Bebrēnietis Ainārs Krēsliņš nedaudz vairāk kā gadu nodarbojas ar vīngliemežu audzēšanu. Vietā ar irdenu augsni, sakņudārzā netālu no privātmājas, ierīkots nožogojums, nojumes, un pērn pavasarī te ielaisti 100 kilogramu gliemežu.
Gliemežu audzēšanas ideju Ainārs aizguvis no Imanta Vītoliņa Kuldīgas pusē, kurš ar to nodarbojas trīs gadus, pirms tam pieredzi guvis Francijā. Agrāk turētas govis un cūkas, bet ar gliemežiem cerēts uz vieglāku darbu, jo viņiem uzmanība nepieciešama reizi nedēļā. Tuvējā sakņudārzā zem zemes ierakta plēve, bet cīņai ar putniem šogad vajadzētu ierīkot sietu.
Tagad Krēsliņa kungs secina, ka jāpaiet vēl vismaz trim četriem gadiem, lai platība būtu pilnībā apdzīvota un varētu domāt par peļņu. Ja izdotos pārdot ap divām tonnām, tad gan. Otra problēma ir realizācija, un Latvijā šādu daudzumu pārdot nav iespējams, jāmeklē pircēji Lietuvā vai citviet ārzemēs. Daudzumu, ko pieprasa vietējie uzpircēji, vieglāk salasīt parkos un upmalās, nevis speciāli audzēt, ieguldot naudu. Kamēr nevarēs pārdot pietiekami daudz, bebrēnietis uzskata, ka nav jēgas stāties arī Gliemežu audzētāju biedrībā. Pēc pāris gadiem biznesu varētu pārņemt dēls, lai nopelnītu studijām.
Aprīlis, maijs ir gliemežu lasīšanas laiks, bet saimnieks teic, ka šogad un arī nākamgad nevienu prom nevedīs, atļaus vairoties. Ikri esot lieli, dzidri kā lašiem, tikai baltā krāsā, un par tiem uzpircēji maksā labu naudu, bet pašlaik jādomā par būtisku skaita palielināšanu.
Ziemu gliemeži pārlaida, ielīduši vecajā zālē un sarūpētajās siena kaudzēs, čaulas ieeju “aizvākojuši” ar kaļķa plēvi. Rudenī te bijuši pārstāvji no Vides aizsardzības un Pārtikas un veterinārā dienesta, lai pārliecinātos, vai gliemeži kaimiņiem netraucē, vai mīt ierobežotā platībā. Saimnieks smej — lai es pār viņiem valdītu, nevis viņi pār mani. Mazos gliemežus noganīt esot problemātiski, un nelīdzot arī elektriskais gans. Iesprūstot un paliekot starp vadiem, līdz akumulators izlādējas tukšs.
Ainārs bijis pārsteigts par vēl kādu gliemežu īpatnību. Viņi saraujas, ja uzkaisa sāli, bet turpretī kodīgā latvāņu sula neskādē. Paša audzētos vēl neesot ēdis, bet citu gan, un garšojuši labi. Garša atkarīga no barības. Atšķirībā no vairuma gliemežu audzētāju, kuri viņus baro ar speciālo barību, tajā skaitā kukurūzas miltiem, Bebros gliemeži ēd ekoloģiski tīru zāli, kompostu.
