Dzersim kulturāli!

Daudziem tas nebūs jaunums, ka Latvija citu Eiropas Savienības valstu vidū izcēlusies ar alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju. 2021. gadā tie bija teju 13 litri absolūtā alkohola (100% spirta). Līdzīgu daudzumu mums dzer vēl Čehijā un Austrijā. Lietuvā un Igaunijā patēriņš ir zemāks. Lai kaut kā valstī mazinātu alkohola lietošanu, Veselības ministrija devusi vairākus priekšlikumus grādīgo dzērienu apritē. Viens no ierosinājumiem ir jau iepriekš apspriestais — par sastāvdaļu un uzturvērtības norādīšanu uz iepakojuma. Nekad neesmu spēlējis azartspēles, bet spēļu zālēs alkoholiskos dzērienus dodot bez maksas. To ministrija vēlas izskaust. Manuprāt, savāda ir ideja par maza tilpuma — 200 mililitru pudeļu aizliegumu dzirām, kuras stiprākas par 22 grādiem. Toties vērā ņemams iespaids varētu būt no reklāmu aizlieguma šiem dzērieniem, tajā skaitā alum un vīnam. Pirms pāris gadiem iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 70% ir par alkohola reklāmas aizliegumu, kas patiesībā izbrīna. Personīgi man ir vienalga, reklamē kādu no dzērieniem vai nē. Zinu, kas man garšo, un to arī izvēlos. Neliekuļosim, mēs dzeram un dzersim, lai ko stāstītu ārsti, lai kā brīdinātu par veselības problēmām. Bez grādīgā dzēriena iztiek retā ballītē, ģimenes pasākumā. Mums, kautrīgajiem latviešiem, pāris glāzītes ļauj atbrīvoties un ļauties jautrībai. Nesaku, ka tas ir pareizākais un vienīgais veids, kā baudīt svētkus, bet tā ir tradīcija, kā nerakstīts likums. Vai visi šie plānotie aizliegumi to lauzīs? Varbūt. Piemēram, Lietuvā esot, vairākkārt saskāros, teiksim tā, ar problēmu nopirkt kādu dzērienu tad, kad to vēlos. Vai nu laiks nokavēts, līdz kuram alkoholu pārdod, vai tuvumā nav veikala, kurā to pārdod. Tāpēc kaimiņiem absolūtā alkohola patēriņš ir par litru mazāks nekā mums. Nenoliedzami, dzeršana ir daudzu nelaimju cēlonis, sākot no avārijām, izjukušām ģimenēm, noslīkšanai utt. Tajā pašā laikā, vai varat iedomāties, piemēram, Jāņus bez alus? Kāzas bez šampanieša. Kad atdots mazais pirkstiņš, nereti turpinājums ir 0,7 litru pudele un ne viena vien. Nemākam dzert, alkohola lietošanas kultūras trūkums, varbūt tur tā vaina? Kā nereti esmu dzirdēji sakām, “nav ko smērieties” — vai nu daudz, vai nemaz. Varbūt vajadzētu sākt no šī gala, nevis aizliegt, bet ar reklāmām parādīt, kā lietot mazāk. No vēstures zināms, ka tā sauktais “sausais likums” nekad nav strādājis un veicinājis vien nelegālā alkohola ražošanu.