Drošāk ar savējiem šoferiem

Pēc smagās 10. janvāra avārijas uz Ventspils šosejas reģionu izglītības iestādes un pašvaldības analizējušas drošības jautājumus par skolēnu vešanu uz dažādiem pasākumiem. “Latvijas Avīzē” 18. februārī publicējām rakstu “Lai koncerta vietā nebūtu bēres”, kur izkristalizējās vairāki secinājumi, tostarp, ka pašvaldības nepietiekami piešķirtais finansējums pašdarbības kolektīvu braucieniem var novest pie apšaubāma pakalpojuma sniedzēja. Ventspils domes vadība nolēmusi veikt vairākas pārmaiņas, tajā skaitā nolemts arī, ka skolēnus turpmāk nedrīkstēšot pārvadāt šoferi, kuriem nav vismaz trīs gadu autobusu vadītāja pieredze, un sliktos laika apstākļos pakalpojuma sniedzējs braucienu varēšot atteikt. Ko reģionu laikrakstu žurnālisti atklājuši, sekojot “Latvijas Avīzes” publikācijā aizsāktajam tematam?

Māra Libeka

Alga par mazu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis intervijā žurnālā “Klubs” nesen pauda bažas, ka profesionālie autovadītāji strauji noveco, ka jaunie šo profesiju neizvēlas un tāpēc ne velti šobrīd esot atvieglota autovadītāja apliecības iegūšana – no B kategorijas pa taisno uz autobusu. Taču, lai piesaistītu profesionālus autobusu vadītājus, nepietiek ar atvieglojumiem – kā viens no būtiskākajiem stimuliem ir alga. Aizkraukles novada laikraksta “Staburags” žurnālists Imants Kaziļuns raksta, ka autobusa vadītājam atalgojums esot zem tūkstoš eiro pirms nodokļu nomaksas. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā internetā darba sludinājumos žurnālists izlasījis, ka Ogres novada Ķeguma pilsētas pārvalde piedāvājot pilnu darba slodzi autobusa vadītājam par 980 eiro mēnesī, kas ir apmēram tikpat, cik krāvējam lielveikalā. Pieredzējuša autovadītāja algai vajadzētu būt līdz pat diviem tūkstošiem eiro, domā žurnālists.

Arī Jaunjelgavas Kultūras centra vadītājai Sandrai Smonai ir tiesības sēsties pie pasažieru autobusa stūres, un viņa varētu ar savas iestādes autobusu vest uz pasākumiem kultūras centra pašdarbniekus, taču vadītāja apzinās, ka viņai trūkst nepieciešamo iemaņu, lai to darītu. Kultūras centram esot savs šoferis, ar kuru noslēgts līgums.

Koknesietis Aldis Āre, kurš ir autobusa vadītājs uzņēmumā “Amber Buss”, par gados jauniem kolēģiem, kuri labprāt vestu bērnus uz pasākumiem, laikrakstam “Staburags” saka: tādu ir ļoti maz. Parunājot ar tiem, kuriem ir D kategorijas vadītāja apliecība, visi teikuši, ka kategoriski atsakoties vest bērnus, arī lielās atbildības dēļ.

Par naudas trūkumu nesūdzas

Daudzās pašvaldībās ir savi gadiem zināmie autobusu šoferi, kuri nerada bažas par profesionālajām spējām. To vidū ir arī Latvijā otrā mazākā pašvaldība – Valkas novads, kur nepastāvot jautājums par šoferu uzticamību, jo skolēnus lielākoties pārvadājot pašvaldībā strādājošie skolēnu autobusu šoferi ar ilgu gadu pieredzi. Laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Inga Karpova raksta, ka arī tad, ja nepieciešams izmantot ārpakalpojumu, skolēnus pārvadājot vietējie, kuri nodarbojas ar šo uzņēmējdarbības veidu un ir pazīstami.

Pašvaldībai esot seši skolēnu pārvadāšanai paredzēti autobusi un pieci šoferi. Finansējums šim nolūkam esot iekļauts katras izglītības iestādes budžetā, un laikrakstā neizskan bažas, ka naudas nepietiekot.

Pašvaldība esot izstrādājusi noteikumus par skolēnu braucieniem izglītojošās ekskursijās un uz konkursiem, kā arī sporta sacensībām. Valkas novada pašvaldības Izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks gan atzīst, ka pēdējā laikā bieži esot nepieciešami ārpakalpojumi, jo sacensības, skates un koncerti nereti notiekot brīvdienās. Taču Valkas novadā viss esot stingri reglamentēts. Līdzko skolas vadība saņemot brauciena organizatora iesniegumu, tā tiekot izdots vadības rīkojums par to, kurš konkrētajā izbraucienā ir atbildīgais par bērniem. Notiekot skolēnu drošības instruktāža, tostarp par drošības jostu lietošanu.

Par naudas trūkumu skolēnu pārvadāšanai nesūrojas arī Jelgavas pilsēta. Pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza laikrakstam “Zemgales Ziņas” stāsta, ka noslēgta vienošanās ar SIA “Rixco” par transporta pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas izglītības iestādēs. Arī Jelgavas novada pašvaldībai esot līgums ar šo firmu. Tai piederot jauni un moderni autobusi.

Jelgavas novadā drošības jautājumi esot aktualizēti gan klašu stundās, gan skolēnu autobusos. “No skolas vienmēr pirms katra brauciena tiek norīkots atbildīgais skolotājs vai pat vairāki skolotāji, kuri veic izglītojamo instruktāžu pirms brauciena un pārrauga situāciju,” stāsta Vircavas pamatskolas direktore Eva Fišere.

Pieraduši pie stingriem šoferiem

Daudzās pašvaldībās gan šoferi, gan pedagogi un vecāki vēlreiz bērniem atsvaidzinājuši zināšanas par drošības jostas lietošanu un citiem uzvedības noteikumiem transportā. Bet pats galvenais drošības garants ir labi autobusi un profesionāli šoferi, to atzinuši gan mūzikas skolu, gan sporta centru pedagogi.

Laikrakstā “Bauskas Dzīve” lasāms, ka Vecumnieku pārvalde aizvadītajā gadā ir nopirkusi divus mazlietotus 2023. gada izlaiduma autobusus skolēnu pārvadāšanai. “Pret šoferīšiem iebildumu nav, vienmēr bijis labs kontakts, visu esam sarunājuši,” stāsta sporta skolas volejbola treneris Rolands Plēsnieks. Treneris uzsver, ka Vecumnieku jaunajiem sportistiem vienmēr bijis jāievēro stingri noteikumi, lai braukšana būtu droša, – viņi nepārvietojas pa autobusu braukšanas laikā un piesprādzējas. “Šoferi vienmēr stingri pateikuši, ko drīkst vai nedrīkst darīt; bērni pie tā pieraduši, un visi saprot, ko gaidīt,” teic Plēsnieks. Vienmēr ceļā jūtoties droši, starpgadījumu neesot bijis. Braukšanai tiekot ierēķināts papildu laiks, lai nav jāskrien pēdējā minūtē.

Treneriem pašvaldības šoferi, gan tie, kuri brauc ar lielajiem autobusiem, gan tie, kuri vada mikroautobusu ar astoņām un desmit sēdvietām, jau sen esot pazīstami un viņu atbildība nekad nav bijusi jāapšauba.

Šoferis Ivars Zadovskis, kurš Vecumniekos strādā jau 17 gadus, stāsta, ka sporta skolā esot labi, saprotoši treneri, kuri paši izstaigā autobusu, pārbauda,vai visi ir piesprādzējušies. “Jābrauc uzmanīgi, tas man jau no senatnes, vai vedu bērnus vai pieaugušos. Visādi brīnumi uz ceļa notiek, brauc iesācēji, tāpēc jācenšas paredzēt situāciju,” atzīst autovadītājs.

Cilvēcisko faktoru nav iespējams novērst

Skolēnu pārvadāšanai Alūksnes novadā ir pieejams viens lielais autobuss un septiņi mikroautobusi. Taču, ja skolēni vēlas doties kādā ekskursijā vai uz olimpiādi, ne vienmēr pašvaldība spējot viņus nodrošināt ar transportu, jo pašvaldības septiņi šoferi ik dienu ir iesaistīti skolēnu pārvadājumos, informē “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione-Lapseniete stāsta, ka pēc traģiskās avārijas lielāku nozīmi drošībai pievēršot gan pedagogi, gan bērnu vecāki.

“Manuprāt, ikdienā lielāka uzmanība skolēnu autobusiem jāpievērš no policijas puses. Manā pieredzē, kad braucam uz konkursiem ar autobusu, policija nekad nav apturējusi mūsu transportu, bet tas būtu jādara regulāri,” uzskata Alūksnes Mūzikas skolas skolotājs Mārcis Kalniņš.

Savukārt Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zane Vaskāne tam nepiekrīt, jo pēc 10. janvāra traģiskās avārijas Valsts policija pastiprināti pievēršot uzmanību skolēnu pārvadājumu drošībai. Policijas reidi, kas tiekot saistīti ar skolēnu pārvadājumiem, notiekot plānveidīgi un pēc nepieciešamības tos pastiprinot.

SIA “Auto – moto” autoskolas ceļu satiksmes noteikumu pasniedzējs Andris Leišavnieks Gulbenes novada laikrakstam “Dzirkstele” uzsvēris, ka to, vai šoferis ievēros Ceļu satiksmes noteikumus, neviens nevarot garantēt. Līdzīgi domā arī Gulbenes Mūzikas skolas direktora pienākumu izpildītāja Māra Mezīte: “Atgādinām, lai noteikti piesprādzējas, bet to, kāds būs šoferis, kas vedīs, mēs nevaram zināt. Piemēram, nesen bērni brauca uz konkursu Daugavpilī. Toreiz pat šoferītis mums piezvanīja un visu izprasīja. Līdz šim tādu zvanu no šoferiem nav bijis. Mēs nopriecājāmies par to,” saka Mezīte un norāda, ka, par laimi, ar pārgalvīgiem šoferiem neesot bijusi saskarsme. Visi Izglītības pārvaldē akceptētie reisi tiekot izpildīti ar Gulbenes novada pašvaldības un akciju sabiedrības “Talsu autotransports” autobusiem. Skolēns drīkst piedalīties braucienā, ja vecāki ir parakstījuši atļauju, kurā ir informācija par brauciena mērķi, norisi, maršrutu, laiku un aicinājums pārrunāt ar savu bērnu drošības un kārtības noteikumus.

Arī Ventspils domes speciāli izveidotā komisija, kas pēc 10. janvāra analizēja skolēnu pārvadājumu jautājumus pilsētā, vērsa uzmanību uz to, ka neesot iespējams pilnībā novērst cilvēcisko faktoru, kas ietver subjektīvus lēmumus, neparedzētas situācijas, tehniskas problēmas, laika apstākļus, ceļu uzturētāju rīcību.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.