Dziedātāja vietā — pliks vīrišķis

Problēma, par kuru gribu runāt, noteikti ir tikpat sena, cik mobilie tālruņi, internets un videozvanu iespējas telefonos. Man nav nekas ne pret telefoniem, ne videozvaniem, jo daudzās situācijās tie ļoti atvieglo saziņu un darbu, taču ir brīži, kad šādas lietas ir pilnīgi nevietā. Šī iemesla dēļ ļoti nepatīkamus brīžus nācās piedzīvot nesen Aizkrauklē notikušajā grupas “bet bet” koncertā. Lai gan koncerta sākumā Zigfrīds Muktupāvels sacīja, ka viņu koncertos skatītāji drīkst darīt visu, diez vai viņš ar to domāja — katras dziesmas laikā videozvanā piezvanīt savam draugam vai radiniekam un atskaņot viņam kādu dziesmu. Diemžēl divas priekšā sēdošās dāmas laikam Zigfrīda aicinājumu bija sapratušas tieši tā. Līdz ar to vienas dziesmas laikā piespiedu kārtā es un mani blakus sēdētāji bija spiesti noskatīties uz kādu sievišķi, kas, sēžot pie vakariņu galda, bakstīja zobus un klausījās laikam jau viņai veltīto melodiju. Savukārt nākamā dziesma tika veltīta kādam plikam vīrišķim, kurš grozījās telefona kameras priekšā. Tad vēl pāris dziesmu arī dažiem attālinātiem klausītājiem.

Kāds varbūt teiks — ko lūri svešā telefonā? Piekrītu, centos to nedarīt un koncentrēties uz skatuves notiekošajā, taču saziņa pašā deguna galā notika tik skaļi un uzkrītoši, ka nepalūrēt svešā telefonā nebija iespējams. Man nebūtu iebildumu, ja tas notiktu brīvdabas koncerta laikā. Ja man nepatiktu blakus stāvošo cilvēku rīcība, paietu malā, lai mierīgi varētu baudīt koncertu. Taču šoreiz, sēžot zālē savā vietā, man vienkārši nebija, kur sprukt. Mums, vairākiem skatītājiem, daļa koncerta izbojāta, taču abas jaunās dāmas zāli atstāja gandarītas par izbaudīto pasākumu.

Lietišķās etiķetes pasniedzēja Gunta Krasta norāda, ka ir brīži, kad bez telefona var iztikt, un tie noteikti ir koncertu un kino, baznīcas, muzeja un bibliotēkas apmeklējumi. Latvijā daudzās kultūrvietās pirms pasākuma izskan aicinājums izslēgt mobilos tālruņus, bet, kā atzīst pasākumu rīkotāji, daudzi uzliek klusuma režīmu, bet turpina sērfot internetā un sociālajos tīklos, līdz ar to sabojāta pasākuma sajūta ir gan māksliniekiem, gan līdzās sēdošajiem skatītājiem. Piemēram, Londonas Nacionālajā teātrī ir bloķēta zona mobilajiem sakariem — tiklīdz ieiet teātrī, tā pazūd gan zona telefonam, gan piekļuve bezvadu internetam. Latvijā par šādu jaunievedumu gan nav dzirdēts, tāpēc viss atkarīgs tikai no apmeklētāju kultūras.