Diskriminācija vai viela pārdomām?

Aizvadītajā nedēļā izskanēja vērienīgais mūzikas festivāls “Positivus”, kas šogad notika galvaspilsētā, nevis Salacgrīvā, kā tas bija agrāk. Pandēmijas dēļ arī šī pasākuma rīkotāji bija spiesti ieturēt pauzi. Lai tas būtu pieejamāks plašākai publikai, to rīkoja Rīgā, Lucavsalā.

Festivāla izmaksas tika lēstas divu miljonu eiro apmērā. Galvaspilsētas pašvaldība šim pasākumam atvēlēja 200 000 eiro. Kā izteicās rīkotājs Ģirts Majors, tas ir par maz pat honorāram “spicākajam” šī festivāla viesmāksliniekam. Kritikas deva tika Rīgas mēram gan par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, gan par festivāla radītajiem trokšņiem.

Sašutuma vētra izcēlās, kad sociālajos tīklos kāds vīrietis festivāla organizatoriem pārmeta, ka arī zīdainim jāpērk 69 eiro dārgā ieejas biļete. Arī daudzi iespējamie apmeklētāji sociālajos tīklos izteicās, ka rīkotāji šogad nākuši klajā ar tiešu jauno ģimeņu/vecāku diskriminācijas politiku. Majors pauda, ka šāds lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ. Atšķirībā no pasākuma Salacgrīvā šogad nebija paredzēta nedz bērnu pilsētiņa, nedz “ballīte līdz rīta gaismai”. Festivāla pēdējais koncerts beigsies pulksten 1 naktī, kad “bērniem jau vajadzētu gulēt”.

Pārlasot komentārus ziņu portālos, to rakstītāji sadalījušies divās nometnēs. Vieni ir organizatoru pusē, savukārt otri to uzskata par diskrimināciju.

Pēdējos gados “cilvēku dalīšana” kļuvusi teju par ikdienu. Tā kā atšķirībā no citām dzīves norisēm “Positivus” ilgst tikai divas dienas, domāju, nebija vērts krist izmisumā. Varbūt tāpēc, ka esmu citas paaudzes cilvēks, bet es tiešām ar zīdaini uz šādu pasākumu nedotos. Kaut vai skaļās mūzikas dēļ. Var saprast jaunatni — divus gadus nekas nenotika, un nu gribas apmeklēt šādu vērienīgu pasākumu. Ne visiem ir aukles vai omes, kas bērnus varētu pieskatīt, tādēļ viņus nākas ņemt līdzi. Organizatoriem nauda jāatpelna, un viņi to centīsies panākt jebkādā veidā, arī liekot pirkt ieejas biļeti zīdainim. Teju 200 eiro trīs cilvēku ģimenei nav maza summa.

Daļa komentētāju bilst, ka cilvēki uz šādiem pasākumiem dodas atpūsties, nevis klausīties bērnu raudas un skatīties, kā viņiem maina pamperus. Tie ir zīdaiņi — kamēr izaug, viņi raud, noteiktās stundās jāpabaro, arī pamperi jāmaina. Paaudzies bērns ir aktīvs, tādēļ visu laiku ir jāpieskata, īpaši šādā tūkstošu pūlī. Brīvdabas koncertos man netraucē bērnu raudāšana un skraidīšana, bet gan dažu vecāku vienaldzība pret notiekošo. Citi ar atpūšanos tā aizraujas, ka neredz, ko dara bērni. Domāju, šajā gadījumā tā nebija jauno vecāku diskriminācija, bet gan viela pārdomām — vai ar mazu bērnu vajadzētu doties uz tik vērienīgu pasākumu?