Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE veiksmīgi sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, uzpērkot tepat audzēto un ražoto produkciju. Tirgotāji atzīst – labprāt savos veikalos redzētu vēl plašāku sortimentu un aicina zemniekus aktīvāk sadarboties. Šobrīd, īpaši pēc tā dēvētā importa „gurķu skandāla”, par 34% pieaudzis pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem.
Latvijā audzētie un ražotie pārtikas produkti kļūst arvien pieprasītāki. Izteikti pieprasījuma pieauga tad, kad izskanēja ziņas par to, ka gurķi no Spānijas it kā vainojami zarnu infekcijas izplatībā. Informācija gan izrādījās nepatiesa, tomēr, drošs paliek drošs, pircēji labāk izvēlas pašmāju produkciju. Jāpiebilst, ka savu artavu pieprasījuma pieaugšanā devuši arī dažāda veida izglītojoši raksti, raidījumi, vietējo pavāru un citu speciālistu mudinājumi ēst sezonas augļus un dārzeņus, kas audzēti pašu zemītē. Un vasaras pilnbrieds ir īstais laiks, kad to darīt.
Tirgotāju kooperācijas AIBE veikali labprāt uzpērk tieši vietējo zemnieku un ražotāju produktus, arī pircēji tos vēlas iegādāties, taču šobrīd pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu gan sortimenta, gan daudzuma ziņā. „Pircēji nereti mēdz sūroties, ka veikalos esot par maz vietējo augļu un dārzeņu, taču tas nebūt nav tādēļ, ka mūsu veikali atteiktos sadarboties ar zemniekiem, tieši otrādi – mēs labprāt iepirktu daudz vairāk vietējās produkcijas! Tādēļ aicinām visas Latvijas zemniekus droši veidot sadarbību ar vietējo AIBE veikalu īpašniekiem, pašu cilvēkiem – ieguvēji būs itin visi!” aicina Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE pārdošanas nodaļas vadītājs Mareks Kudulis. Tā kā AIBE ir Latvijas tirgotāju kooperācija, kas šobrīd apvieno jau 485 veikalus visā Latvijā, zemniekiem, kas var nodrošināt regulāru produkcijas piegādi, tas būtu ļoti izdevīgi.
AIBE veikalu īpašnieki teic, ka vietējo produkciju labprāt iepirktu daudzkārt lielākos apjomos.
Uzņēmējam Egilam Āboltiņam pieder četri veikali, visaktīvākā sadarbība esot ar Suntažu puses zemniekiem. Viņš akcentē šobrīd esošās problēmas: „Zemnieks dara savu darbu – audzē, taču ar pārdošanu viņam īpaši netīk darboties. Nereti audzēšana norit impulsīvi, kampaņveidīgi, taču mums nepieciešama ilgstoša sadarbība, stabilitāte, pastāvīgas piegādes. Mēs patiesi abām rokām labprāt ņemtu pretī daudz vairāk vietējās produkcijas, jo kādēļ gan būtu jāatbalsta citvalstu zemnieki, ja mums ir savējie? Tagad veikalos kāposti no Vācijas – nu, vai par to nav jābļauj pilnā balsī? Kartupelim, kāpostam, sīpolam ir jābūt vietējam, arī es pats vienmēr, ja ir iespēja, izvēlos vietējos dārzeņus. Protams, izvēles iespējai arī jābūt.” E. Āboltiņš iesaka zemniekiem nebaidīties un kooperēties: „Tad noteikti būtu vieglāk, nekā cīnīties katram savā nodabā pa vienam. Kaut vai noliktavu izveidot vienu vairākām saimniecībām. Gluži tāpat kā mēs, mazie veikali, esam apvienojušies. Varu vēl piebilst, ka lauku veikaliem ir tikpat stabils noiets kā lielveikaliem, pat kartupeļus, lai arī laukos, pērk lieliski visu gadu! Darba lauks ir ļoti plašs, iespējas – milzīgas, vajag tikai darboties.”
Dzintra Sprudzāne ir lielas saimniecības īpašniece – veikali Viļakā, Briežuciemā, Bērzkalnē, lieltirgotava Balvos, kafejnīca, divas skolu ēdnīcas, veco ļaužu pansionāta ēdnīca. Visvairāk vietējās produkcijas tiekot tirgots Balvos, un pircēji dodot priekšroku pašmāju dārzeņiem: „Ja blakus stāv sīpolloki no Latvijas un citas valsts, ņem vietējo. Tas kļūst arvien populārāk, cilvēki piedomā, ko pērk un lieto uzturā. Paņem nevis piecus importa gurķus, bet divus vietējos.” Dz. Sprudzāne gan teic, ka zemniekiem un uzpircējiem lielas problēmas rada Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, dažādi aizliegumi, kas turklāt ik pa laikam mainās. Īpaša sāpe viņai ir par gaļas izstrādājumiem: „Aizliedza kaut lopus mājas apstākļos, mazās kautuves. Bet lielo uzņēmumu gaļas izstrādājumi nekad nebūs tādi kā zemnieku gatavotie. Un visos laikos tak iepriekš tāda gaļa ēsta gardu muti! Tagad tas gandrīz liegts.”
SIA „Priekules MG” pārstāve Vilma Anziķe teic, ka tas pats attiecas uz medu: „Pirms gadiem pieciem iepirkām medu no biškopjiem, bet nu viņiem ir jāizpilda tik sarežģītas prasības, ka viņi teic – neatmaksājas. Tādēļ no medus iepirkšanas diemžēl esmu bijusi spiesta atteikties. Taču kartupeļus, tomātus, gurķus, arī vietējās ogas gan savā veikalā pārdodu, un pircējiem patīk, ka var dabūt vietējos produktus, vēl vairāk – dārzeņi un ogas tiek iepirkti no šīs pašas apkārtnes dārzniecībām un zemnieku saimniecībām, tātad – savējiem. Šobrīd pircēji ļoti vērtē, skatās, no kurienes dārzenis vests.”
