Valentīna Ķipure Kurmenes pagasta “Steņķeru” saimniecībā jau 32 gadus audzē zemenes. Aizkraukles pusē viņas audzētās ogas var nogaršot retais, jo pārsvarā tās nonāk Rīgas Centrāltirgū.
Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad pirmo ražu turp aizvedusi maija beigās, šogad pārdošana kavēsies par divām trim nedēļām. Pašlaik, jūnija sākumā, vagā tik pa retai sārtai ogai atrodams.
Galvaspilsētā izdevīgi pārdot
“Steņķeru” saimniece stāsta, ka agrāk sezonā pārdevusi vairāk kā divas tonnas ogu. Padomju laikos tās maksājušas pat desmit rubļu kilogramā, un rindas bijušas tik pamatīgas, ka dienā izpirka simts kilogramu. Izdevīgi bijis audzēt arī tulpes, to saimniecībā bijis 120 šķirņu.
Labajos laikos izveidojies pastāvīgo pircēju loks. Nu jau klienti ir viņu bērni un arī mazbērni, kuri, tuvojoties pirmās ražas laikam, sāk interesēties, vai varēs nopirkt zemenes. Saimniece teic, ka pārsvarā viņu dēļ joprojām liecot muguru vagās. Pati gan ogas esot atēdusies.
Pārdot ogas izdevīgi esot tikai Rīgā — gan cenas, gan satiksmes dēļ, jo no Kurmenes aizbraukt līdz Rīgai ērtāk kā līdz Aizkrauklei. Pēdējos divus gadus līdz galvaspilsētai nokļūst ar satiksmes autobusu. Autobusu stacijā kastes novieto ratiņos un aizved līdz tirgum. Lai vieta tirgū būtu garantēta, izdevīgi iegādāties abonementu mēnesim. Dažkārt līdz tirgum pat netiekot, jo klienti jau sagaida autobusa galapunktā.
Tārps joprojām dzīvs
Kopš pirmsākumiem, 1979. gada, izmēģināts esot ap piecpadsmit šķirņu, arī ‘Jūnija smaids’, ‘Festivāls’, ‘Talismans’, ‘Rāmava’. Tās nomainījusi ‘Polka’, ‘Kokinskaja raņņaja’ un ‘Rubīna kulons’. Pēdējā izvēlēta atšķirīgā izskata dēļ — cieta, tumši sarkana oga un pēc garšas nedaudz atgādina meža zemeni.
Lai arī saimniecība nav reģistrēta kā bioloģiskā, minerālmēslus un citas ķimikālijas neizmanto. Mēslojumam pietiek ar kompostu un nātru vircu — kilogramu nātru iemērc desmit litros ūdens. Trīs dienas nostādina, tad šķidrumu atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10. Vienam zemeņu krūmam pietiek glāzes šāda mēslojuma. Šogad postu nodarījuši smecernieki, dažus stādus sabojājuši maijvaboļu kāpuri, bet pesticīdus saimniece nelieto. Maijvaboļu kāpurus esot mēģināts apkarot ar bioloģisko preparātu “Bacilons”, taču nav līdzējis. Citi iesakot ļoti vājas koncentrācijas līdzekli “Aktara”. Tas iedarbojoties ātri, bet no saknēm nonāk lapās un ogās, tāpēc negribas ne pašai tādas ēst, ne pircējiem piedāvāt.
Izpil litrs stundā
Pateicoties pilienlaistīšanai, cīņa ar nezālēm esot daudz vieglāka. Šogad pat neesot darbināts ūdenssūknis, paštecē ūdens no mucas izplūst pa caurulēm un pilienu veidā trāpa tieši tur, kur stādam nepieciešams. Stundā pa vienu caurumiņu iztekot litrs ūdens. Šāda laistīšanas metode nesablietē augsni.
Apstādāmās platības salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad zemenes auga 0,1 hektārā, ievērojami samazinātas, jo saimniece viena ar darbiem netiekot galā.
Ar gadiem augušas visas izmaksas, tajā skaitā arī tirdzniecības vietas īre no viena lata līdz trim. Plēve, ar kuru pārklāt stādus, agrāk maksāja sešdesmit santīmu metrā, tagad — Ls 1,40. Lai darbinātu ūdenssūkni, nepieciešama elektrība, kuras tarifs palielinājies, dārgāka kļuvusi arī degviela un autobusa biļete.
Pērn vidējā cena zemenēm bijusi ap Ls 3,30 par kilogramu. Šogad raža varētu būt mazāka, līdz ar to cenai vajadzētu būt augstākai, bet lielākoties to ietekmē no Polijas ievestās ogas, kas cenas ziņā pārspēj vietējās. Pērn tur bija lietavas, un mūsējiem zemeņu audzētājiem paveicās. Pērn Rīgā ar zemenēm saimniece bijusi 29. maijā, un kilograms “aizgājis” par astoņiem latiem. Vēlāk cena sarūk par pusi. Pircēji iemanījušies pazīt pašmāju ogas. Ievestās ir izdzītas, mēslotas ar slāpekli, ūdeņainas un skābas. Citas ir audzētas mākslīgajā substrātā, un tām ir ciets vidus. Tirgū tās pircēju piesaistīšanai apsmidzina ar aromatizētāju.
Tā kā zemenes ir audzētas trīs gadu desmitus, zināšanas iegūtas gan pašmācībā, gan bioloģiskās lauksaimniecības kursos. Vai tās kādam nodos? Bērni dzīvo un strādā Rīgā, tāpēc labprāt ar kādu, kam ir interese, dalītos tajās.
