Kad īsās ziemas dienas kļūst garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi, tiek svinēti Meteņi. Saskaņā ar latviskās sadzīves tradīcijām Meteņi svinami 6. februārī. Mūsu senčiem Metenis ievadīja pavasara un jauna saimnieciskā gada sākumu.
Ticējumi vēsta, ka šajā dienā jāveļ sniega bumbas un jātin kamoli, lai visi darbi apaļi, raiti un gludi sokas visa gada garumā. Tad nu lielie un mazie ķērās pie sniega bumbu velšanas un sacensības, kā arī lielīšanās stadionā pieņēmās spēkā.
Šajā dienā ir jāpriecājas, nedrīkst skopoties, jāgādā par ražu, jāuzlabo dzīves kvalitāte, daudz jādzied un jādanco, jātrokšņo, jāiet skaļos un jautros gājienos, arī mēs, Pērses sākumskolas saime, dziedot “Bēdu manu, lielu bēdu”, rībinot mūzikas instrumentus un dipinot kājas, devāmies ķekatnieku gājienā Metenim pa pēdām, dzenot prom ziemu un biedējot kurmjus.
Laiks mūs lutināja, ragavās sasēdināti, mazie bērni ļāvās ziemas priekiem, jo lielie skolas biedri viņus izvizināja uz nebēdu. Vislielākā jautrība norisinājās uz kalniņa, kur sacentās garākajā nobraucienā, ja vien audzēs linus, tie gana labi solās izaugt.
Lieliskie laikapstākļi liecina par to, ka Lieldienas būs fantastiskas un pavasaris silts, kā arī ogu un sēņu vasarā būs daudz.
Metenis bija sarūpējis veiksmei un laimei sudraba Meteņpogas, kā arī saldumlietutiņu! Pilnām kabatām, smaidiem sejās un lustīgi kopā svinot, jautri sagaidījām Meteņdienu.
Lai visiem burvīgs pavasara gaidīšanas laiks!
Autors: Daiga Andersone, skolotāja
Reklāma