Žurnālists Lato Lapsa, kurš pārstāv portālu pietiek.com, speciāli “Latvijas Avīzei” sagatavojis pārskatu par 50 Latvijas bagātākajiem zemniekiem. Divi no viņiem dzīvo un strādā mūspuses novados.
Pēc apkopotajiem datiem, par miljonu latu lielāks pašu kapitāls ir tikai 12 zemnieku saimniecībām. Miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības. Turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.
Saraksta viducī ar 20. numuru ir Jānis Rancāns — Skrīveru novada zemnieku saimniecības “Madaras” īpašnieks. 2010. gadu šī saimniecība sākusi ar 819 tūkstošu latu lielu pašu kapitālu, tai gan pieder tikai viens nepilnus astoņus hektārus liels zemesgabals Skrīveru novadā. Vēl trīs zemesgabali pieder Jānim Rancānam Ogres un Skrīveru novadā.
Pašā apkopojuma lejasdaļā ar 49. numuru ierakstīts Uldis Krievārs — zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks Kokneses novada Bebru pagastā. Zemnieku saimniecības pašu kapitāls ir 502 tūkstoši latu, tai pieder 10 zemesgabalu Bebru un Iršu pagastā. “Pilslejas” labprāt paplašinātu savus laukus un zemi nomātu — par to liecina regulārie sludinājumi “Staburagā”.
Uldis Krievārs:
— Apjomu ziņā, protams, esmu liels saimnieks, bet, ja paskatās, kādi ir kredīti bankās, tad par to turīgumu gan var diskutēt. 2001. gadā no tēva pārņēmu saimniecību, tolaik viņam bija 40 ha zemes un15 govju. Man tagad ir 700 ha zemes un 400 govju. Izveidot lielu saimniecību bija mērķis, uz ko gājām apzināti. Lai varētu šajā nozarē izdzīvot, ir jābūt konkurētspējīgam. Un ir skaidrs, ka ar mazu saimniecību nevar konkurēt. Tādēļ visu laiku ir jāiegulda, lai attīstītos un varētu konkurēt nozarē. Lauksaimniekam ir visu laiku jāiegulda līdzekļi attīstībā. Zemniekam visu mūžu ir kredīti. Visu laiku ir stress, vai pietiks kārtējam maksājumam, vai izdosies kredītu atdot. Tā ir ikdiena.
Mēs specializējāmies piena lopkopībā, jo, studējot lauksaimniecības ekonomiku, sapratu, ka ir jāspecializējas. Ja mēģina trijās nozarēs uzreiz, tad var nepietikt nevienai, un tas var iznākt dārgāk. Esmu dzimis šajā pusē un devos uz ASV studēt lauksaimniecības ekonomiku, jo tā ir lauksaimniecības ziņā ļoti attīstīta valsts, bet savu saimniecību veidoju dzimtajā pusē. Tas, kādēļ mana saimniecība ir izaugusi liela, bet citiem tas nav izdevies, skaidrojams ar to, kādi kuram ir mērķi un filozofija. Man bija mērķis veidot lielu saimniecību, lai varētu konkurēt. Ar piecām govīm nevar konkurēt, tad ir jādomā — varbūt labāk pastā strādāt.”
