Šī gada janvārī spēkā stājās Pašvaldību likuma punkts, kas nosaka, ka viena no pašvaldības noteiktajām autonomajām funkcijām ir nodrošināt atskurbšanas pakalpojumu pieejamību. Līdz šim tā bija brīvprātīga vietējās varas funkcija. Aizkraukles novada dzērājus atskurbšanai nogādā galvaspilsētā — vidēji vienu līdz trīs personas ik mēnesi tur piespiedu kārtā nogādā atskurbt. Tie ir ekstrēmākie gadījumi. Ja pakalpojums būtu pieejams tuvāk vai uz vietas, klientu būtu vairāk.

Autori: GINTA GRINCĒVIČA, ARTIS DRĒZIŅŠ

Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām

Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties — nereti līdzās par noziegumiem aizturētiem —, vairs īsti nebija labi.

Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija — alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam. Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā. Paralēli atskurbtuvju telpas turpināja uzturēt Valsts policijas iecirkņi, tās izveidoja jaundibinātās pašvaldību policijas u. tml. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām. Ja konkrētā pašvaldība ar atskurbināšanu nenodarbojās, tā slēdza līgumus ar citu pašvaldību.

Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija — 15 eiro — nav pamatota ar aprēķiniem.

Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un tām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tā ka tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.

Izmanto ārpakalpojumu

Savulaik Valsts policijas Aizkraukles policijas iecirknī bija tā saucamā atskurbtuve. Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, atminas, ka valsts ar atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas vēlējās pārlikt uz pašvaldības pleciem. Tas arī bija pastāvošās sistēmas beigu sākums. No valsts puses sava darba efektivizāciju varot saprast, taču pienākumu uzlikšana pašvaldībai nerisina problēmu. Īstenot jaunās likuma prasības pašvaldības var, iekārtojot atskurbtuves vai nodrošinot atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību citviet. “Ar janvāri atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībai ir obligāta funkcija. Prasību izpildei finansējums netika piešķirts, mēs to risinām ekonomiski vispieejamākajā variantā. Īpašu entuziasmu neizrādījām, jo saprotam, lai izveidotu savu, vietējo atskurbtuvi, nepieciešami milzu līdzekļi. Nešķiet pareizi uz nodokļu maksātāju rēķina ieguldīties izklaidīgās dzīves piekopēju labā,” skaidro priekšsēdētājs. Taupot pašvaldības līdzekļus, nolemts pakalpojuma nodrošināšanai izmantot ārpakalpojumu. Vēl pirms jauno prasību stāšanās spēkā Aizkraukles novada pašvaldībai bija noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālo centru “Gaiziņš”, kur ekstrēmos gadījumos aizveda novadniekus. Jaunums ir pašvaldības trīspusējais līgums ar Valsts policiju un sociālo centru “Gaiziņš”, kas nozīmē, ka iereibušās personas uz Rīgu ved ne tikai pašvaldības policijas darbinieki, bet arī Valsts policija.

Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops par atskurbtuvju klientiem runā, no vienas puses, ciniski, no otras — līdzjūtīgi. “Sabiedrībai jāsaprot, ka atskurbtuve nav soda vieta, bet nav arī ārstniecības vieta. Tā ir palīdzības vieta tiem, kas nokļuvuši bezpalīdzības stāvoklī. Ik gadu daži cilvēki pie mums arī nomirst… Protams, ja mēs redzam, ka cilvēkam nepieciešama mediķu palīdzība, tie tiek arī saukti. Bet atskurbtuve nav slimnīca. Ja cilvēkam vajag slimnīcu, tad viņš uz turieni arī jāved. Daugavpilī atskurbtuve iekārtota slimnīcā, kur viņiem veic analīzes, sonogrāfijas un citas dārgas procedūras. Labi, ka šie dzērāji vēl intīmpakalpojumus nevar pieprasīt…” ironizē U. Līkops. “Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai guļ uz dermatīna matračiem kā pie mums! Starp citu, šie dzērāji arī guļot čurā, kakā un vemj. Vienīgais, ko mēs iedodam, ir tīras apakšbikses…” stāsta U. Līkops. “Gaiziņš” ir vienīgā Rīgas atskurbtuve. Žurnālistus tajā neielaiž, jo, kā saka U. Līkops, tā nav nekāda ekskursiju vieta.

Izgulēšanās maksā 22 eiro

Aizkraukles novadā situācija ir salīdzinoši mierīga. Vidēji mēnesī atskurbināšanas pakalpojumi nepieciešami vienam līdz trīs cilvēkiem. Latvijā ir vairākas iestādes, kas piedāvā šo pakalpojumu, Aizkraukles novada pašvaldība izraudzījās maciņam visizdevīgāko. Vienas personas diennakts uzturēšanās “Gaiziņā” Aizkraukles novada pašvaldībai izmaksā 22 eiro. Personai nodrošina gultas vietu (matraci), vienu ēdienreizi, visu nepieciešamo personīgai higiēnai, piekļuvi sanitārhigiēniskajām telpām. Tāpat uz vietas ir uzraugs un medicīnas darbinieks, tiek nodrošināta personas veselības stāvokļa novērtēšana un novērošana. Nodrošināta viņa drošība un personīgo mantu uzglabāšana. Priekšsēdētājs piemetina, ka pārdesmit eiro nav vienīgais ieguldījums: “Jāņem vērā, ka, vedot personu uz atskurbtuvi, no citu pienākumu veikšanas tiek atrauta policijas ekipāža.

Personai sastāda administratīvo protokolu par sabiedriskās kārtības pārkāpumu, tam ir nozīme gadījumos, kad tā ir maksātspējīga persona, tad līdzekļus par atskurbtuvi varētu atgūt. Visbiežāk gan tie ir cilvēki, kas iztiek no pabalstiem vai pensijas. Man šķiet, ka pareizākais būtu, ja visi izdevumi, kas rodas, vedot uz atskurbtuvi, tostarp, policijas autotransporta izmantošana, patērētā degviela, policistu darba stundas un sniegtā uzraudzība, būtu jāatmaksā. Vismaz uz to vajadzētu virzīties,” teic L. Līdums.

Mājās jātiek paša spēkiem

Atskurbināšanas pakalpojumu obligāta nodrošināšana pašvaldībai ir papildu nasta. Tā prasa ne tikai finansiālu ieguldījumu, bet arī citus resursus. “No vienas puses, pārņem dusmas, ka izlaidīgiem ļaudīm tiek pievērsta tik liela uzmanība. Labprātāk šos līdzekļus novirzītu senioriem vai jaunatnei, bet saprotam, ka sabiedrība ir tāda, kāda ir. Eksistē arī šādi pārstāvji, ar kuriem jātiek galā, lai saglabātu kārtību un drošību sabiedrībā. Braucienam uz atskurbtuvi ir arī pārmācoši audzinošs raksturs — iespējas nokļūt atpakaļ mājās personai jāmeklē pašai, atpakaļnogādāšanas serviss netiek piedāvāts. Tā ir viņa paša problēma, kurai jāmeklē risinājums,” teic priekšsēdētājs. Atskurbtuves izveide novada teritorijā pārredzamā nākotnē nav prioritāte, tā būtu finanšu līdzekļu neracionāla izmantošana. Lielāko daļu summas par atskurbtuves izmantošanas pakalpojumiem pašvaldība atgūst no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tiek kompensēti izdevumi, kas radušies iepriekšējā gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumu diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā ir bezpalīdzīgas, par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu piešķirot līdz 15 eiro.

Ja persona, kas ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, spēj sevi identificēt un nosaukt adresi, viņu vairumā gadījumā nogādā dzīvesvietā. Uz atskurbtuvi nākas vest gadījumos, kad mājas adresi cilvēks nespēj nosaukt vai priekšā ir ģimenes locekļi, kas radinieku šādā stāvoklī pār slieksni laist nevēlas, kā arī agresīvās personas.

Vislielākais plosts algas dienā

Aizkraukles novada pašvaldības policijai visbiežāk nākas reaģēt uz izsaukumiem, kuru rūpju avots ir personas tieši alkohola reibumā. Ar šādām personām nākas sastapties praktiski katru dienu, vispiesātinātākie un darba pilnākie ir pensiju un pabalstu izmaksu datumi. Vasarā motivācijai iedzert kalpo pat labi laikapstākļi, nereti pašvaldības policisti vienā dienā saņem vairākus izsaukumus par vienu un to pašu personu — vairākkārt nogādā viņu mājās, bet viņš pēc laika atkal ir ielās. “Pirmais, ko mēs aicinām — nelietot alkoholu sabiedriskā vietā. Noformējam protokolu un lūdzam doties prom. Ir gadījumi, kad nākas trenkāt no viena soliņa uz otru. Ja persona nevar paiet, bet citādi izskatās labi, vedam mājās. Ja ir aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā ar veselību, saucam neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja persona lamājas, uzvedas neadekvāti un agresīvi, vedam prom uz atskurbināšanas iestādi,” stāsta Anita Ozola, Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece. Viņa stāsta, ka cilvēki aktīvi ziņo par šādiem gadījumiem, ne vienmēr gan situācija atbilst patiesībai. Esot izsaukumi par soliņu sēdētājiem, pašvaldības policijas darbinieki reaģē, aizbrauc, bet personas nav lietojušas alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Viņi izskatās slikti, tas arī viss. Aizliegt sēdēt uz soliņa nevar, var vienīgi palūgt mainīt lokāciju.

Potenciālie atskurbtuves klienti Aizkraukles novadā iecienījuši konkrētas sabiedriskās vietas, kurās atpūsties un “barot zaļo pūķi”. Skrīveros un Koknesē tie ir stacijas laukumi, Aizkrauklē — autoosta. Nav vajadzības iezīmēt tipisko klientu, kuram visbiežāk nepieciešami atskurbināšanas pakalpojumi, šos cilvēkus ik dienu var sastapt un aplūkot nosauktajās vietās. Stereotipiski, bet ne nepatiesi — lielākoties tie ir vīrieši ar kādu daiļā dzimuma pārstāves izņēmumu, kāda ir katrā kompānijā.

Policijas ekipāža kā bezmaksas “taksis”

Dzērušo personu nogādāšana atskurbtuvē prasa ne tikai policijas darbinieku laiku, bet papildu darbu. A. Ozola ir tieša — pēc katra brauciena ir jāmazgā policijas automašīnas “būris”. Dzērāji ir nočurājušies, novēmušies, netīri un pat blusaini. Tas gan neesot ļaunākais scenārijs. “Vissliktāk, kad šāda persona ir agresīva. Jādomā, lai viņš nenodara pāri sev, apkārtējiem un arī inspektoriem. Pašvaldības policijas darbinieku aizsarglīdzekļi ir tādi, kādi ir — rokudzelži un piparu gāzes baloniņš,” stāsta A. Ozola.

Vakaros samilst ģimenes konflikti — sāk lietot alkoholu, skaļi uzvesties. Nepieļaujamas situācijas, kurās klāt ir bērni. Ikdienā Aizkraukles novada pašvaldības policijas darba laiks ir no pulksten 8 līdz 17. Šobrīd neregulāri, katru trešo, ceturto dienu, ielās tiek nodrošināta pašvaldības policijas patruļa līdz pulksten 22, citreiz stundu ilgāk. Ilgāku darba laiku lūdza iedzīvotāji, ar esošo kapacitāti rasts risinājums vismaz dažas dienas nedēļā patrulēt ilgāk. Tas gan neattiecas uz nedēļas nogalēm. A. Ozola nenoliedz, ka uz vietas esoša atskurbtuve krietni atvieglotu policijas darbinieku ikdienu. Tās noslodze būtu ļoti liela, jo šobrīd uz Rīgu tiek vestas personas no ekstrēmākām situācijām. Savulaik līgums par atskurbināšanas pakalpojumiem bija ar kādreizējo Ogres atskurbtuvi, turp attiecīgās personas veda arī profilakses pēc. Ir gadījumi, kad dzērušie policijas izsaukšanu uztver kā bezmaksas taksometra pakalpojumu. Ekipāža jau tiek sagaidīta ar vārdiem — ved mani mājās, es nevaru aiziet! Pašvaldības policijas priekšniece stāsta, ka citreiz šīs personas rīkojas ļoti bezkaunīgi, paši izsauc policijas darbiniekus, lai viņus aizgādā mājās. “Tagad netērējam resursus un laiku, bravūrīgos kadrus uz galvaspilsētu nevedam, tikai tos, kuriem tiešām tas ir nepieciešams. Informācija, ka sliktākajā gadījumā vedīsim uz Rīgu, dažus motivē savākties, sagrupēties un doties mājās izgulēties.”

Kas tad ar šo gadu mainās? Atskurbināšana no brīvprātīga pakalpojuma kļūst par likumā noteiktu. A. Ozola teic, ka policijas darbā izmaiņu nav. “Mēs turpinām strādāt ar personām alkohola vai citu reibinošo vielu iespaidā. Atskurbtuvju uzturēšana ir dārga, retais to grib uzņemties — jānodrošina mediķis un jāizpilda daudz nosacījumu, ko pašvaldība nevar atļauties, tādēļ nākas izmantot ārpakalpojumu.”

Pēc skaidra prāta uz matrača Rīgā

Ilona Luste, sociālā centra “Gaiziņš” vadītāja, stāsta, ka Rīgas filiālei šobrīd ir noslēgti līgumi ar 12 pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu. Bez Aizkraukles turp tiek vestas personas no Mārupes, Bauskas, Siguldas, Ropažiem un citurienes. Aizkraukles novada statistika — viena līdz trīs personas mēnesī. Tāda arī vairāku citu pašvaldību vidējais rādītājs. Tieši tik cilvēku “Gaiziņā” nonāk, piemēram, arī no Mārupes. Līderi apmeklētības ziņā ir lielo pašvaldību — Jūrmalā un Rīgā — dzīvojošie. Ik diennakti sociālajā centrā nonāk aptuveni 30 iereibušo rīdzinieku — gan patstāvīgie alkohola lietotāji, gan pirmreizējie klienti. Centrā ir 35 atskurbināšanai domātas vietas, tās iekārtotas četrās telpās. Ik dienu notiek telpu apkope, dezinfekcija, periodiski tiek atjaunots inventārs, 16. jūnijā centrs iegādājās 30 jaunus matračus, tiek veikts kosmētiskais telpu remonts. Uz luksusa apartamentiem nav ko cerēt — dzēruma izgulēšanai tiek piedāvāts matracis. “Tas ir saistīts ar personu drošību un veselību. Lai guļot neizkrīt no gultas augstuma un nesavainojas. Bieži šiem mūsu klientiem ir dažādas lēkmes, viena no tām ir epilepsija. Gulēšana uz grīdas novietota matrača cilvēku jau sākotnēji pasargā. Uz vietas esošais medicīnas darbinieks novēro klientu veselību. Ir gadījumi, kad nākas saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir nācies veikt atdzīvināšanas pasākumus, iekļaujot sirds masāžu. Tāpat bieži nākas saukt arī policiju — klienti reibumā kļūst agresīvi,” stāsta iestādes vadītāja.

Centrs ir atvērta tipa, kad persona dzērumu vai citu vielu radīto reibumu ir izgulējusi, viņa var doties mājās. Kādam līdz skaidrībai pietiek ar četrām stundām, citi noguļ pusi diennakts. Došanās un nokļūšana mājās nereti mēdz būt atsevišķs piedzīvojums. Cilvēku risinājumi mēdz būt dažādi — kāds aizņemas naudu atpakaļceļam, cits meklē mazu haltūru, lai nopelnītu sabiedriskā transporta biļetei mājup, cits rod radošāku pieeju.

Kopš likuma par atskurbināšanas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu stāšanās spēkā pagājis pusgads. I. Luste stāsta, ka jau laikus pašvaldības aktivizējās un noslēdza līgumu ar sociālo centru par šī pakalpojuma nodrošināšanu.

Balstoties uz datiem no pašvaldībām, kas šos pakalpojumus izmanto jau ilgāku laiku, viņa secina, ka izmaiņas apjomos, kam šis pakalpojums nepieciešams, nav.

Jēkabpilī atvērta pilnīgi jauna

Šogad aprīlī pavisam jauna atskurbtuve darbu sāka Jēkabpilī. Tā atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas teritorijā telpās, kurās agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centrs. Remonts izmaksājis vairāk nekā 160 tūkstošus eiro. Atskurbtuves telpas ir kā dzīvoklis, tikai bez mēbelēm, ir tikai dermatīna matrači uz grīdas. Krēsls un galds ir tikai uzraugiem, kuri ir četri un strādā maiņās visu diennakti. Viņu pienākums ir pieņemt klientus un viņus uzraudzīt. Ja nepieciešama mediķa palīdzība, tas tiekot izsaukts no turpat līdzās esošās slimnīcas. Klients jebkurā brīdī var doties projām. Lai kontrolētu, kas notiek atskurbšanas telpās, tajās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Tajās notiekošo uzraugs redz datorā. Divās telpās vienlaikus var uzturēties līdz desmit klientiem. Viena telpa ir bez logiem un slēdzama — ja gadās agresīvs klients. Kad žurnālists viesojās Jēkabpils atskurbtuvē un iemēģināja ne visai jauki smaržojošos matračus, tur nebija neviena dzērāja un tajā nedēļā vispār bijuši tikai četri. No 1. aprīļa līdz 15. jūnijam pakalpojumi sniegti 61 personai, no tām divām — vairākas reizes.

Jēkabpils novada pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu par atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Par pavadīto laiku atskurbtuvē klientam izraksta rēķinu — 77,48 eiro. Ja nesamaksā, tad to viņa vietā dara pašvaldība. Aprēķināts, ka gadā nepieciešams 350—400 klientu, lai slimnīca atskurbtuves dēļ neciestu zaudējumus. ◆

Kādai jābūt atskurbtuvei

◆ Ministru kabineta noteikumi “Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai” noteiktas prasības atskurbtuves telpu iekārtojumam un aprīkojumam.

◆ Jābūt uzņemšanas telpai, atskurbināšanas telpām vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dušas telpai un tualetes telpai, telpai vai vietai uzkopšanas inventāra, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, telpai personālam.

◆ Atskurbināšanas telpas iekārtojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu atskurbināšanai ievietotās personas drošību un būtu iespēja novērot to atskurbināšanas telpā (durvīs ierīkoti skatāmlodziņi, telpā ierīkota videonovērošana vai tā ir atvērta).

◆ Katra atskurbtuves telpa un tās aprīkojums jāuztur tīrs un darba kārtībā. Atskurbtuves telpu sienu un grīdu apdarei vajag izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus. Atskurbtuves telpu grīdas seguma mitrā uzkopšana jāveic atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi dienā, lietojot mazgāšanas līdzekļus.

◆ Matracis un spilvens ir jāpārvelk ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalku. Tos mazgā un dezinficē atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc katra klienta izrakstīšanas.

◆ Ja atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmanto dvieli, gultas veļu vai segu, tā jāmazgā atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc klienta izrakstīšanas. Ja dvielis, gultas veļa vai sega ir piesārņota ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, tā jāmazgā ar dezinficējošiem mazgāšanas līdzekļiem.

◆ Gaisa temperatūrai atskurbināšanas telpās, dušas telpās, tualetes telpās un personāla telpās jābūt 18—25° C, bet gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās — ne zemākai par 18° C. Gaisa apmaiņa telpās jānodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.