Zemnieku nevēlēšanās apdrošināt sējumus un ganāmpulkus ir smags jautājums, kas aktualizējas gadu no gada, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Gadu no gada atkārtojas situācija, kad zemnieki vēršas pie valdības ar lūgumu kompensēt sliktas ražas sausuma, lietavu, šogad arī – plūdu dēļ, tajā pašā laikā izvairās apdrošināt sējumus, atzina Dūklavs, norādot, ka zemniekiem riska pakāpe jāizvērtē pašiem.
Reklāma
“Šogad izskatījām tikai trīs pieteikumus par plūdu bojātiem sējumiem Daugavpils, Madonas un Jēkabpils pusē. Bet tā nebūs, ka mēs apmaksāsim gan zemes vērtību, sēklu, gan darbu un visu pārējo. Runa varētu būt par trešdaļu no prasītās summas, apmēram 70 000 latu, valdībai iesniedzām lūgumu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” sacīja Dūklavs.
Viņš norādīja, ka “var saprast arī apdrošināšanas kompānijas – jāveic liels darbs, lai mērītu vidējās ražas un sarēķinātu zaudējumus. Un, tā kā pie noteiktajām prēmijām apdrošināšana ir salīdzinoši dārga, zemnieki tomēr izvēlas sējumus neapdrošināt”.
Dūklavs sacīja, ka līdzīga problēma ir arī Polijā, kur sējumu apdrošināšana ir obligāta, tomēr faktiski to veicot tikai 10% lauksaimnieku. “Tātad tā lieta nav populāra,” rezumēja ministrs.
Uz jautājumu, vai Latvijas zemniekiem nepaveras zināmas perspektīvas produkcijas eksportam uz Poliju saistībā ar valsti piemeklējušajiem smagajiem plūdiem, Dūklavs norādīja, ka acīmredzot “lauksaimniecības nozare nevarēs šogad atgūties un pilnvērtīgi ražot, produkcija būs jāiepērk, savukārt kaimiņiem tas dod iespēju nopelnīt”.
