Dziesmu svētku vilkme mums vēl palikusi. Jaunās amatiermākslas sezonas galvenais notikums — XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Aizvadītā amatiermākslas sezona Aizkraukles novadā iezīmējās ar trim lieliem notikumiem: komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas dienas svinībām, IX Sēlijas Tautas mākslas svētkiem “Sēlija rotā” un novada svētkiem “Ceļā uz XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”. Sākusies jaunā amatiermākslas sezona. Kāda tā solās būt, stāsta Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Dziesmu svētku vilkme mums vēl palikusi,” teic novada Kultūras pārvaldes vadītāja. “Aizkraukles novada attīstības programmā kultūras nozarē sasniedzamie mērķi ir jaunu kolektīvu izveide, un varam teikt, ka mērķi šobrīd jau esam sasnieguši.” Pašlaik novadā kultūras centros darbojas ap 100 amatiermākslas kolektīvu.

ANTA TEIVĀNE, AIZKRAUKLES NOVADA KULTŪRAS PĀRVALDES VADĪTĀJA

Trīs lieli notikumi

“Pagājušajā sezonā tika godināts komponists Pēteris Barisons, līdz ar to notika vairāki koncerti — koru koncerti Aizkraukles kultūras centrā, Vīgantes parkā. Viņa vārdā nosauktajā mūzikas skolā tika atklāts neliels piemineklis,” teic Anta Teivāne. Arī citas iestādes bija sarosījušās un rīkoja konkursus un pasākumus par godu ievērojamajai jubilejai.

Runājot par aizvadīto sezonu, tā pagāja arī pasākuma “Sēlija rotā” zīmē. “Šī pasākuma rīkošanā ieguldījām daudz darba, un mums bija liels gods uzņemt Jaunjelgavā Sēlijas amatiermākslas kolektīvus — 1200 dalībniekus. Tas bija liels izaicinājums, bet mums izdevās. Pēc tam saņēmām labas atsauksmes. Arī laika apstākļi nepievīla.

“Sēlijai rotā” izvēlējāmies citu formātu — iesaistījām plašāku amatiermākslas loku. Piedalījās amatierteātri, vokālie ansambļi, folkloras kopas, kori un deju kolektīvi, kā arī tika iekļautas sēliskās identitātes aktivitātes — Sēlijas kopienu sarunas, konference pirms Sēlijas kongresa.

Liels notikums bija arī novada svētki, kas norisinājās Koknesē Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā un kas bija kā ieskaņa XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz tiem tika aicināti bērnu un skolēnu amatiermākslas kolektīvi un tika iesaistītas mākslas un mūzikas skolas. Te notika arī visa novada akcija par vides sakopšanu, pievēršot uzmanību saviem mājokļiem, iestādēm, sakārtojot savu pastkastīti. Sadarbība ar “Bilžu biroju” bija visa gada garumā, kuras rezultātā izdots “Bilžu” albums, kurā iekļautas arī 38 mūsu puses pastkastītes un kurā atspoguļotas visas trīs akcijas, kas notika 2020., 2022. un 2024. gadā. Pavisam kopā izveidotas 54 pastkastītes, albumā visas gan nav iekļuvušas.

No lielākiem projektiem būs jāatsakās

Jaunās amatiermākslas sezonas galvenais notikums ir XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. “Tas mums visiem ir liels kopdarbs, jo kori, deju kolektīvi un citu veidu amatiermākslas kolektīvi ir gan kultūras namos, gan skolās, tā ka tajā iesaistīti ir arī kultūras darbinieki un pakārtosies mūsu ikdienas dzīve, jo liela daļa kolektīvu vadītāju vada gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvus un dosies uz Rīgu. Divas nedēļas, no 30. jūnija līdz 13. jūlijam, būs svētki Rīgā, kuriem mums ir jāgatavojas. Arī lielākā daļa kultūras finansējuma tam tiks novirzīta, un tiks likts akcents gan uz sagatavošanos, gan došanos uz Rīgu, līdz ar to paliks mazāk naudas lielākiem pasākumiem uz vietas,” saka Anta Teivāne. “Esam vienojušies, lai kultūras budžetu nesadārdzinātu, jo līdzekļu ir tik, cik ir, ka no lieliem projektiem nākamajā gadā būs jāatsakās.”

Nākamajā gadā no 26. līdz 30. jūnijam norisināsies starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kam gatavojas mūsu folkloras kopas. Savukārt maija pēdējā nedēļa aizritēs novada svētku zīmē, un tos apvienos ar Aizkraukles pilsētas svētkiem. Amatiermākslu šajos svētkos pārstāvēs pieaugušo dziedātāju un dejotāju kolektīvi. Tāpat novadā notiks arī apvienību pilsētu un pagastu svētki.

Mērķis jau sasniegts

Vai jaunajā sezonā amatiermākslas kolektīvu skaits nav samazinājies? Tā kā skolēniem lielie dziesmu un deju svētki iegadījās pandēmijas laikā un visas norises bija attālināti, līdz ar to klātienē viņiem svētki nav notikuši 10 gadus. Iespējams, šo kolektīvu skaits varētu būt sarucis. Vidusskolas posmā vairs palikuši tikai daži deju kolektīvi — Aizkraukles kultūras centra deju kolektīvs “Zeļļi”, Jaunjelgavas un Skrīveru vidusskolā. Tas saistīts arī ar to, ka skolēnu skaits samazinās, kas ietekmē arī amatiermākslu. Savukārt pieaugušo amatiermākslas kolektīvu skaits ir pat palielinājies. Pēdējā laikā divi deju kolektīvi izveidojušies Mazzalvē — vidējās paaudzes un senioru, tur mēģina veidot arī bērnu deju kolektīvu. Tautas mūzikas ansamblis nodibināts arī Neretā, tāpat arī par tautas mūzikas ansambli pārveidots viens ansamblis Jaunjelgavā. “Mazumā nav gājis nekas, un kolektīviem ir arī vadītāji. Turamies, cik varam, Dziesmu svētku vilkme mums vēl palikusi,” teic novada Kultūras pārvaldes vadītāja. “Aizkraukles novada attīstības programmā kultūras nozarē sasniedzamie mērķi ir jaunu kolektīvu izveide, un varam teikt, ka mērķi šobrīd jau esam sasnieguši.” Pašlaik novadā kultūras centros darbojas ap 100 amatiermākslas kolektīvu.

Jubilāra godā būs vidējās paaudzes deju kolektīvs “Aizkrauklis”, kas svinēs 40. jubileju, kas ar krāšņu koncertu tiks atzīmēta Aizkraukles svētku laikā pagasta estrādē. Ievērojamas — 115 gadu — jubilejas gaidās ir arī Seces amatierteātris. Saistībā ar to Secē norisināsies Teātra svētki.

No lielākajiem pasākumiem gada griezumā Aizkraukles novadā tiek izcelts garīgās mūzikas festivāls “Soli Deo Gloria”, kas norisināsies 24. maijā, ne aprīlī, kā bija ierasts. Koru un deju kolektīvu koncerti notiks 30. un 31. maijā.

Vidējās paaudzes tautas deju kolektīvi gatavojas Latvijas vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu svētkiem, kas 24. maijā notiks Salaspilī, savukārt 21. jūnijā Madonā norisināsies senioru koru svētki, uz kuriem pošas Kokneses senioru koris “Alaine”.

Palielināsies mērķdotācija

Kā ar finansējumu jaunajā tautas mākslas sezonā kultūras nozarei? Anta Teivāne, neslēpjot prieku, stāsta, ka ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts mērķdotācijas palielināšanu amatiermākslas kolektīviem. Iepriekš tā bija ļoti niecīga. Agrāk lielajiem kolektīviem — koriem, deju kolektīviem — gada mērķdotācija bija 800 eiro gadā, tagad tā dubultojusies — 1600 eiro. “Tas tiešām ir iepriecinoši, jo pašvaldībai būs mazliet vieglāk. Ja algas ceļas citās nozarēs, tad arī amatiermākslai būtu jāpaceļ, bet tagad tas kompensēsies no valsts mērķdotācijas,” saka Anta Teivāne. Tā kā lieli kultūras projekti nav plānoti, tad nauda tiks novirzīta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai bērni var aizbraukt uz Rīgu. Savukārt kultūras centriem ir iespējas plānot savus pasākumus un budžetu iepriekšējā gada apjomā. “Tas ir labi, jo nekas nav jāsamazina,” bilst Kultūras pārvaldes vadītāja. “Visas kultūras iestādes turpinās strādāt iepriekšējā gada robežās, kultūras pasākumiem būs tāds pats finansējums kā iepriekš, izņemot lielos kopīgos pasākumus, kuriem paredzētā nauda tiks novirzīta svētkiem. Ceram, pēc gada tā atgriezīsies atpakaļ lielākiem pasākumiem un projektiem.”

Visi darbojas ar lielu atbildību

Vaicāta, vai ir apmierināta ar kultūras iestāžu pienesumu sabiedrībai, Anta Teivāne atbild, ka visas novada kultūras iestādes darbojas ar lielu atbildību. Kā viens no mērķiem, uz ko virzīties, ir muzejs Koknesē. Bebros, tēlnieka V. Jākobsona memoriālmājā, vadītājai ir pusslodzes darbs. Līdz ar vadītājas atgriešanos bagātinājusies arī pagasta kultūras dzīve, bet Koknesē būtu vajadzīgs vēl kāds muzeja speciālists, kas sameklētu vietu un sāktu veidot pastāvīgu ekspozīciju. Koknesē ir liels tūristu pieplūdums, un Kokneses vēstures materiāli būtu viņiem saistoši. Ik palaikam dienaskārtībā ir bijis jautājums arī par muzeja izveidi Jaunjelgavā. Šobrīd pašvaldībai nav finansējuma jaunas struktūras veidošanai, bet, iespējams, nākotnē varētu piesaistīt kāda projekta līdzekļus.

Neretas pusē varētu apvienot abus muzejus — novadpēniecības un rakstnieka J. Jaunsudrabiņa “Riekstiņus” —, lai koncentrētu un apvienotu spēkus kopīgam darbam. Šobrīd tiek gaidīti “Riekstiņu” muzeja akreditācijas rezultāti, un arī komisija ieteica šīs abas iestādes apvienot.

Novadā ir 26 bibliotēkas. “Es priecājos, kā šajā laikā izmainījusies Pļaviņu bibliotēka — gan saturs, gan veidols. Te veikta optimizācija, likvidējot bibliotēku Aiviekstē un bērnu bibliotēku. Man prieks arī par pārējo novada bibliotēku darbu. Daudz uzlabojumu un jauninājumu ir arī centrālajā bibliotēkā,” saka Anta Teivāne. Viņa teic, ka šobrīd strādā kā sešas atsevišķas iestādes ar struktūrvienībām: “Ir daudz runāts, vai visu nevajadzētu centralizēt. Tas pats attiecas arī uz kultūras namiem. Es esmu par autonomiju. Ja katram ir sava patstāvība un atbildība par savu jomu, viņš strādā radošāk, brīvāk, viņam ir saimnieka redzējums. Lielā centralizētā aparātā identitāte tiek pazaudēta. Labāku pārvaldību var panākt, vēl vairāk uzlabojot savstarpējo sadarbību un koordināciju.”

Anta Teivāne ir pārliecināta, ka attaisnojusies Aizkraukles pagasta estrādes renovācija. Tas bija arī viens no stratēģiskajiem mērķiem, kas bija ierakstīts novada attīstības plānā, un ar ziedotāju atbalstu, kultūras centra un Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieka Aigara Zīmeļa ieinteresētību tas tika paveikts. Tas noteikti ir ieguvums visam novadam, arī divi notikušie pasākumi bija ļoti labi apmeklēti. Kultūras centram tur ieplānoti skaisti pasākumi arī nākamajā gadā, cerams, tas attaisnosies.

Jāremontē Jaunjelgavas kultūras centrs

Runājot par telpām, to remonts nepieciešams Jaunjelgavas kultūras centram. Projekts izstrādāts, un remonts bijis prioritāšu sarakstā, tomēr ne reizi vien atlikts. Veiktas arī projekta korekcijas, jācer, ka novada domes Attīstības nodaļa radīs iespēju iekļaut remontdarbus kādā projektā. Ēka ir skaista un vēsturiska, taču kritiskā kārtībā. Prioritārs objekts ir arī Aizkraukles pagasta kultūras nams, kurā ir arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija. Te nepieciešams sakārtot ugunsdrošību un elektroinstalāciju, radīt vides pieejamību, uzlabot sanitāros mezglus, līdz šim šiem darbiem līdzekļus nav izdevies atrast. Pie “sāpju bērniem” pieskaitāma arī Gostiņu bibliotēka. Tajā arvien ir malkas apkure, nav ūdensvada, darba apstākļi nav mūsdienīgi. Tā kā Gostiņu bibliotēka ir otra bibliotēka Pļaviņu pilsētā, grūti atrast pamatojumu finansējuma piesaistīšanai. Ļoti nopietni jādomā par Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja krājuma pārvietošanu uz piemērotākām telpām. Pārējie kultūras centri, muzeji un bibliotēkas nesen piedzīvojuši lielākas vai mazākas rekonstrukcijas.

Krīzes brīžos noturēties virs ūdens

Pēc novadu reformas ievērojami uzlabojusies kultūras iestāžu sadarbība, tiek nodrošināts metodisks atbalsts un visas iestādes darbojas ar lielu atdevi, grūti būtu kādu izcelt. Kultūras pārvaldes vadītāju iepriecina Jaunjelgavas kultūras centra vadītājas darbs: “Neraugoties uz mazo finansējumu, Jaunjelgavā strādā ļoti skaisti un oriģināli. Te pievērš uzmanību aktuālām lietām, piemēram, Ukrainas kara jautājumam.”

Joprojām visvairāk kultūras pasākumu notiek Mazzalves pagastā. “Mazzalve ir piemērs, kā jāsadarbojas institūcijām, kā sabiedrībai jāsadodas rokās, lai būtu labs rezultāts. Visi kopā visu dara, tāpēc arī izdodas. Līdzīgi strādā arī Sunākstes un Iršu pagastos, lieliskas sabiedrības aktivitātes uzsākušās Sērenē un Bebros,” teic Anta Teivāne. Savu darbības loku paplašinājusi arī Nereta. Attaisnojusies otra darbinieka pieņemšana darbā, jo pieaudzis pasākumu skaits.

Profesionālas mākslas pieejamība tiek novērtēta Aizkraukles kultūras centrā. “Direktoram ir izdevies noslēgt ļoti labus līgumus ar producentiem, profesionālajiem teātriem. Ir prieks, ka cilvēki tos apmeklē. Diez vai Latvijā ir vēl otra tāda vieta, kur pašvaldības kultūras centrs pats producē tik daudz pasākumu,” bilst A. Teivāne. Ir gan dzirdētas iebildes, ka vecākās paaudzes iedzīvotāji vēlētos pasākumus vieglākā žanrā. “Katram vadītājam ir savs rokraksts, un Aizkrauklei būtu, kur tiekties, tāpēc es uzslavēju par šo vienu jomu, jo varētu rīkot vairāk pasākumu, kuros vairāk iesaista biedrības un sabiedrību, lai gan specifika no laukiem un mazpilsētām atšķirsies. Kopumā mūsu kultūras dzīvi vērtēju ļoti labi,” tā Anta Teivāne. Apmeklētāju skaits aug, lai gan grūti tam atrast atskaites punktu. Ja salīdzinām pirmspandēmijas laiku un tagadni, ir auguši gan ieņēmumi par maksas pakalpojumiem — visos kultūras centros ir pārdots vairāk biļešu, gan palielinājies pasākumu apmeklētāju skaits. “Dziesmu svētku gaisotne un pēcpandēmijas brīvā atmosfēra deva jaunu vilkmi gan sabiedrības iesaistīšanai, gan profesionālajai mākslai. Šobrīd gan jūtama ekonomiskās krīzes ietekme, cilvēkiem paliek mazāk naudas, biļetes pērk mazāk un cilvēki kļūst inertāki un pasīvāki, pasaules notikumu ietekmē arī depresīvāki. Arī pašvaldības finansējuma prognozes nav daudzsološas, kā mums noturēt līmeni, lai neieslīgtu krīzē?” retoriski vaicā Anta Teivāne. Viena no atslēgām ir balstīties uz vietējo sabiedrību, rīkojot mazbudžeta pasākumus, kuros vairāk iesaistās lokālā auditorija, pasākumu saturu balstot lokālos stāstos un izceļot katras vietas īpašo kultūras mantojumu, kā arī pasākumiem izvēloties netradicionālākas vietas, netradicionālākus formātus. Vēl viens svarīgs aspekts — ciešāka sadarbība ar citām jomām un iestādēm. “Kaut ko mazliet radoši pamainot, krīzes brīžos noturēties virs ūdens,” teic Kultūras pārvaldes vadītāja.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.