Dons Žuans — mūsdienu vīriešu arhetips

VĒRTĒ BIRUTA IRĒNA OSĪTE, pensionēta skolotāja

Pēc pandēmijas pārtraukuma — no 8. jūnija līdz 1. jūlijam — notiek Rīgas Operas festivāls. Tas ir pirmais šāda mēroga festivāls Ziemeļeiropā, kļuvis par tradīciju, un to gaida gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras baudītāji. Festivāls dibināts tālajā 1998. gadā. Tas noslēdz Latvijas Nacionālās operas (LNO) sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem. Tiek dota iespēja tikties ar iemīļotajiem pašmāju solistiem un izcilām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas. Starp šīm dažām izrādēm ir arī “Dons Žuans”, ko iesaku noskatīties.

Volfganga Amadeja Mocarta “Dons Žuans”, manuprāt, ir viena no labākajām 18. gs. operām. Tā ir dramatiska, vienlaikus komiska, īstenībā ironiska un melna komēdija ar ironisku, tumšu humoru. Tās režisors Marselo Lombardero un viņa komanda (scenogrāfs, kostīmu, gaismas un videomākslinieki) ir no Argentīnas. Pēc libreta darbība notiek Spānijā, bet šajā iestudējumā — Buenosairesā. Vietas maiņa netraucē, tā piešķir īpašu noskaņu. Latīņamerikā jau lielākā daļa valstu ir ļoti spāniskas. Režisors kā solists Leporello lomu savulaik ir nodziedājis 40 reižu, tādēļ pārzina katru operas niansi. Muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis. Piedalās lieliskais LNO orķestris un koris. Brīnišķīgā Mocarta mūzika nebūt nav vienkārša. Visiem māksliniekiem un, protams, publikai šī opera ir liels ieguvums.

Titullomā — LNO solists Rinalds Kandalincevs. Pārējās lomās spoži operdziedātāji — Krišjānis Norvelis (Leporello), Tatjana Trenogina (donna Anna), Laura Grecka (donna Elvīra), Evija Martinsone (Cerlīna) u. c.

Šajā divu cēlienu izrādē, iegrimstot teātra zāles tumsā, skatītājs ar Mocarta izcilo mūziku un Lorenco da Pontes libretu iepazīstas ar dona Žuana kazanoviskajām mīlas dēkām. Nepārstāstot katra cēliena saturu, teikšu, ka dons Žuans operā attēlots kā moderns vīrietis. Nenogurdināmi piedzīvojumu meklētāji, veikli sieviešu pavedēji, neatvairāmi nekauņas, kam svēts tikai sievietes skaistums, bet arī tas vien uz īsu brīdi — tādi dzimst visos laikos un vietās. Viņu dēkām un šarmam uzcelts brīnišķīgs piemineklis — dons Žuans. Pēc šīs izrādes nu gan ir skaidrs, kad vīrieti nosauksim par donžuānu! Dons Žuans sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre, sievietes. Romantiku viņš aizstājis ar trofeju medībām. Viņa iegūto sieviešu skaits mērāms tūkstošos! Izrādē tik ļoti spilgti tiek parādīts iekaroto sieviešu garais saraksts! Mērķu sasniegšanai noderīgi arī meli, viltus, pat slepkavība, ar ko sākas izrāde. Galu galā tas tomēr viņam izrādās ceļš uz elli. Pēdējā aina tiek izspēlēta kā epilogs, kurā varoņi ironiskā veidā atklāj sabiedrisko domu — pelnīto sodu izvirtulim. Sodu ir lēmusi sabiedrība, kas diemžēl ir tikpat samaitāta kā pats sodāmais. Tikai viens cilvēks, donna Elvīra, no visas sirds un līdz pat viņa nāvei ir mīlējusi donu Žuanu. Patiesi parādīts skarbs mūsdienu vīrieša arhetips!

Skatuves ietērps ir ļoti urbāns un moderns. Tiek izmantota virtuālā scenogrāfija.

Pirmo reizi “Dons Žuans” tika izrādīts Prāgā tālajā 1787. gadā. LNO pirmiestudējums bija 1921. gadā. Šis jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā ir piektais. Kvalitatīvs muzikāls sniegums, ko bija vērts noskatīties! Visas izrādes laikā skatām labo un ļauno cilvēkos, kas tik aktuāli arī šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.