Vidējai gaisa temperatūrai
pārsniedzot +5 grādus netipiski agri — februāra vidū, jau
izziņots meteoroloģiskais pavasaris. Tomēr tas nebūt nenozīmē,
ka, pazūdot pastāvīgai sniega segai, var sparīgi mesties dārza
darbos, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra
(LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Šādi laika apstākļi dekoratīvajos
dārzos kā pirmos izvilinās sniegpulkstenīšus. Veģetāciju var
uzsākt dažādas sīpolpuķes, kam uzkrātās barības vielas to
ļauj darīt un kas spēj pie šādām temperatūrām sākt augt.
Iespējams, siltākās vietās degunus varētu izbāzt arī ziemas
ķiploki.
Māris Narvils, LLKC vecākais
dārzkopības speciālists: “Neraugoties uz silto laiku, noteikti
nevajadzētu sākt augu piebarošanu ar minerālmēsliem, jo sevišķi
ar slāpekli. Tā var panākt tikai nopietnu tā izskalošanos, un
būs maz labuma. Tāpat nevajadzētu steigties ar visu segumu un augu
atlieku novākšanu, jo, atgriežoties aukstumam, tas augus pasargās,
it īpaši, ja iestāsies kailsals bez sniega.”
Speciālists arī norāda, ka, izņemot
dēstu audzēšanu, arī neapkurināmās siltumnīcās vēl
nevajadzētu aizrauties ar sējas darbiem, jo aukstums noteikti vēl
atgriezīsies. Var iesēt tādas aukstumizturīgās kultūras kā
redīsus, zirņus un varbūt salātus, taču pastāv risks, ka tie
var nosalt.
Savukārt augļudārzos pašlaik miera
periods beidzas kauleņaugiem, kuriem neliels sals bīstams var būt
tikai ar lielu vēju, kad iespējama ziedpumpuru aizmetņu izžūšana
visdažādākajām kultūrām. Tikmēr mulčētās platībās sakņu
sistēmas ir droši pasargātas.
“Pašlaik ir piemērots brīdis
ķerties pie augļu koku atjaunošanas un ziemas periodā veicamās
griešanas, kas rosinās augļu koku atjaunošanās procesus,”
norāda M. Narvils, “tagad apgrieztiem kokiem vasarā veidosies
daudz jaunu zaru, kurus noteikti jāatceras izretināt.”
