdroši un nebēg, ja viņiem tuvojas cilvēks, tomēr apstiprināt diagnozi var tikai pēc dzīvnieka nāves, laboratorijā veicot izmeklējumus.
PVD savvaļas dzīvniekus jau vairākus gadus vakcinē pret trakumsērgu. To dara, vienmērīgi izkaisot vakcīnas no mazajām lidmašīnām visā Latvijas teritorijā, arī pilsētu tuvumā, jo lapsām patīk klaiņot gar apdzīvotām vietām, kur vieglāk atrast barību. Veicot mednieku nomedīto lapsu un jenotsuņu izmeklēšanu, konstatēts, ka vakcinēšana ir bijusi efektīva un vairums dzīvnieku pret slimību bijuši imūni.
UZZIŅA:
Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, ko visbiežāk pārnes ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā) vai gļotādu nokļūstot cilvēka organismā. Slimība nav ārstējama, un inficētais nobeidzas, jo tiek paralizēti dzīvībai svarīgi orgāni.
