Dziedošais protests un karoga “pārvērtības”

Aprīļa sākumā pie Saeimas notika protests, turklāt dziedošais, kurā vairāki desmiti cilvēku iestājās par transpersonu tiesībām Latvijā, piemēram, rūpēties par diskriminācijas pārtraukšanu un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu dokumentos un valodā. Pirms tam Rīgas kvīru kora vadītājs Jurģis Kalniņš pauda, ka protests tiek rīkots, lai vērstu sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību uz transpersonu tiesību situāciju Latvijā. Kvīru kora diriģente Katrīna Jēkabsone paudusi, ka dziesmas vārdos ir gan lepnums, gan pāridarījums un pat lūgšanas elements: “Arī kvīri ir latvieši un Latvijas patrioti — ar tādu vēstījumu turpināsim dziedāt un protestēt tik ilgi, kamēr juridiskā un sabiedriskā līmenī sasniegsim līdztiesību, lai vai kam jāiet cauri.”

Šis nebija pirmais un noteikti ne pēdējais protests pie Saeimas, arī tautas kalpi tam nepievērsa uzmanību. Iespējams, par to varētu aizmirst, ja vien tajā visā nebūtu iesaistīts valsts karogs.

Valsts karogs, lai arī šajā gadījumā negribas to nosaukt par karogu, gan nebija vienīgais — LGBTK+ varavīksnes un transpersonu karogi bija protestētājiem ap pleciem, tomēr sašutumu raisa, ka daļa transpersonu karoga bija piestiprināta pie valsts karoga. Dīvaini, ka uz to nekā nereaģēja tuvumā esošie policisti.

Par notikušo policijā ar iesniegumu vērsās biedrības “Austošā Saule” vadītājs Raivis Zeltīts. Taču atbildē tika norādīts, ka atteikts sākt kriminālprocesu, jo “nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.

Vai karogs paredzēts tādām “pārvērtībām”? Man, internetā skatoties pasākuma bildes, bija skumji. Arī noteikumos iestrādāti punkti, kas paredz uzraudzīt, lai karogs nav izbalējis, noplīsis. Uz valsts karoga nedrīkst būt attēloti kādi simboli, tas nedrīkst būt papildināts ar kādiem dekoratīviem elementiem. Tā tiek definēta kā klaja necieņa, un par to paredzēta administratīvā atbildība ar naudas soda piemērošanu. Savukārt par valsts simbolu zaimošanu Krimināllikumā paredzēta pat brīvības atņemšana. Par Latvijas valsts karoga zaimošanu uzskatāmas arī darbības, kas vērstas pret dekoratīvos nolūkos lietot Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga attēlu.

Rodas jautājums: kāpēc sodu saņem ārzemnieki, kuri pret mūsu simboliem izturas ar necieņu. Tāpēc uz mūsu bāleliņu izdarībām var pievērt acis? Pat nezinātājam skaidrs, ka šādai rīcībai var piemērot kaut administratīvo sodu. Ja reiz nav nozieguma sastāva, kam gan vajadzīgs tāds likuma pants? Tad jau droši pie karoga var karināt klāt kādus grabuļus vai uzšūt no tā svārkus un ko tik vēl izdomāt.

Karogs ir valsts simbols, pret kuru jāizturas ar cieņu. Mēs karoga attēlu neiestrādājam zeķēs un apakšbiksēs kā to dara citur, bet tā ir viņu darīšana. Karogam jābūt valsts mīlestības simbolam, kuru nedrīkst apkaunot.