Drošība svarīga gan valsts iekšienē, gan ārpus tās

Žurnālisti pie sarunu galda ar aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministriem

Drošības jautājumiem pievērsta liela uzmanība un interese, tāpēc reģionālo mediju pārstāvjiem bija iespēja tikties ar trim ministriem, kuri tieši saistīti ar šo jomu — ārlietu ministri Baibu Braži, aizsardzības ministru Andri Sprūdu un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Vērtīgas sarunas un diskusijas bija arī ar dažādu institūciju pārstāvjiem.

Nav militāru draudu

— Vai Krievija iebruks Latvijā? — šādu jautājumu nereti saņem ārlietu ministre Baiba Braže. Viņas atbilde ir — nē! Ne fiziski, bet jāapzinās, ka eksistē cita veida apdraudējumi un iebrukumi, piemēram, informatīvajai telpai, un tie no Krievijas puses ir nepārtraukti, turklāt nemazināsies ne tikai pret Latviju, bet arī citām valstīm.

— Šobrīd nav militāru draudu ne Latvijai, ne citām NATO valstīm, jo kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā ļoti daudz ir investēts iepriekšējās brīdināšanas sistēmās. Tas nozīmē, ka NATO valstu izlūkdienesti strādā kopā, lai veidotu vienotu draudu izvērtējumu. Līdz ar to mums ir laba izpratne par to, ko Krievija dara un plāno. Turklāt ar tiem resursiem, kas tai ir tagad, Krievija nav spējīga uzbrukt NATO vai citām valstīm. Tas gan nenozīmē, ka ar laiku tā nevar savus spēkus atjaunot, tāpēc nepieciešama nepārtraukta situācijas uzraudzīšana, — atzina Baiba Braže.

Viņa uzsvēra, ka nepieciešams lielāks militārā spēka apjoms visās valstīs, ātrākas reaģēšanas spējas, līdz ar to cita veida militārās mācības. Tāpēc ir vienošanās, ka Latvija paaugstinās aizsardzības izdevumus līdz 4 %, lai nodrošinātu nepieciešamās vajadzības. Baiba Braže piebilda, ka jau iepriekš aizsākās diskusijas, ka aizsardzības izdevumiem vairs nepietiek ar 2 % no budžeta, ko Latvija noteikti atbalsta.

— Aktivizējusies arī Eiropas Savienība, apzinoties, ka 2022. gadā iesāktais karš Ukrainā mainījis visus drošība pamatus. Līdz ar to organizācija pārstrukturizējusi savus līdzekļus, un ir lielākais atbalsta nodrošinātājs Ukrainai, pirmo reizi arī pērkot ieročus. Tā ka abas organizācijas šobrīd ir ciešā sadarbībā, bet Eiropas Savienība neplāno kļūt par NATO. Mērķis ir kopīgas intereses, sadarbība, arī ar ASV jauno administrāciju, no kuras puses gan jūtami dažādi informācijas “sprādzieni”. Mūsu nostāja ir nekomentēt katru izteicienu, jo viens ir paziņojums publiskā telpā, bet cits – intereses un virzieni, kuros strādā-
jam. Dažādiem cilvēkiem ir dažāds stils, un prezidenta Trampa stils ir viņam raksturīgs. Turklāt ASV iesaiste NATO nav mainījusies, apzinoties gan, ka šobrīd Ķīna tai ir milzīgs izaicinājums. Reāli arī jāsaprot, ka Ķīnai ir milzīgs spēks un bez tās tehnoloģiskā atbalsta Krievija nevarētu trīs gadus karot Ukrainā, — teica ārlietu ministre.

Jāturpina palīdzēt

Nozīmīgs jautājums joprojām ir karš Ukrainā. Tās valsts vadītāji un iedzīvotāji ne reizi vien apliecinājuši, ka nepieņems netaisnīgus miera nosacījumus, tāpēc jāturpina atbalstīt šī valsts, ko dara arī Latvija.

— Visi grib mieru, īpaši ukraiņi. Tomēr, ja vienīgais veids, kā līdz tam nonākt, ir spēks kara laukā, tas jāatbalsta. Latvijas dažāda veida palīdzība Ukrainai ir ievērojama, un viena ceturtā daļa no valsts kopprodukta ir tieši militārā palīdzība. Ir arī atbalsts enerģētiskajā sektorā, jo Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem. Palīdzība ir arī citos aspektos, un paldies visiem, kuri atbalstījuši Ukrainu ar savu devumu. Tas šīs valsts cilvēkiem ir ļoti svarīgi — zināt, ka neesi viens, un Latvijai viņi ir ļoti pateicīgi, — teica Baiba Braže.

Šajā cīņā ļoti svarīga ir Krievijas spēju mazināšana, lai tā nevar turpināt karu. Tas saistīts ar ieņēmumiem Krievijas budžetā, ko lielākoties nodrošina tās naftas, gāzes un citu resursu eksports. Līdz ar to sankciju paketes paredz tā ierobežošanu. Cīņa sākusies arī ar tā saucamajiem Krievijas “ēnu” kuģiem, kuri pārvadā naftas produktus, neievērojot naftas pārdošanas cenu griestus. Tagad tos jau ir vieglāk apzināt, un šobrīd sankciju sarakstā ir vairāk nekā 80 tādu kuģu.

— Vēl viena sankciju pakete ir vērsta pret to, lai Krievija netiek klāt tehnoloģijām savu spēku stiprināšanai militārajā jomā. Ir, protams, mēģinājumi, to visu apiet caur trešajām valstīm, tāpēc tas ir tāds pastāvīgs darbs, lai sekotu līdzi Krievijas izdomai. Tomēr šobrīd tas vairs nav tik vienkārši iespējams kopīgajās informācijas sistēmās. Eiropas Savienībai ir arī savs sankciju pārstāvis, kurš strādā ar trešajām valstīm, dodas uz turieni, runā ar to iestādēm, daloties ar informāciju, jo arī šīs valstis nav ieinteresētas, lai caur tām notiktu kaut kāda sankciju apiešana. Arī Latvijā ir spēcīga sistēma, kas uzrauga sankciju ievērošanu, — stāstīja ministre.

Par Krievijas ekonomikas ierobežošanu informēja arī Ārlietu ministrijas Sankciju nodaļas vadītājs Gints Serafinovičs. Viņš atzina, ka pēc iebrukuma Ukrainā, Krievijai piemērotā apjomīgā pirmā sankciju pakete bija sarežģīta administrēšanā un koordinēšanā, bet tagad izveidota vienota sistēmu, kas ir Finanšu izlūkošanas dienesta pārziņā. Šobrīd apstiprināta 16. sankciju kārta pret Krieviju, un to visu mērķis ir mazināt Krievijas ieņēmumus, kam dienests sadarbībā ar citām institūcijām seko līdzi. Sankciju ieviešana ir Eiropas Savienības kompetence, bet katra dalībvalsts var noteikt savas prioritātes, ņemot vērā to nepieciešamību, tāpēc būtiska ir sadarbība.

Visi sankciju pārkāpumi Latvijā ir kriminalizēti, bet procesā ir grozījumi likumā, kad par nenozīmīgākiem pārkāpumiem varēs piemērot administratīvu sodu.

Svarīgi atgādināt

Kā piebilda Baiba Braže, notiek nepārtrauktas sarunas ar dažādām organizācijām, lai runātu par Krieviju kā reālu draudu, jo valstis, kas atrodas tālāk no tās, to ne vienmēr apzinās. Pēc uzbrukuma Ukrainai situācija mainījās, bet ar laiku katrs vairāk pievēršas saviem darbiem un problēmām. Tāpēc ir svarīgi atgādināt un neatslābt šajā pozīcijā.

Vai vēsture tomēr var atkārtoties, kā bija pirms un pēc Otrā pasaules kara, kad Baltijas valstu likteni noteica, slepeni vienojoties? Kas šobrīd mainījies?

Kā atzina Baiba Braže — toreiz Baltijas valstu nostāja bija būt neitrālām, neesot nevienā spēcīgā aliansē un nebija arī tādu tehnoloģisko spēju un resursu kā šodien. Tagad ir citādāk, tāpēc ir pārliecība, ka iebrukums NATO valstīs nav iespējams.

— Drošības uzdevums ir samazināt pretinieka iespējas, ko apliecina arī Ukrainas piemērs, jo triju gadu laikā Krievija spējusi iekarot tikai nelielu daļiņu Ukrainas teritorijas. Vai draudi tomēr var rasties? Var, tāpēc jāgatavojas visiem, ko arī darām. Par kādu politisko vienošanos pagaidām nav neviena signāla, lai gan ticam, ka Krievija to gribētu. Tomēr Eiropas valstis šobrīd ir pietiekami spēcīgas, lai to nepieļautu, — teica ministre.

Iziet pasaulē

Ārlietu ministrija savā darbā gan nekoncentrējas tikai uz karu un drošības pasākumiem, bet veic arī citus pienākumus. Viens no tiem ir atbalsts Latvijas uzņēmējiem ieiet un darboties starptautiskos tirgos, un esot prieks, ka to skaits ir pietiekami liels. Līdz ar to jāturpina meklēt jauni tirgi, kur ir izdevīgi eksporta noteikumi un augsta pirktspēja.

— Regulāri vedam uzņēmumu pārstāvjus uz dažādām starptautiskām izstādēm, kur var gūt kontaktus un redzēt situāciju pasaulē, lai meklētu iespējas. Tādu labu piemēru ir daudz, kad Latvijas uzņēmums iziet pasaulē, ko veicina arī esošās iespējas. Sabiedrība ir mobila, dodoties uz ārvalstīm, atgriežoties Latvijā, izmantojot iespējas, un tas viss var būt ieguvums Latvijai, — uzsver Baiba Braže.

Runājot par mākslīgo intelektu, ministre atzina, ka tā ir gan laba iespēja, gan zināms drauds. Baiba Braže piekrita, ka vislielākie draudi ir informācijas jomā, viegli un ērti radot maldīgu saturu. Risinājums ir pašiem aktīvāk apgūt mākslīgo intelektu, izmantot zināšanas, lai atpazītu melīgās kampaņas. Šobrīd cilvēkiem jābūt erudītiem informācijas jomā, kritiski jāizvērtē tās avotus.

Panikai nav vietas

To, ka dzīvojam sarežģītos laikos, un situācija ar kaimiņu Krieviju nav nekas jauns, atzina arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Panikai nav vietas, bet jāturpina iesāktais darbs drošības stiprināšanā, sadarbojoties ar partneriem.

Runājot par budžeta līdzekļiem aizsardzībai, ministrs atzina, ka minētos 4 % paredzēts nodrošināt no 2026. gada, virzoties uz 5 %. Tādai tendencei jābūt arī citās NATO valstī, jo esam vienā “laivā”, nav tikai viena Latvija, bet kopīga alianse. Arī Eiropas Savienībai būs jāpalielina finansējums aizsardzībai.

— Ir izstrādāts plāns, kas jāievieš un jāiegādājas, arī austrumu robežas stiprināšanai. Līgumi lielākoties noslēgti, un jau notiek to īstenošana. Esam un būsim atbildīgi par katru ieguldīto centu, kas budžetā piešķirts aizsardzībai, ejot cauri visām izdevumu pozīcijām, lai nebūtu nekādu šaubu par resursu izlietojuma lietderību. Tomēr nevaram aizmirst arī par valsts pamatvajadzībām, tāpēc, visticamāk, jāizmanto iespēja aizņemties līdzekļus, jo tā ir valsts, iedzīvotāju un ģimeņu drošība, — teica Andris Sprūds, atzīstot, ka aizsardzības stiprināšana vienlaikus ir arī tautsaimniecības stiprināšana, jo iesaistīta gan ražošana, gan pakalpojumu sniegšana.

Par tiltu diskutē

Tikšanās laikā pārrunāta arī Sēlijas poligona izveide gaita. Aizsardzības ministrs atzina, ka viss notiek pēc plāna, un publiskajā telpā izskanējuši maldi, ka darbi kavējas.

— Sēlijas poligons būs lielākais militārās infrastruktūras objekts Baltijā apmācībām un valsts aizsardzības dienesta vajadzībām, un mums tas ir svarīgs. Būvniecība notiek divās kārtās, un pirmā paredz poligonā sākt mācības no 2026. gada, kad tur jāizbūvē īslaicīgās uzturēšanās laukums, un neredzu iemeslus, kāpēc tas nenotiks. Turklāt jau no pagājušā gada tur notiek dronu testēšana, tā ka var teikt, ka poligons jau tagad darbojas. Otrajā kārtā notiks poligona bāzes izbūve ar ēkām un infrastruktūru. Virzība notiek, bet arī šajā objektā plānojam vēlreiz izskatīt visus izdevumus, jo tie ir lieli. Katram centam jābūt pamatotam, — teica ministrs.

Izskanēja arī jautājums par iespējamā tilta būvniecību pār Daugavu pie Kokneses. Ministrs atzina, ka tas ir apspriests, bet vēl jādiskutē, vai šāds objekts patiešām nepieciešams, cik izmaksās, vai var atļauties tādus tēriņus, vai tomēr izmantot citas iespējas. Izdevumu jau tāpat ir daudz, kaut vai Daudzevas — Sunākstes ceļa pārbūve, kam Aizsardzības ministrijas budžetā plānoti 16 miljoni eiro.

Jāinformē ātrāk un vairāk

Andris Sprūds atzina, ka viņa darbs ministrijā sākās ar droniem, kad viens no tiem pazuda no bruņoto spēku radariem. Vēlāk sekoja incidents, kad drons ielidoja un nokrita Rēzeknes novadā.

— Dronu ražošanai un iegādei ir arvien lielāka nozīme, jo šīm tehnoloģijām ir nākotne, un Latvijā tās veiksmīgi attīstās. Arī to izmantošana kļūst arvien aktuālāka. Mana pārliecība, ka ikviens svešs drons, kas ielido mūsu teritorijā, ir jānotriec, bet to izdarīt miera laikā nav vienkāršs uzdevums. Rēzeknes gadījumu esam detalizēti izanalizējuši un guvuši mācību, bet jāsaprot, ka ne visas situācijas ir vienādas un paredzamas. Arī droni ir dažādi, un nevar uzbūvēt kupolu, lai no tiem pilnībā izvairītos. Ne visus dronus pat “ķer” radari, — teica ministrs.

Viņš atzina, ka apziņošanas sistēma un iedzīvotāju informēšana ir jāpilnveido, bet svarīga ir stratēģija — kas, kad un kuram jāsaka, lai neradītu vēl lielāku paniku. Tomēr ministra ieskatā sabiedrībai jāzina pēc iespējas ātrāk un vairāk. Viens no veidiem ir aplikācija 112, ko jau daudzi izmanto, bet varētu aktīvāk. Pagaidām to lejuplādējuši vien ap 60 000 cilvēku, kas ir mazs skaits. Iebilde gan izskanēja, ka tajā lietotājs saņem informāciju, piemēram, par plūdiem vai spēcīgu vēju, bet ne par iznīcinātāju pārlidojumiem, kas arī būtu svarīgi. Ministrs gan šaubījās, vai tas nepieciešams, jo militārās mācības notiek nepārtraukti, līdz ar to aplikācijā ziņojumi būs tik bieži, ka zudīs tās jēga.

Andris Sprūds uzsvēra, ka arvien lielāka nozīme ir visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzībā, lai cilvēki būtu gan informēti, gan sagatavoti. Tāpat nozīmīgs solis ir militārās industrijas attīstība Latvijā, izmantojot mūsu pašu resursus.

Attur no šķērsošanas

Arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sniegtā informācija galvenokārt bija par drošības tēmu. Iepriekšējos gados pastiprinātas uzmanības lokā bija valsts ārējā robeža un tās nelegāla šķērsošana. Žoga izveide gar Krievijas un Baltkrievijas robežu ir pabeigta. Šogad Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs visas Austrumu robežas garumā ierīko optisko kabeli kopā ar nepieciešamajām uzraudzības sensoru sistēmām. Tās būs aprīkotas ar mākslīgo intelektu un spēs atšķirt ne tikai cilvēku no dzīvnieka, bet arī to, kuras valsts robežsargs ir tuvumā. Projektu finansē gan valsts, gan Eiropas Savienības fondi, un tam pilnībā jānoslēdzas līdz 2026. gadam. Līdz ar to Latvijai būs ļoti moderna robeža.

Rihards Kozlovskis informēja, ka aizvadītais gads nelegālā robežas šķērsošanā nav bijis tik trauksmains kā 2023. gads, kad no tās atturēti 14 000 cilvēku. Pērn tie bija ap 5000. Šogad situācija ir mainīga — kādu dienu ir, citā nav, bet nevar pateikt, ka šis process ir beidzies. Apzinātas un aizturētas arī personas, kas organizēja nelegālo robežas šķērsošanu, bet cilvēku izdoma un mēģinājums īstenot savus nodomus ar to nebeidzas. Tomēr kopumā izdevies nepieļaut, ka nelegālajiem migrantiem veidojas Latvijas maršruts, kas būtiski ietekmētu arī iekšējo drošību valstī.

Jābūt sagatavotiem

— Civilajā aizsardzībā tagad primārais ir patvertņu jautājums. Apzināti objekti, kas tām atbilst vai daļēji atbilst, un jāveic to pielāgošana. Lai tas straujāk virzītos uz priekšu, šim mērķim būs 22 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Pašvaldībām izvērtēšanai jau nosūtīts priekšlikums par iespējamo finansējuma sadali. Iecerēts, ka esošais piedāvājums ļaus atbilstoši 3. kategorijas patvertnei pielāgot un aprīkot vismaz 500 valsts un pašvaldības īpašumā esošus objektus, — teica ministrs.

Noslēgumam tuvojas uzlabojumi aplikācijā 112, lai ikviens redzētu, kur ir viņam tuvākā patvertne.

Labas izredzes

Latvijas balsij Eiropā un pasaulē ir nozīme, ko apliecināja Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Andrejs Pildegovičs. Viņš ir arī Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs.

— Tas ir būtiski arī Ukrainas kara kontekstā, un Latvijas mērķis šajā padomē ir panākt, lai Ukrainas jautājums būtu aktuāls joprojām un atbalsts nemazinātos. Tas būs darbs sarežģītos apstākļos, bet domāju, ka pa spēkam Latvijas diplomātijai. Balsojums ģenerālajā asamblejā būs šovasar, un Latvijai ir labas izredzes, — uzsvēra diplomāts.

Kolēģus žurnālistus interesēja, kāpēc Krievija joprojām ir pilntiesīga partnere pie ANO galda? Andrejs Pildegovičs atzina, ka Krievija ir izolēta no daudzām ANO padomēm, bet pilnībā izslēgt no ANO nav izdevies. Tomēr šī valsts ir jāsauc pie atbildības par noziegumu pret mieru, veidojot speciālo tribunālu, kas to izskatītu, un tā ir reāla iespēja.

Lai arī ieviestas sankcijas un panākti citi ierobežojumi, preču imports no Krievijas un Baltkrievijas tomēr turpinās. Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere atzina, ka bijušas sarunas par pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu, bet Eiropas Savienībā tomēr par to nav vienprātības, tāpēc iecere neguva tālāku virzību. Viens no risinājumiem gan ir tarifu celšana Krievijas precēm.

— Ekonomiskās sadarbības pārtraukšana ar Krieviju ir bijusi Latvijas prioritāte, apzinoties, ka tā ir saistīta ar dažādiem riskiem. Tomēr nekas nenotiek vienā dienā, bet neatlaidīgi strādājot pie konkrētā jautājuma. Skaidrs arī tas, ka Krievija nemainīsies arī pēc kara beigām, tāpēc savās darbībās jābūt tālredzīgiem, — teica Katarina Plātere.

Neapzinās riskus

Bažas rada arī tūrisma braucieni uz Krieviju un Baltkrieviju, ko, iespējams, varēs ierobežot izmaiņas Tūrisma likumā. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa atzina, ka tā patiesi ir liela problēma. Lai arī cilvēkus brīdina nedoties uz šīm kaimiņvalstīm, viņi acīmredzot dzīvo citā informatīvajā telpā. Grozījumi likumā ir viens posms, un skars apmēram 10 % cilvēku, bet lielākoties brauc ar personīgajām automašīnām. Nevienam aizliegt to darīt nevar, bet riski jāapzinās.

Katarina Plātere piebilda, ka cilvēki bieži vien neapzinās realitāti, jo uz citu valsti aizbrauc ar savas valsts pieredzes bagāžu, kas nozīmē brīvību daudzās jomās, bet citur to tā neuztver. Kaimiņvalstīs cilvēki aizturēti un ir apcietinājumā pat par citādāk uztvertu frāzi, “nepareizas” krāsas apkaklīti, nevainīgām bildēm vai tekstu tālrunī. Kritiku neiztur apgalvojums, ka ar mani jau nekas nevar notikt! Šobrīd apzināti ap 20 Baltkrievijā ieslodzītajiem Latvijas cilvēkiem par dažādiem pārkāpumiem, arī pamatotiem, bet daļai šīs lietas acīmredzami ir politiskas. Turklāt sadarbība ar Baltkrievijas tiesībsargājošajām iestādēm ir ļoti sarežģīta. Diemžēl cilvēkus tas neattur. Acīmredzot, kamēr paši par to nepārliecinās, visi brīdinājumi nestrādā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.