Dzīve kastē. Hovards piesaka savu pašnāvību tiešajā ēterā

Hovards Bīls nacionālajā ziņu kanālā nostrādājis 25 gadus un zemo reitingu dēļ kanāla vadība nolemj viņu aizstāt ar jaunāku kolēģi. To uzzinot, Hovards piesaka savu pašnāvību tiešajā ēterā. Vēlāk gan tā neliekas prātīga doma un viņš, cienot savus skatītājus, savā pēdējā ziņu izlaidumā nolemj teikt atvadu runu. Tā izvēršanas pavisam citādāka, nekā to gaidījuši kanāla vadītāji, jo Hovards pasaka visu, ko domā par televīzijas ziņām un notiekošo valstī. Pēc šāda ziņu moderatora izgājiena kanāla reitingi uzskrien debesīs un Hovards kļūst par dienas varoni. Tādā situācijā viņu vairs nevar atlaist. Vispirms saiet sviestā Hovards no domas, ka var palikt bez darba, bet pēc tam no viņa paustās patiesības saiet sviestā viss kanālā notiekošais — tā varētu teikt par izrādi “Nacionālais kanāls”, kas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja marta sākumā.

Izrādes režisors ir pēc animācijas filmas “Straume” panākumiem slavu ieguvušais Matīss Kaža, kurš pats tulkojis amerikāņu dramaturgu Lī Hola un Padila Čajefska lugu, kas rakstīta 70. gadu vidū, sākoties televīzijas zelta laikmetam. Matīss gan lugas saturu ir pielāgojis mūsdienām, iekļaujot tajā šodienas aktuālo situāciju ar sociālo tīklu lietošanu. Izrādē stāsts ir par to, ka lielu daļu savas dzīves pavadām kastē: pirms 50 gadiem tā bija televīzijas kaste, šodien — sociālo tīklu un interneta kaste. Mums katram ir sava mazā kastīte — feisbuks, tiktoks, instagrams un citi, kas ievelk un nelaiž vaļā. Izrāde ir lieliska mācību stunda medijpratībā un kritiskajā domāšanā, jo liek padomāt un izvērtēt, cik ļoti varam uzticēties tam, ko mums stāsta un rāda. Arī izrādē izskan doma, ka ziņās nestāsta patiesību, bet gan to, ko mēs vēlamies dzirdēt, un visu patiesībā nosaka nauda un reitingi. Mēs tik ļoti iegrimstam savās kastēs un burbuļos, ka neredzam to, kas notiek mums apkārt un tajā visā pazūd cilvēciskums un savstarpējās attiecības. Arī otrajā cēlienā skatuves noformējums veidots kā liela kaste, kas griežas un katrā tās pusē ir mūsu mazās kastītes, kurās dzīvojam un no kurām ir tik grūti izkāpt.

Izrādes anotācijā teikts, ka tas ir satīrisks trilleris, es gan papildinātu — psiholoģiska drāma. Tajā ir gan satīra, gan drāma, gan psiholoģija, bet no trillera tikai tik daudz, cik beigās, lai tiktu vaļā no Hovarda Bīla, kura dēļ viss ir sagājis sviestā, kanāls teroristiem pasūta viņa likvidēšanu.