Piensaimnieki Rīgā 31. maijā rīkos protesta akciju, iebilstot pret “demokrātisko genocīdu, ko Latvijas valdība īsteno pret lauksaimniekiem”. Protesta akcijas rīkotāji skaidro, ka tā nebūs vērsta pret Zemkopības ministriju (ZM), bet pret valdības nespēju attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze paudis savu viedokli — Latvijā nepieciešami trīs lieli piena pārstrādes uzņēmumi ar filiālēm, bet ne vairāk. Arī zemnieku pieprasītos sešus miljonus latu ministrs nesola rast, piedāvā 2,5 miljonus latu ciltsdarba atbalstam, bet zemnieki ar to nav apmierināti, daudzi uzskata, ka Mārtiņam Rozem jāatkāpjas no amata.
“Staburags” viedokli par situāciju nozarē un iespējamajiem tās risinājumiem jautāja Aizkraukles rajona piensaimniekiem.
SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis: “Viens no iespējamajiem risinājumiem šajā saspringtajā situācijā būtu valsts atbalsts ar subsīdijām, taču valstij nav tik daudz naudas, lai varētu piešķirt zemnieku pieprasīto. Šobrīd naudas trūkst ne tikai lauksaimniecībai, bet arī citām nozarēm. Manuprāt, maija beigās plānotā protesta akcija ir iespēja vēlreiz plašākā mērogā paust savu nostāju un to, ka šīs problēmas ir jārisina, nevis par tām jāklusē. Jo lielāka sadrumstalotība valda lauksaimnieku vidū, jo grūtāk strādāt un panākt vienošanos. Uzskatu, ka lauksaimniekiem jākooperējas un jāpieņem vienprātīgi lēmumi, tas varētu kaut ko mainīt. Tajā pašā laikā nedrīkst pieļaut, ka šajā nozarē rastos monopols. Domāju, ka zemkopības ministra Mārtiņa Rozes atkāpšanās no amata, kā tas ir ierosināts, ne ko nemainītu. Mana pārliecība ir tāda — katram vispirms jāsakārto sava saimniecība, jāstrādā un tad problēmas jārisina valstiskā mērogā.”
Zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks, LPPKS “Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krievārs pārliecināts, ka samilzušās problēmas šajā nozarē neatrisinās arī zemnieku pieprasītie seši miljoni: “Protams, subsīdijas būtu viens no risinājumiem, taču tas nenovērstu visas problēmas. Uzskatu, ka Latvijai vajag atjaunot piena eksportu, jo šobrīd saražojam divas reizes vairāk piena nekā spējam patērēt. Tāpēc arī ir problēmas ar piena cenām un pārstrādi. Mēs joprojām daļu piena eksportējam uz Lietuvu, daļuiepērk — “Trikāta KS”, kas pārtop sierā, bet tik un tā piens paliek pāri. Domāju, ka zemkopības ministra ierosinājums pievērsties tiešajai tirdzniecībai arī nav nekāds risinājums — cilvēkiem izveidojušās iepirkšanās tradīcijas, arī tehniskās iespējas nav piemērotas. Manuprāt, Mārtiņš Roze savā darbības laikā nav īstenojis to, ko mēs gaidījām, bet nezinu, vai viņa atkāpšanās kaut ko mainītu. Maija beigās plānotajā protesta akcijā neesmu tieši iesaistīts, tomēr atbalstu to kā veidu, lai pievērstu plašu sabiedrības uzmanību.”
Zemnieku saimniecības “Gala Tuņķi” īpašniece Dace Atslena uzskata, ka vispirms vajadzētu sakārtot tirdzniecību: “Vajadzētu ierosināt grozījumus likumā līdzīgi kā tagad vāc parakstus par grozījumiem Pensiju likumā un iepriekš par Saeimas atlaišanu. Manuprāt, ar likumu vajadzētu noteikt summu, cik liels drīkst būt piena uzcenojums, tas būtu viens no risinājumiem. Zemkopības ministrs pirms kāda laika atpakaļ jau paziņoja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt 17 santīmiem par litru un ar to pietiktu. Es tam nepiekrītu, taču uzskatu, ka ne jau ministrs vienbalsīgi pieņem lēmumus. Viņš ir tikai izpildītājs. Par zemnieku rīkoto protesta akciju domāju, ka tas ir veids, kā pievērst ne tikai sabiedrības, bet arī valdības uzmanību, vēlreiz atgādinot savas vajadzības un liekot saprast, ka nepadosimies.”
